Viedoklis

Britu politiskā žurnālistika ir nogājusi tālu ceļu. Pirms simt gadiem viens no tās patriarhiem Čārlzs Skots pauda precīzu formulējumu: "Komentāri ir brīvi, taču fakti – svēti". Šodien Lielbritānijas valsts medija redakcijas politikā notikušas nepārprotamas pārmaiņas.

Dažbrīd rodas iespaids, ka Latvija ir eksperimentāla valsts, kuras mērķis ir pārbaudīt cilvēku materiāla eksistences iespējas ekstremālos apstākļos.

Rietumu medijiem ļoti patīk Krievijas opozīcijas retās un vārgās akcijas. Garantētas bildes – priecīgi studenti fotografējas policijas auto, policists, aiz mugursomas akurāti pieturēdams, ved prom no mītiņa jautru meiteni. Garantēti milzīgi raksti par totalitārā režīma represijām Krievijā.

Vašingtona nopietni apvainojusies par Lielbritānijas lēmumu ietaupīt naudu uz ASV jauno F-35 tipa iznīcinātāju iegādes rēķina. Vašingtona uzskata, ka Londona grauj Apvienotās Karalistes un Savienoto valstu jūras kara sadarbības pamatus.

Vašingtonas spēles ar INF līgumu tā iemesla pēc, ka, it kā, Krievija to pārkāpj, ir baltiem diegiem šūti. Taču no tā situācija nekļūst mazāk bīstama, it sevišķi Eiropai. ASV lēmums nostādīs Eiropas elites liktenīgas izvēles priekšā.

Dolāra kurs samazināsies par 30% "ASV trīskāršā deficīta" dēļ, kas beigās novedīs pie neizbēgamā – dolārs pazaudēs pasaules rezerves valūtas statusu, uzskata eksperti.

Gapoņenko, Kozirevs, Aleksejevs, Sumarokovs ir tikai pirmās bezdelīgas: sods draud visiem, kas sadarbojas ar Krieviju.

Zinoši cilvēki brīdināja Kijevu: situācijā pēc incidenta Melnajā jūrā jāliek lietā prāts. Nepaklausīja. Varbūt nesadzirdēja, varbūt prātiņa nepietika.

Protams, Santa Klauss dara brīnumus, taču pat viņš ir bezspēcīgs pret Eiropas birokrātiem, kuri grib ierobežot pasaku. Likuma robežas ir tādas, kā tās traktē ierēdņi.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, nosaucot jauno premjerministra posteņa kandidātu, aizmirsis, ka var paklupt pret valsts noslēpumu.

Modrās Baltijas valsts, kas sargā rietumu vērtības no austrumu vērtībām, apņēmīgi nosodīja Krievijas darbības Kerčas šaurumā. Lietā pat liktas hibrīdās metodes.

Latvijas sportisti bieži un ar lielāko prieku atmaskoja Krieviju. Pieprasīja atņemt medaļas un sacensības. Un te pēkšņi še tev nu bija: izrādās vajag atmaskot pašiem sevi.

Krievu emigrācijas fenomena atminējums meklējams krievu cilvēku lepnumā par savu lielo valsti.

Azovas jūru itin labi var salīdzināt ar pudeli. Ukraina un tās ostas atrodas pudeles dibenā, bet visu pārējo, arī šauro "kakliņu" – Kerčas šaurumu, īstu adatas aci, kontrolē Krievija. Spriedze reģionā izveidojusies tālab, ka – atvainojiet par kalambūru – Kijeva mēģina izlīst cauri adatas acij.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, mazliet pār strīpu pāršauts ar brīvības un bezatbildības līmeni. Rezultāts – polihlorbifenils un dioksīns Baltijas zivīs.

Nav nekādas "Latvijas 100. gadadienas". No 1940. līdz 1991. gadam pasaules kartē tādas valsts "Latvijas Republika" nebija. Esmu par 9 gadiem vecāks nekā šī valsts, tāpēc varu vērtēt šo daiļdarbu no dzīves pieredzes augstumiem.

Jo stingrāka un apņēmīgāka (likuma robežās, protams) būs krievu pretošanās latviskošanas politikai, jo lielākas ir izredzes, ka titulētais vairākums nāks pie prāta. Savukārt jebkāda pieglaimošanās un pazemības izpausme pārliecinās latviešus, ka viss ir kārtībā.

Ja General Electric izsludinās defoltu, tas novedīs pie daudzu vērtspapīru turētāju, tostarp arī pensiju un paju fondu bankrota. Rezultātā iestāsies jaunā finanšu krīze, kas varētu pārspēt 2008. gada globālo kataklizmu.

Amerikāņi ar ukraiņiem draud "Ziemeļu straumei 2", bet gāzesvads tik iet uz priekšu. "Gazprom" ir pārliecināta: nevienam neizdosies tam kaitēt.

Latvija tuvojas savai jubilejai skaisti un lepni: bez valdības, bez koalīcijas, bez parlamenta komisijām. Vārdu sakot, plikā. Atklāti sakot, tas pat zināmā mērā ir simboliski.