Satversmes tiesa pērn nolēmusi grozīt Augstskolu likumu tā, lai tas atbildētu Satversmē nostiprinātājām tiesībām uz izglītību un zinātniskās jaunrades brīvību. Spriežot pēc Saeimas Izglītības komisijas darba rezultātiem, likums nav kļuvis progresīvāks.

Panākumi, ko Nacionālnorūpējušās publikas aprindās guvusi dzejniece Liāna Langa Bokša, spārno tālākajām medībām un cīņai ar uzņēmumiem, kuri savās vakancēs pieprasa no darbiniekiem krievu valodas zināšanas.

Latviešu konsekventais nacionālists Māris Grīnblats, strādājot politikā, mēģināja izraidīt krievus no Latvijas ne tikai uz Krieviju, pat uz Latīņameriku. Viņa sapņiem nav lemts piepildīties.

Sarunās ar Latvijas medijiem Raimonds Pauls reti piemin karu, nacionālismu un savu ģimeni – tikai nezen komponists uzzinājis, ka viņa vecmāmiņa bijusi krieviete.

Kamēr gļēvuļi Saeimā nevar pieņemt lēmumu par visu "okupācijas" pieminekļu nojaukšanu Latvijā, viņu vietā to darīs ļaudis, kuri darbojas "valsts nacionālajās interesēs", paziņoja Saeimas deputāts Jānis Dombrava un piepina klāt Pabriku ar armiju.

Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

Kāpēc nacionālisms Latvijā iedegas aizvien lielākās liesmās? Kāpēc valdība atļaujas padarīt par necilvēkiem padomju karavīrus, bez kuriem Latvija būtu vienkārši pazudusi no zemes virsmas? Vēsturnieks Vlads Bogovs uzskata, ka atklājis iemeslu.

Nacionālistiskā retorika ir nogurdinājusi lielāko daļu iedzīvotāju, un Nacionalās apvienības ierosinājums organizēt virtuālu lāpu gājienu Neatkarības dienā ir mēģinājums audzēt savu piekritēju skaitu, izmantojot šim nolūkam valsts svētkus.

Latviešu nacionālisti pūlas pierādīt, ka 18. novembrī viņiem būs vismaz tikpat daudz piekritēju, kā krieviem, kuri organizē Uzvaras dienas svētkus.

Mononacionālas valsts aizstāvji šausmās apspriež "Latvijas Krievu savienības" priekšvēlēšanu plakātu – uzraksti tajā dublēti krievu valodā.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

Saskaņā ar Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana vērtējumu, emigrācijas radītie zaudējumi sastāda ap 100 miljardiem eiro – tie ir gan nesaņemtie sociālie nodokļi, gan neizveidotās darbavietas, kuras ved pie ražošanas krišanās un ekonomiskās recesijas.

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka ukraiņus nevajagot aicināt strādāt fermās, un ierosināja likumprojektu, kas ļauj anulēt vīzas un darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem.

Latvijas Radio klausītāja piezvanīja raidījuma "Brīvais mikrofons" ēterā, pasūdzējās par siera "Krievijas" pastāvēšanu un ierosināja mainīt tam nosaukumu.

Pēc Džordža Floida nāves Rīgā notika solidaritātes akcija pret rasismu, taču pati Latvija ar savu etnisko rasismu pret krieviem pat lepojās.

Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par Sarkanās armijas formas lietojumu – politiķi ir nobažījušies par to, ka pašvaldības atļaus krieviem 9. maijā iziet uz ielas ar kara laiku PSRS atribūtiem.

Nacionālisms Latvijā plaukst uz hitleriskās Vācijas pusē karojušā Waffen SS leģiona pamatiem, tomēr mīts par to, ka šie ļaudis cīnījušies par neatkarību, plešas plašumā aizvien vairāk.

Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

Pēc 9. maija svētkiem Rīgā latviešu sociālajos tīklos un latviešu politiķu aprindās sākās "naida parāde". Ļaunums brāzās straumēm. Lasīju, pēc tam gāju dušā, lai to visu nomazgātu...