https://sputniknewslv.com/20220503/pedejais-piliens-ka-iedegas-pilsonu-kars-ukraina-21673486.html
"Pēdējais piliens". Kā iedegās pilsoņu karš Ukrainā
"Pēdējais piliens". Kā iedegās pilsoņu karš Ukrainā
Sputnik Latvija
"Mēs līdz pēdējam ticējām, ka policija mums palīdzēs, taču viņi neieradās." Pirms astoņiem gadiem Eiromaidana piekritēju un pretinieku sadursmē aizdegās Odesas... 03.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-03T10:47+0300
2022-05-03T10:47+0300
2022-05-04T18:14+0300
viedoklis
ukraina
nacionālisms
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1146/50/11465075_0:330:3054:2048_1920x0_80_0_0_d0b6126f1e9719f74ebf853bedd5f7a2.jpg
Upuru skaita ziņā ugunsgrēks bija viens no lielākajiem: liesmās, dūmos un traumu dēļ gāja bojā 42 cilvēki. Par 2014. gada 2. maija notikumiem un to vēsturiskajām sekām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Kara priekšnojausmās2014. gada maija sākumā Ukrainā jau jūtami gruzdēja sprikstis. Kijevas jaunās varas pretinieki pasludināja Doņeckas un Luganskas tautas republikas, dienvidaustrumu virzienā no rietumiem devās ešeloni ar kareivjiem un tehniku, pilsētās aizvien biežāk izcēlās sadursmes starp "pašcieņas revolūcijas" pretiniekiem un piekritējiem, Kijevā atklāto formēja nacionālistu militārās vienības.Pirmās asinis lija Lieldienās – 20. aprīlī. "Labējā sektora"* diversiju grupa uzbruka Doņeckas zemessargu blokpostenim pie Bilbasovkas netālu no Slavjanskas. Gāja bojā vietējais iedzīvotājs. Taču pat toreiz daudzi neticēja, ka sāksies kaut kas nopietns un upuru skaits būs mērojams tūkstošos.Tieši traģēdija Odesā sadalīja lielās pēcpadomju valsts vēsturi "pirms" un "pēc" posmos. Aprīļa beigās pilsētā izveidojās divi sabiedriski politiskās aktivitātes centri. Prokrievijas aktīvisti, "Antimaidana" dalībnieki uzslēja telšu nometni Kuļikovas laukā. Jaunās varas piekritēju grupas pulcējās pie Rišeljē pieminekļa.Sadursmes ielāsAbas puses saformēja pašaizsardzības spēkus. To starpā periodiski izcēlās sadursmes, taču lielas asinsizliešanas nebija. Bet 2. maijā sākās. Šajā dienā Odesas stacijā ieradās vairāki simti ultras – Harkovas "Metalist" fani, kam bija ieplānota spēle ar vietējo "Chernomorets". Abu klubu fani uzturēja draudzīgas attiecības un drīz vien apvienojās ar eiromaidaniešiem, lai dotos "Ukrainas vienotības maršā" no Katedrāles laukuma līdz stadionam."Antimaidana" piekritēji pamatoti saskatīja draudus – futbola ultras bija valsts apvērsuma galvenais trieciena spēks. Tā nu viņi nolēma apsteigt notikumus.Prokrievijas aktīvisti tikās Aleksandra prospektā netālu no Katedrāles laukuma. Tas notika ap pulksten diviem dienā. Jau pēc pusstundas sākās sadursmes. Kāvās ar nūjām, armatūras stieņiem, kastetēm, šāva no pneimatiskajiem ieročiem. Skanēja šaujamieroču šāvieni. Daudzi bija ievainoti, seši bojāgājušie. Policija pūlējās pārtraukt kautiņus, taču situācija nebija kontrolējama.Maidana pretinieku skaits bija mazāks, viņi atkāpās uz Kuļikova lauku un steigšus gatavojas aizsargāties. Cēla barikādes no visa, kas gadījās pa rokai, sūtīja mājās sievietes un sirmgalvjus, sakrāva pa rokai "artilēriju" – bruģakmeņus un ķieģeļu šķembas. Telšu nometnes garnizonam pievienojās ne mazums garāmgājēju.Liesmu slazdsTomēr spēki nebija vienlīdzīgi. Ap septiņiem vakarā labējie radikāļi ielenca pretinieku nometni puslokā un piespieda pie Arodbiedrību nama. Lidoja akmeņi un Molotova kokteiļi. Krājumus papildināja turpat uz vietas. Internetā parādījās liels skaits video ierakstu: simpātiskas meitenes salej benzīnu no kannām pudelēs turpat uz asfalta. Šķita, ka viņu acīs tā ir jautra spēle.Tikai Maidana pretiniekiem smiekli nenāca – radikāņi uzbruka, sagrāva barikādes, nojauca teltis. Galu galā barikāžu aizstāvji uzlauza Arodbiedrību nama durvis un nocietinājās foajē. Tur paslēpās apmēram 380 cilvēki."Tā bija vienīgā izeja – atkāpties namā, - atcerējās Jurijs Senčenko. – Mēs aizbarikādējāmies un gatavojāmies aizsardzībai. Līdz ar "Antimaidana" pretiniekiem iekšā bija vienkāršie cilvēki, ne aktīvisti. Daudzi neatbalstīja ne vienu, ne otru pusi. Vienkārši mēģināja glābties no trakā pūļa aiz drošām sienām. Mēs līdz pēdējam ticējām, ka policija palīdzēs, tomēr likumsargi neko nespēja padarīt. Pēc tam sāka lidot Molotova kokteiļi. Mūsu barikāde aizdegās. Mēs mēģinājām to nodzēst, kāds atnesa ugunsdzēšamo aparātu, taču tas nelīdzēja."Liesmas pārsviedās uz centrālajām kāpnēm un kāpņu laukumiem ēkas aizmugures daļā. Cilvēki bija slazdā – visas izejas no Arodbiedrību nama bija liesmu pārņemtas."Kopā ar Molotova kokteiļiem logos lidoja dūmu granātas, - stāsta odesietis Oļegs Muzika. – Elpot bija ļoti smagi, redzamība kritās līdz nullei. Cilvēki izklīda, lielākā daļa metās uz augšstāviem. Sajukumā es pazaudēju brāli, - viņš tur slēpās kopā ar mani. Tā bija elle, vispārēja panika. Brīnumainā kārtā izdevās tikt līdz ceturtajam stāvam. Tas mani paglāba, tur vēl varēja elpot. Es redzēju, kā lēca laukā pa logiem, mēģināja glābties no liesmām un smacējošajiem dūmiem. Daudzi nositās."No ēkas izrāvušos ļaudis radikāļi piekāva, pazemoja, pārmeklēja. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ne gluži visi tā rīkojās – daži pieslēja pie logiem kāpnes un ievainotos iznesa pie ātrās palīdzības mašīnām. Taču tādu nebija daudz. Ugunsdzēsēji ieradās tikai 45 minūtes pēc ugunsgrēka izcelšanās. Kad liesmas noslāpēja, glābēji un mediķi telpās atrada 42 līķus. Vieni bija sadeguši dzīvi, citi – saindējušies ar tvana gāzi. Līķi gulēja visur: foajē, kāpņu telpā, kabinetos. Izdzīvoja tikai tie, kam izdevās nokļūt līdz augšstāviem un jumtam. Viņus evakuēja.Kopā ar glābējiem ēkā ieradās arī labējie radikāļi. Viņi filmēja notiekošo ar telefoniem un ciniski komentēja – bojāgājušos viņi sauca par "ceptiem kolorado".Ar klusu piekrišanuIzmeklēšana masu slepkavības lietā bija īsts farss. Sodu nesaņēma neviens. Ukrainas Ģenerālprokuratūras garos un plašos slēdzienus var ietvert vienā teikumā: "Viņi paši sevi aizdedzināja." Prokrievijas aktīvisti tamlīdzīgu cinismu uzskatīja par signālu."Tieši 2. maija notikumi pamudināja mani pārvākties pie radiem uz Gorlovku un iestāties Doņeckas Tautas Republikas zemessardzē, - stāsta DTR armijas karavīrs "Katanga", dzimis Odesā. – Pirms ugunsgrēka Arodbiedrību namā ne īpaši interesējos pat notiekošo valstī. Nu, kārtējais Maidans, nu, vieni zagļi gāzuši otrus. Ukrainā tas nav nekas jauns. Vienkāršo tautu tas viss nekādi neietekmēja. Tikai 2. maijā skaidri sapratu: pie varas manā valstī nākuši nevis zagļi, bet nacisti un slepkavas. Negribu ar tādiem dzīvot zem viena jumta."Daudzi uzskata, ka masu slepkavība Odesā aizsāka karu Donbasā. Pēc šīs traģēdijas notikumi risinājās aizvien straujāk. Nedēļu vēlāk, 9. maijā neonacisti no bataljona "Azov" nošāva vismaz septiņus cilvēkus Mariupolē.Vienlaikus Ukrainas armija sāka artilērijas apšaudes pret Slavjansku un citām pilsētām. 2. jūnijā ukraiņu trieciennieka palaista raķete nogalināja astoņus cilvēkus Luganskā. Pilsoniskā konfrontācija Ukrainā neatgriezeniski pārvērtās par pilsoņu karu.* Krievijā aizliegta ekstrēmistiska organizācija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
ukraina, nacionālisms
"Pēdējais piliens". Kā iedegās pilsoņu karš Ukrainā
10:47 03.05.2022 (atjaunots: 18:14 04.05.2022) "Mēs līdz pēdējam ticējām, ka policija mums palīdzēs, taču viņi neieradās." Pirms astoņiem gadiem Eiromaidana piekritēju un pretinieku sadursmē aizdegās Odesas Arodbiedrību nams.
Upuru skaita ziņā ugunsgrēks bija viens no lielākajiem: liesmās, dūmos un traumu dēļ gāja bojā 42 cilvēki. Par 2014. gada 2. maija notikumiem un to vēsturiskajām sekām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. 2014. gada maija sākumā Ukrainā jau jūtami gruzdēja sprikstis. Kijevas jaunās varas pretinieki pasludināja Doņeckas un Luganskas tautas republikas, dienvidaustrumu virzienā no rietumiem devās ešeloni ar kareivjiem un tehniku, pilsētās aizvien biežāk izcēlās sadursmes starp "pašcieņas revolūcijas" pretiniekiem un piekritējiem, Kijevā atklāto formēja nacionālistu militārās vienības.
Pirmās asinis lija Lieldienās – 20. aprīlī. "Labējā sektora"* diversiju grupa uzbruka Doņeckas zemessargu blokpostenim pie Bilbasovkas netālu no Slavjanskas. Gāja bojā vietējais iedzīvotājs. Taču pat toreiz daudzi neticēja, ka sāksies kaut kas nopietns un upuru skaits būs mērojams tūkstošos.
Tieši traģēdija Odesā sadalīja lielās pēcpadomju valsts vēsturi "pirms" un "pēc" posmos. Aprīļa beigās pilsētā izveidojās divi sabiedriski politiskās aktivitātes centri. Prokrievijas aktīvisti, "Antimaidana" dalībnieki uzslēja telšu nometni Kuļikovas laukā. Jaunās varas piekritēju grupas pulcējās pie Rišeljē pieminekļa.
Abas puses saformēja pašaizsardzības spēkus. To starpā periodiski izcēlās sadursmes, taču lielas asinsizliešanas nebija. Bet 2. maijā sākās. Šajā dienā Odesas stacijā ieradās vairāki simti ultras – Harkovas "Metalist" fani, kam bija ieplānota spēle ar vietējo "Chernomorets". Abu klubu fani uzturēja draudzīgas attiecības un drīz vien apvienojās ar eiromaidaniešiem, lai dotos "Ukrainas vienotības maršā" no Katedrāles laukuma līdz stadionam.
"Antimaidana" piekritēji pamatoti saskatīja draudus – futbola ultras bija valsts apvērsuma galvenais trieciena spēks. Tā nu viņi nolēma apsteigt notikumus.
Prokrievijas aktīvisti tikās Aleksandra prospektā netālu no Katedrāles laukuma. Tas notika ap pulksten diviem dienā. Jau pēc pusstundas sākās sadursmes. Kāvās ar nūjām, armatūras stieņiem, kastetēm, šāva no pneimatiskajiem ieročiem. Skanēja šaujamieroču šāvieni. Daudzi bija ievainoti, seši bojāgājušie. Policija pūlējās pārtraukt kautiņus, taču situācija nebija kontrolējama.
Maidana pretinieku skaits bija mazāks, viņi atkāpās uz Kuļikova lauku un steigšus gatavojas aizsargāties. Cēla barikādes no visa, kas gadījās pa rokai, sūtīja mājās sievietes un sirmgalvjus, sakrāva pa rokai "artilēriju" – bruģakmeņus un ķieģeļu šķembas. Telšu nometnes garnizonam pievienojās ne mazums garāmgājēju.
Tomēr spēki nebija vienlīdzīgi. Ap septiņiem vakarā labējie radikāļi ielenca pretinieku nometni puslokā un piespieda pie Arodbiedrību nama. Lidoja akmeņi un Molotova kokteiļi. Krājumus papildināja turpat uz vietas. Internetā parādījās liels skaits video ierakstu: simpātiskas meitenes salej benzīnu no kannām pudelēs turpat uz asfalta. Šķita, ka viņu acīs tā ir jautra spēle.
Tikai Maidana pretiniekiem smiekli nenāca – radikāņi uzbruka, sagrāva barikādes, nojauca teltis. Galu galā barikāžu aizstāvji uzlauza Arodbiedrību nama durvis un nocietinājās foajē. Tur paslēpās apmēram 380 cilvēki.
"Tā bija vienīgā izeja – atkāpties namā, - atcerējās Jurijs Senčenko. – Mēs aizbarikādējāmies un gatavojāmies aizsardzībai. Līdz ar "Antimaidana" pretiniekiem iekšā bija vienkāršie cilvēki, ne aktīvisti. Daudzi neatbalstīja ne vienu, ne otru pusi. Vienkārši mēģināja glābties no trakā pūļa aiz drošām sienām. Mēs līdz pēdējam ticējām, ka policija palīdzēs, tomēr likumsargi neko nespēja padarīt. Pēc tam sāka lidot Molotova kokteiļi. Mūsu barikāde aizdegās. Mēs mēģinājām to nodzēst, kāds atnesa ugunsdzēšamo aparātu, taču tas nelīdzēja."
Liesmas pārsviedās uz centrālajām kāpnēm un kāpņu laukumiem ēkas aizmugures daļā. Cilvēki bija slazdā – visas izejas no Arodbiedrību nama bija liesmu pārņemtas.
"Kopā ar Molotova kokteiļiem logos lidoja dūmu granātas, - stāsta odesietis Oļegs Muzika. – Elpot bija ļoti smagi, redzamība kritās līdz nullei. Cilvēki izklīda, lielākā daļa metās uz augšstāviem. Sajukumā es pazaudēju brāli, - viņš tur slēpās kopā ar mani. Tā bija elle, vispārēja panika. Brīnumainā kārtā izdevās tikt līdz ceturtajam stāvam. Tas mani paglāba, tur vēl varēja elpot. Es redzēju, kā lēca laukā pa logiem, mēģināja glābties no liesmām un smacējošajiem dūmiem. Daudzi nositās."
No ēkas izrāvušos ļaudis radikāļi piekāva, pazemoja, pārmeklēja. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ne gluži visi tā rīkojās – daži pieslēja pie logiem kāpnes un ievainotos iznesa pie ātrās palīdzības mašīnām. Taču tādu nebija daudz. Ugunsdzēsēji ieradās tikai 45 minūtes pēc ugunsgrēka izcelšanās. Kad liesmas noslāpēja, glābēji un mediķi telpās atrada 42 līķus. Vieni bija sadeguši dzīvi, citi – saindējušies ar tvana gāzi. Līķi gulēja visur: foajē, kāpņu telpā, kabinetos. Izdzīvoja tikai tie, kam izdevās nokļūt līdz augšstāviem un jumtam. Viņus evakuēja.
Kopā ar glābējiem ēkā ieradās arī labējie radikāļi. Viņi filmēja notiekošo ar telefoniem un ciniski komentēja – bojāgājušos viņi sauca par "ceptiem kolorado".
Izmeklēšana masu slepkavības lietā bija īsts farss. Sodu nesaņēma neviens. Ukrainas Ģenerālprokuratūras garos un plašos slēdzienus var ietvert vienā teikumā: "Viņi paši sevi aizdedzināja." Prokrievijas aktīvisti tamlīdzīgu cinismu uzskatīja par signālu.
"Tieši 2. maija notikumi pamudināja mani pārvākties pie radiem uz Gorlovku un iestāties Doņeckas Tautas Republikas zemessardzē, - stāsta DTR armijas karavīrs "Katanga", dzimis Odesā. – Pirms ugunsgrēka Arodbiedrību namā ne īpaši interesējos pat notiekošo valstī. Nu, kārtējais Maidans, nu, vieni zagļi gāzuši otrus. Ukrainā tas nav nekas jauns. Vienkāršo tautu tas viss nekādi neietekmēja. Tikai 2. maijā skaidri sapratu: pie varas manā valstī nākuši nevis zagļi, bet nacisti un slepkavas. Negribu ar tādiem dzīvot zem viena jumta."
Daudzi uzskata, ka masu slepkavība Odesā aizsāka karu Donbasā. Pēc šīs traģēdijas notikumi risinājās aizvien straujāk. Nedēļu vēlāk, 9. maijā neonacisti no bataljona "Azov" nošāva vismaz septiņus cilvēkus Mariupolē.
Vienlaikus Ukrainas armija sāka artilērijas apšaudes pret Slavjansku un citām pilsētām. 2. jūnijā ukraiņu trieciennieka palaista raķete nogalināja astoņus cilvēkus Luganskā. Pilsoniskā konfrontācija Ukrainā neatgriezeniski pārvērtās par pilsoņu karu.
* Krievijā aizliegta ekstrēmistiska organizācija
