Viedoklis

"Kāpēc vienas valstis ir bagātas, citas – nabagas" – tā saucas amerikāņu ekonomistu Dārona Adžemoglu un Džeimsa Robinsona grāmata, kurā sniegtā informācija precīzi izskaidro situāciju Latvijā.

Padomju filmā "Mazais kapteinis" pēc Žila Verna romāna motīviem ir kāds lielisks atklāsmes brīdis: attapīgs nēģeris, ieraudzījis ķēdes ar nocirstām rokām, paziņoja krastā izkāpušajiem "Piligrima" pasažieriem: "Tā nav Amerika, tā ir Āfrika!" Viltīgais Negoro pabāza cirvi zem kompasa, tādēļ kuģis devās uz gluži citu debess malu.

Krievijas valsts dzīvo. Tagad tā ir jauna tipa valsts, kādas mums vēl nav bijis. Tā vēl nav pietiekami izpētīta, taču tās savdabīgums un vitalitāte ir acīmredzami. Pārvarētie stresa testi, liecina, ka tāds politiskās iekārtas modelis ir Krievijas nācijas izdzīvošanas instruments ne tikai tuvākajos gados, bet arī gadu desmitos, visticamākais – visu priekšā stāvošo gadsimtu.

Varšava lolo sapņus kļūt par vadošo militāro lielvalsti Eiropā, un Vašingtona ir gatava atbalstīt tādu vēlmi. Protams, uz pašas Polijas rēķina.

Kļimkins tiekas ar marsiešiem, Avakovs biedē ar pērkamiem netikļiem, lai arī vēl pat marts nav sācies. Bail iedomāties, kas notiks, kad nāks 1. aprīlis un Ukrainā sāksies par prezidenta kandidātiem atdoto balsu skaitīšana!

Realitāte mediju rokās ir mīksta kā plastilīns. Tā vienlaikus ir gan smilšu pils, gan jūras viļņi, kas izskalo būves pamatus. Auditorijas atmiņā "pastāv" tikai tas, kas pastāvīgi tajā iespiežas.

Latvija pilnveido paši zināt kā agresijas atspēkošanas paņēmienus. Brašie zēni mācās šaut. Taču mācībām poligonā nav jēgas. Agresors, ja kas – viņš ko, uz poligonu nāks? Tāpēc parādījās ideja.

Ukrainā pastiprināti cenšas parādīt, ka ir pārliecināti: Maskavai nāksies piekāpties pārrunās. Un jo ilgāk Krievija vilcinās ar lēmumu, jo stingrāki būs tās pilnas un nenovēršamas kapitulācijas nosacījumi.

Desmitiem miljardu dolāru ik gadus ir pārāk nopietni līdzekļi dāvanai amerikāņiem, turklāt vēl zaudējot lielu daļu pēdējo gadu panākumu nacionālās suverenitātes atjaunošanas jomā.

Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

ASV lēmums lauzt 1987. gadā noslēgto līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju vispirms nostādīs uz zibenīgas iznīcināšanas sliekšņa Baltijas valstis.

Pēdējos gados vērotais process ap Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju beidzot nonācis pie likumsakarīgā un ilgi gaidītā noslēguma. Savienotās Valstis informēja Krieviju par līgumā minēto saistību izpildes apturēšanu, tam sekoja zibenīga Krievijas reakcija.

Varšava gan gribēja citādu lomu. Piemēram, mīļotās sievas vai vismaz labās rokas lomu. Patiešām, poļiem ir iemesls nobirdināt asaru. Taču valdība prot atrast ko labu visā, kas saistīts ar ASV.

Latvija atklāti paziņoja, ka Krievijas mediji turpina informācijas karu, tas ir, pārmet Krievijai karu un vienlaikus atzīst, ka pati tajā piedalās, tikai ar mazākiem panākumiem.

Krievijai neaizsalstoša izeja uz Baltijas jūru ir vitāli nepieciešama. Tikai naivs cilvēks nodomās, ka Krievija gadsimtiem cīnījusies, lai vienkārši nomazgātu zābakus Baltijas jūras ūdeņos.

Nesen britu avīzē The Guardian parādījās raksts, kam liktenis bija lēmis īstas bumbas efektu.

Bija tāds noskaņojums, ka prātā ienāca doma: velns ar visu. Neiešu sociālajos tīklos, nelasīšu ziņas. Kas tad tur tik liels var notikt?...

Prorietumnieciskā bloka armāda, bruņojusies ar mediju ruporu haubicēm sākusi viesuļuguni pa – izmantosim klišeju – "prokremliskajiem" medijiem uz papīra, televīzijā un internetā.

Lietuvā – īsta uzvara: imigrācija pārspējusi emigrāciju. Ne jau uz lietuviešu rēķina – draugi palīdzējusi. Par lielāko ārzemnieku kopienu valstī kļuvuši ukraiņi.

Kad ministrs paziņo, ka spļauj virsū tautai, kura dzīvo valstī, kur viņš ieņem tik augstu amatu, tas nav patriotisms un pat ne ierasts nacionālisms, tas ir nicinājums.