Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja Federālo sapulci. Pārsvarā viņa vēstījums skāra situāciju pandēmijas jomā. No starptautiskajiem jautājumiem prezidents skāra nedraudzīgās akcijas pret Krieviju un valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Čehu diplomātiskās misijas pārstāvjiem Maskavā jāatstāj Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

Krievijas Ārlietu ministrija informēja par pasākumiem atbildei Savienotajām Valstīm. Krievijas sankciju simetriskajā kompleksā – lēmums izraidīt no valsts desmit amerikāņu diplomātus un citi pasākumi.

Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

Veselības ministrs psiholoģiskā līmenī manipulē ar ministru prezidentu, kurš nevēlas iedziļināties situācijā, uzskata sociologs.

Strīdi par bērnu sporta aizlieguma atcelšanu Saeimā beigušies ar to, ka deputāts Aldis Gobzems aicināja netradicionālas orientācijas kolēģus "kāpt ārā no skapja", lai ar saviem noslēpumiem nekaitētu Latvijas nacionālajai drošībai.

Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatava paņemt pat valdības piedāvāto C vitamīnu, nemaz nerunājot par vakcīnu, uzskata Nils Ušakovs.

Putins nav sazinājies ar Merkeli un Makronu gandrīz trīs mēnešus. Kopš viņu telefona sarunām janvāra sākumā situācija saasinājusies ne vien Donbasā, bet arī Rietumu un Krievijas attiecībās.

Galvaspilsētas pašvaldības priekšsēdētāja alga nevar būt zemāka, kā Saeimas komisijas priekšsēdētājam, uzskata Juris Pūce.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Krievijas darbībās saskatīja "agresiju" un paziņoja par dalībvalstu kolektīvās pieejas panākumiem tās savaldīšanā. Krievijas ĀM atbildē rekomendēja NATO nemeklēt melnu kaķi tumšā istabā un ķerties klāt savām problēmām.

Būt vai nebūt jaunam aukstajam karam starp ASV un Krieviju, ko tik cītīgi cenšas panākt amerikāņi? Uz šo jautājumu atbildēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Kā tirdzniecības līgumi palīdzēs ES un Latvijai atgūties no krīzes un kāpēc Latvijas valdībai vēl aizvien nav skaidras pozīcijas jautājumā par sankcijām pret ES valstīm, kas neievēro likuma virsvadības principu.

Latviešu konsekventais nacionālists Māris Grīnblats, strādājot politikā, mēģināja izraidīt krievus no Latvijas ne tikai uz Krieviju, pat uz Latīņameriku. Viņa sapņiem nav lemts piepildīties.

Covid-19 pandēmija kļuvusi par Eiropas Savienības vadības darba lakmusa papīrīti, proti, tā ir atklājusi nepilnības Eiropas ekonomikā un rūpniecībā. Tāpēc Francijai ir laiks atvadīties no ES, sekojot Lielbritānijai, uzskata žurnālists Lorāns Erblē.

Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.