Krievijas kravu krīze uzņēmējdarbības videi Rīgas ostā devusi būtisku impulsu attīstīties kravu dažādošanas un kvalitātes virzienā, norāda Ansis Zeltiņš.

Naftas produktu cenu svārstības un ogļu pieprasījuma lejupslīde Eiropā līdz ar Krievijas īstenoto kravu pārorientēšanu uz pašmāju ostām būtiski ietekmējuši kravu apgrozījumu Ventspils ostā.

Latvija nevar atklāti naidoties ar Krieviju, vienlaikus lūdzot sūtīt kravas caur tās teritoriju, uzskata senators Aleksejs Puškovs.

Tihanovska aicinājusi Lietuvas valdību izskatīt sankcijas pret minerālmēslu ražotāju "Belaruskalij". Uzņēmuma kravas sastāda vairāk nekā 25% kopējā kravu apstrādes apjoma Klaipēdas ostā.

Ventspils osta no janvāra līdz novembrim pārkrāva gandrīz par 40% mazāk kravu nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, beramkravu apjoms samazinājās par gandrīz 75%.

Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

Latvijas varasiestādes nav apdomājušas sekas valsts ekonomikā, pie kā novedīs ierēdņu izteikumi attiecībā pret Krieviju, paziņoja Aleksejs Puškovs.

Pirmo reizi ilgā laika periodā ogles nav galvenā Latvijas lielākās ostas krava; pirmajā vietā izgājuši konteineri, kopējam kravu apjomam nokrītot gandrīz par trešdaļu.

Pirmie vilcieni dosies pa Transsibīrijas maģistrāli no Japānas jau novembrī vai decembrī un nogādās preces Eiropā bez pārkraušanas.

Kravas automašīnu nodokļa pieaugums nozīmē, ka sadārdzināsies visas preces, ko pārvadā ar kravas automašīnām. Tālbraucēji nav vienīgie autoīpašnieki, kam nākamgad būs jāmaksā vairāk.

Problēmas Latvijas ostu pārvaldīšanā bija atsevišķās personās un korupcijā, nevis pašā likumdošanā, uzskata diskusijas par ostu lomu Latvijas attīstībā dalībnieki.

Baltkrievijai būtu neizdevīgi pārorientēt savas kravas no Lietuvas uz ostām Krievijā, tas ir dārgi, turklāt tur nav pietiekamu jaudu minerālmēslu pārkraušanai, apgalvo Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Aļģis Lataks.

Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

Kaļiņingrada ir gatava pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, taču Lietuva uz to rēķina nopelnīs tik un tā, tikai ne par apkalpošanu Klaipēdas ostā, bet gan ar tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem līdz Krievijas eksklāvam.

Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

Liepājas ostā šī gada astoņos mēnešos iekrauts 4,002 miljoni tonnu kravu, no tām 2,831 miljons tonnu beramkravu, 758,6 tūkstoši ģenerālo kravu un 412,4 tūkstoši lejamkravu.

Ja Baltijas valsts zaudēs tranzītu no Baltkrievijas, to gaida drūmas sekas, uzskata eksperts Vasilijs Koltašovs.

Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta analītiķis uzskata, ka cita starpā Minska varētu pārorientēt tranzītu uz Krieviju.