https://sputniknewslv.com/20220310/latvija-var-zaudet-85-kravu-no-krievijas-20836557.html
Latvija var zaudēt 85% kravu no Krievijas
Latvija var zaudēt 85% kravu no Krievijas
Sputnik Latvija
Latvijai nāksies atbalstīt dzelzceļu, kas kravu prombūtnē nevarēs uzturēt savu infrastruktūru. 10.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-10T11:07+0200
2022-03-10T11:07+0200
2022-03-10T11:07+0200
latvijā
latvija
kravas
kravu pārvadājumi
tranzīts
ekonomika
dzelzceļa pārvadājumi
dzelzceļš
latvijas dzelzceļš
https://img.sputniknewslv.com/img/129/67/1296727_0:648:3456:2592_1920x0_80_0_0_7c63de6cbfd82e0a4bb6d129166f3d0d.jpg
RĪGA, 10. marts — Sputnik. Cik liela būs pret Krieviju piemēroto sankciju ietekme uz kravu pārvadājumiem, būs redzams mēneša laikā, paziņoja valsts satiksmes ministrs Tālis Linkaits intervijā Latvijas Radio.Viņš atzīmēja, ka pagaidām pastāv zināma inerce un esošās kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem. "Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk šīs kravas dabūt ārā no Krievijas, Baltkrievijas un pa esošajiem kanāliem tās nogādāt līdz gala patērētājiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka februārī pat bijis neliels kravu apjoma pieaugums.Tāpat Linkaits informēja, ka atkarībā dzelzceļa kravu apjoma caur Latviju (piemēram, uz ES no Kazahstānas, Uzbekistānas, Ķīnas), tiks izstrādāti vairāki attīstības scenāriji pārvadājumu jomā."Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar "dzelzs priekškaru uz robežas starp Latviju un Krieviju", kas savukārt varētu nozīmēt pārvadājumu samazinājumu par 82–85%," atklāja Linkaits.Viņš atzīmēja, ka šajos apstākļos būs jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls tāds, kāds tas ir, "tīri tehniskā kārtībā", lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un to kravu pārvadājumus, kuri tiks saglabāti.Situācija ostās var būt nedaudz labāka, jo Latvijas rūpniecībai un Latvijas tautsaimniecībai būs vajadzīgas izejvielas, tām būs jāsamaina piegādātāji, bet kravas varēs importēt arī caur Latvijas ostām."Ventspils ostā kravu samazinājums varētu būt par divām trešdaļām, Rīgas ostā – par 45%, Liepājas ostā – kādiem padsmit procentiem", prognozē Linkaits.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada.
https://sputniknewslv.com/20220228/cik-maksa-solidaritate-sankciju-sekas-latvijas-ekonomikai-20663984.html
https://sputniknewslv.com/20220220/baltkrievu-kravas-neatgriezisies-lietuva-lukasenko-vesta-par-ostas-celtniecibu-krievija-20523169.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, kravas, kravu pārvadājumi , tranzīts, ekonomika, dzelzceļa pārvadājumi , dzelzceļš, latvijas dzelzceļš
latvija, kravas, kravu pārvadājumi , tranzīts, ekonomika, dzelzceļa pārvadājumi , dzelzceļš, latvijas dzelzceļš
Latvija var zaudēt 85% kravu no Krievijas
Latvijai nāksies atbalstīt dzelzceļu, kas kravu prombūtnē nevarēs uzturēt savu infrastruktūru.
RĪGA, 10. marts — Sputnik. Cik liela būs pret Krieviju piemēroto sankciju ietekme uz kravu pārvadājumiem, būs redzams mēneša laikā, paziņoja valsts satiksmes ministrs Tālis Linkaits intervijā Latvijas Radio.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām pastāv zināma inerce un esošās kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem. "Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk šīs kravas dabūt ārā no Krievijas, Baltkrievijas un pa esošajiem kanāliem tās nogādāt līdz gala patērētājiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka februārī pat bijis neliels kravu apjoma pieaugums.
Tāpat Linkaits informēja, ka atkarībā dzelzceļa kravu apjoma caur Latviju (piemēram, uz ES no Kazahstānas, Uzbekistānas, Ķīnas), tiks izstrādāti vairāki attīstības scenāriji pārvadājumu jomā.
"Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar "dzelzs priekškaru uz robežas starp Latviju un Krieviju", kas savukārt varētu nozīmēt pārvadājumu samazinājumu par 82–85%," atklāja Linkaits.
Viņš atzīmēja, ka šajos apstākļos būs jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls tāds, kāds tas ir, "tīri tehniskā kārtībā", lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un to kravu pārvadājumus, kuri tiks saglabāti.
Situācija ostās var būt nedaudz labāka, jo Latvijas rūpniecībai un Latvijas tautsaimniecībai būs vajadzīgas izejvielas, tām būs jāsamaina piegādātāji, bet kravas varēs importēt arī caur Latvijas ostām.
"Ventspils ostā kravu samazinājums varētu būt par divām trešdaļām, Rīgas ostā – par 45%, Liepājas ostā – kādiem padsmit procentiem", prognozē Linkaits.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada.
