Baltkrievu kravas Klaipēdas ostā veido trešdaļu no kopējā kravu apjoma, gadījumā ja tās tik atdotas Krievijai, Lietuvai nāksies meklēt alternatīvas.

"Tranzīta domāšana" nepadarīs Latviju bagātu, gluži pretēji, tā aizkavē valsts attīstību. Tai ir pretinde – reindustrializācija, paziņoja Krišjānis Kariņš.

Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ogles veidoja aptuveni pusi Latvijas ostu kopējā kravu apgrozījuma, bet pēdējos mēnešos vilcienu sastāvi ar šo degvielu no Krievijas tikpat kā nenāk.

Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

Krievijas kravu krīze uzņēmējdarbības videi Rīgas ostā devusi būtisku impulsu attīstīties kravu dažādošanas un kvalitātes virzienā, norāda Ansis Zeltiņš.

Naftas produktu cenu svārstības un ogļu pieprasījuma lejupslīde Eiropā līdz ar Krievijas īstenoto kravu pārorientēšanu uz pašmāju ostām būtiski ietekmējuši kravu apgrozījumu Ventspils ostā.

Latvija nevar atklāti naidoties ar Krieviju, vienlaikus lūdzot sūtīt kravas caur tās teritoriju, uzskata senators Aleksejs Puškovs.

Tihanovska aicinājusi Lietuvas valdību izskatīt sankcijas pret minerālmēslu ražotāju "Belaruskalij". Uzņēmuma kravas sastāda vairāk nekā 25% kopējā kravu apstrādes apjoma Klaipēdas ostā.

Ventspils osta no janvāra līdz novembrim pārkrāva gandrīz par 40% mazāk kravu nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, beramkravu apjoms samazinājās par gandrīz 75%.

Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

Latvijas varasiestādes nav apdomājušas sekas valsts ekonomikā, pie kā novedīs ierēdņu izteikumi attiecībā pret Krieviju, paziņoja Aleksejs Puškovs.

Pirmo reizi ilgā laika periodā ogles nav galvenā Latvijas lielākās ostas krava; pirmajā vietā izgājuši konteineri, kopējam kravu apjomam nokrītot gandrīz par trešdaļu.

Pirmie vilcieni dosies pa Transsibīrijas maģistrāli no Japānas jau novembrī vai decembrī un nogādās preces Eiropā bez pārkraušanas.

Kravas automašīnu nodokļa pieaugums nozīmē, ka sadārdzināsies visas preces, ko pārvadā ar kravas automašīnām. Tālbraucēji nav vienīgie autoīpašnieki, kam nākamgad būs jāmaksā vairāk.

Problēmas Latvijas ostu pārvaldīšanā bija atsevišķās personās un korupcijā, nevis pašā likumdošanā, uzskata diskusijas par ostu lomu Latvijas attīstībā dalībnieki.

Baltkrievijai būtu neizdevīgi pārorientēt savas kravas no Lietuvas uz ostām Krievijā, tas ir dārgi, turklāt tur nav pietiekamu jaudu minerālmēslu pārkraušanai, apgalvo Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Aļģis Lataks.

Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.