Ekonomika

Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

Aptuveni 4000 Latvijā strādājušo cilvēku nevar saņemt pabalstu spēkā esošo noteikumu dēļ, toties citi saņēma vairāk, nekā bezdarba pabalstu.

Pēc ekspertu prognozēm, mājokļu cenas Latvijā šogad nepieaugs, kaut arī samazinājums nebūs tik būtisks.

Nākamgad Latvija iztērēs 170 tūkstošus eiro ārvalstu investīciju kontroles aparāta radīšanai un informācijas apmaiņai ar Briseli.

Ir jāveido valsts subsidētas darba vietas, lai mazinātu cilvēku vēlmi doties peļņā uz citām valstīm, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns.

Koronavīrusa epidēmijas periodā zivrūpnieku acīs pats galvenais ir nevis konservu pieprasījuma pieaugums, bet gan lēta darbspēka atgriešanās dzimtenē.

Piecpadsmit valsts uzņēmumu valdes locekļi paralēli ieņēmuši vienu no jebkādiem hierarhijā augstākajiem amatiem un saņēmuši par to algas piemaksu.

Pagājušajā gadā Latvijai aprēķinātais IKP rādītājs sastādīja 0,2%. Igaunijas un Lietuvas rādītāji ir tikai mazliet augstāki.

Latvija sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, taču nevar to pašu apgalvot par partnervalstīm, tāpēc jau tuvākajā nākotnē iespējami būtiska lejupslīde Latvijai paredzētlajā eksportā.

Ja ES lielākie donori atteiksies palielināt iemaksas, naudu nāksies aizņemties finanšu tirgos, savukārt procentus atmaksās uz kohēzijas un zemnieku atbalsta līdzekļu rēķina, kā rezultātā Latvija pazaudēs svarīgākās investīcijas.

Baltijas iekšējo robežu atvēršana brīvai cilvēku kustībai – tā ir gaisam tuneļa galā viesnīcām un restorāniem, taču uz ātru atjaunošanos nenākas cerēt.

Ar laiku Latvijas, Eiropas un pasaules tūrisms atjaunosies, taču ceļojumu cenas būs jau pavisam citas.

Kā koronavīrusa krīze padarījusi aktuālāku valsts uzņēmumu izvešanu biržā, kādēļ valdošās partijas diez vai atbalstīs šādu soli un kādas izmaiņas tas nesīs Latvijas iedzīvotājiem.

Puse Latvijas uzņēmuma "Karavela" ražoto zivju konservu tagad tiek pārdoti Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā.

Kādēļ valsts piešķīra airBaltic tieši 250 miljonus eiro, kādēļ kompānija nevar radikāli samazināt izdevumus un kādas algu saistības tā turpina izpildīt, pastāstīja kompānijas vadītājs Martins Gauss.

Naftas un ogļu pieprasījuma kritums, Krievijas kravu aiziešana, Covid-19 izplatība negatīvi ietekmēja Latvijas ostu kravu apgrozījumu.

Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm viesnīcu un restorānu pakalpojumiem ES, un Finanšu ministrija atsakās tās samazināt.

Investīciju samazināšana, ražotnes izvietošana ostā un digitalizācija – tā Rīgas osta strādās Krievijas ogļu un naftas produktu kravu apstrādes apjoma samazināšanas apstākļos.

Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, ka vienotības krīze Eiropas Savienībā nav pārvarēta: kad rodas nopietnas problēmas, valstis ir spiestas risināt tās patstāvīgi.

Pagaidām epidemioloģiskā situācija neļauj veikt precīzas prognozes, kad valstī tiks atcelti visi ierobežojumi, taču neraugoties uz to, Kultūras ministrija palūdza valdībai nospraust dīkstāves perioda beigu datumu.