https://sputniknewslv.com/20220402/ukraina-nacistu-nav-krievija-un-rietumi-nacismu-verte-dazadi-21213741.html
"Ukrainā nacistu nav": Krievija un Rietumi nacismu vērtē dažādi
"Ukrainā nacistu nav": Krievija un Rietumi nacismu vērtē dažādi
Sputnik Latvija
Drīz vien Eiropa ieskatīsies acīs briesmonim, ko gadiem ilgi lolojusi un apbruņojusi. Interesanti, vai eiropiešiem patiks atieztie ilkņi? 02.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-02T17:41+0300
2022-04-02T17:41+0300
2022-04-02T17:41+0300
viedoklis
rietumvalstis
krievija
vēsture
nacionālisms
lielais tēvijas karš
kolaboracionisti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/17/18127537_0:39:3016:1736_1920x0_80_0_0_37007a0db5dc227fbfad9b55e120b964.jpg
Rietumu un Krievijas vēsturiskā atmiņa par nacismu ir pārlieku atšķirīga. Par Lielo karu Eiropā dēvē Pirmo pasaules karu, ne Otro. Tas ir saprotams: grūti saukt karu par lielu, ja esi tajā zaudējis piecu stundu (Dānija), piecu dienu (Nīderlande) vai pusotra mēneša (Francija) laikā. Protams, Pretošanās kustības varoņdarbi nekad neizgaisīs no atmiņas. Lai gan... jā, Krievijā tos neaizmirsīs, bet tur – kas to lai zina, portālā RIA Novosti stāsta Dāvids Narmanija.Lielajā karā upuru skaits karavīru un civiliedzīvotāju vidū kopā visām dalībvalstīm sasniedza apmēram 21,5 miljonus cilvēku. Pie tam Lielajā Tēvijas karā tikai PSRS vien zaudēja 27 miljonus. No viņiem 12 miljoni – karavīri un virsnieki. Pārējie – civilie.Tagad atgādināsim, kādi bija zaudējumi sabiedrotajiem: ASV – 418 tūkstoši, Lielbritānijā – 380 tūkstoši. Salīdzinājumam – tikai pie Staļingradas vien Padomju Savienības zaudējumi pārsniedza 1,1 miljonu.Citiem vārdiem sakot, tikai Krievijā "nav tādas ģimenes, kad negodātu sava varoņa piemiņu". Bet viņu senči atklāja otri fronti, lai paspētu, pirms "nolādētie komunisti" nav sadalījuši Eiropu.Protams, viņu ieguldījums kopējā uzvarā ir vērā ņemams, tas palīdzēja saglabāt tūkstošiem padomju pilsoņu dzīvības. Toties jo grūtāk skaidrot to, kā rietumu uzņēmēji atbalstīja jaunceļamo Trešo reihu, kā Eiropas valdības pieļāva tā izaugsmi. Jā, palīdzībai PSRS saskaņā ar lendlīzi bija liela nozīme uzvarā par nacismu, tomēr to viegli pamatot ar frāzi no kāda populāra amerikāņu blokbastera: "Lai draugi kļūst bagātāki, lai ienaidnieki nekrīt nabadzībā – paskatīsimies, kurš kuru pievārēs." Paskatieties, piemēram uz kapitālisma "milzi" Henriju Fordu. Viņš, piemēŗam, saņēma Nopelnu ordeni no vācu ērgļa. Tādu pašu īpašas atzinības zīmi nacisti pasniedza Benito Musolīni, Frančesko Franko un Jonam Antonesku. Laba kompānija, neko teikt.Atsauksim atmiņā, kā viens no hitleriskās Vācijas ekonomikas veidotājiem – Jalmārs Šahts Nirnbergas procesa laikā aicināja nosēdināt uz apsūdzēto sola "General Motors" un "Ford Motors" vadītājus, kuru ieguldījums Vācijas rūpniecības militarizācijas darbā bija milzīgs.Padomju Savienība iedvesa Rietumiem šausmas, tāpēc Eiropa un ASV labu prātu ignorēja Hitlera izdarības un audzināja viņu kā aizstāvi no "sarkanā mēra".Kopš tā laika par Vašingtonas un Londonas iemīļotu paņēmienu kļuvis paradums novērst acs, kad tas ir izdevīgi – atbalstīt slepkavas, tirānus un teroristus, ka viņi "karo pret to, ko vajag".Tādu taktiku ideāli aprakstīja Franklins Rūzvelts 1939. gadā, raksturojot Nikaragvas diktatoru: "Var jau būt, ka Somosa ir kuces dēls, taču viņš ir mūsējais kuces dēls." Un tagad uzminiet, kam viņš atklāti simpatizēja un kādu portretu pēc kara pieteikšanas – Vašingtona piespieda – piekāra guļamistabā.Kopš tiem laikiem Rietumi pieturas pie šīs stratēģijas. Ir taču daudz drošāk sūtīt kādu citu modināt lāci.Ilustrācijai ņemsim vienu "The Independent" rakstu, ko tas publicēta 1993. gadā – "Pretpadomju karavīrs ved savu armiju pa miera ceļu". Astoņus gadus vēlāk šis ceļš novedīs viņa padotos pie lidmašīnu stūrēm, kas sagrāva Pasaules tirdzniecības centra ēkas 11. septembrī. Jā, šī reportāža bija veltīta ben Ladenam un viņa lomai konfrontācijā ar PSRS spēkiem Afganistānā. Atbalstam viņa ieroču brāļiem ASV iztērēja apmēram 40 miljardus dolāru. Tādu cenu Vašingtona bija gatava maksāt par oponenta novājināšanu. Tikai "līguma" noteikumus Baltais nams lasīja neuzmanīgi: diemžēl ar naudu nepietika, par pagātnes kļūdām vajadzēja maksāt ar asinīm.Afgāņu kaujinieku, ar kuru rokām Rietumi karo pret Krieviju, nebūt nav vienīgie proxy sarakstā. Tur var iekļaut arī radikālos islāmistus no Tuvajiem Austrumiem. Tagad sarakstu papildinājuši ukraiņu nacbataljoni.Kijevas izmantotās metodes patiešām nopietni atšķiras no valsts karasarbības paņēmieniem. To vidū ir civiliedzīvotāju izmantošana "dzīvajam vairogam", karagūstekņu spīdzināšana, humanitāro koridoru apšaudīšana un nekontrolēta ieroču izdalīšana – īsts teroristiskas organizācijas starta komplekts.Pat "pagātnes varoņi", kuru karogus no jauna pacēluši Ukrainas spēki, neizrādīja nekādas īpašas cīņas vai karavadoņu mākslas, daudz prasmīgāki viņi bija teroristu un slepkavu lomā.Atgriežoties pie Krievijas un Rietumu atšķirīgās vēsturiskās atmiņas, jāpiebilst, ka tās pamatā ir ne tikai dažāda pieredze, bet arī, spriežot pēc visa, mūsu "partneru" nespēja mācīties. Citādi patiešām ir grūti paskaidrot, kāpēc tiek piesūknēta ar ieročiem Ukraina, ko jau pametuši miljoniem bēgļu. Nav vajadzīgas nekādas gaišreģa spējas, lai apjēgtu, kā notikumi veidosies nākotnē: bērniem un sievietēm sekos viņu vīri, un visbeidzot muks arī nacisti, kad viņiem ies pavisam plāni. Lūk, tad Eiropa ieskatīsies acīs briesmonim, ko gadiem ilgi lolojusi un apbruņojusi. Interesanti, vai eiropiešiem patiks atieztie ilkņi? Toties amerikāņi visu vēros no okeāna viņa krasta. Skumji, ka Brisele, Parīze un Berlīne to nesaprot.
https://sputniknewslv.com/20220328/rietumu-mediji-klasta-azov-nav-nacisti--vini-tacu-nav-vaciesi-21120437.html
https://sputniknewslv.com/20220228/cilvekiem-ukraina-gadiem-ilgi-skaloja-smadzenes-ar-meliem-un-propagandu-20666420.html
https://sputniknewslv.com/20220216/amerikanu-foruma-izcelies-strids-par-psrs-ieguldijumu-nacistu-sakave-20474575.html
https://sputniknewslv.com/20220326/krievija-sakusi-cinu-ar-rietumiem-par-pasaules-nakotni-21106493.html
https://sputniknewslv.com/20220319/eiropa-parversas-par-ukrainu-ko-darit-krievijai-20991614.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
rietumvalstis, krievija, vēsture, nacionālisms, lielais tēvijas karš, kolaboracionisti
rietumvalstis, krievija, vēsture, nacionālisms, lielais tēvijas karš, kolaboracionisti
"Ukrainā nacistu nav": Krievija un Rietumi nacismu vērtē dažādi
Drīz vien Eiropa ieskatīsies acīs briesmonim, ko gadiem ilgi lolojusi un apbruņojusi. Interesanti, vai eiropiešiem patiks atieztie ilkņi?
Rietumu un Krievijas vēsturiskā atmiņa par nacismu ir pārlieku atšķirīga. Par Lielo karu Eiropā dēvē Pirmo pasaules karu, ne Otro. Tas ir saprotams: grūti saukt karu par lielu, ja esi tajā zaudējis piecu stundu (Dānija), piecu dienu (Nīderlande) vai pusotra mēneša (Francija) laikā. Protams, Pretošanās kustības varoņdarbi nekad neizgaisīs no atmiņas. Lai gan... jā, Krievijā tos neaizmirsīs, bet tur – kas to lai zina, portālā RIA Novosti stāsta Dāvids Narmanija. Lielajā karā upuru skaits karavīru un civiliedzīvotāju vidū kopā visām dalībvalstīm sasniedza apmēram 21,5 miljonus cilvēku. Pie tam Lielajā Tēvijas karā tikai PSRS vien zaudēja 27 miljonus. No viņiem 12 miljoni – karavīri un virsnieki. Pārējie – civilie.
Tagad atgādināsim, kādi bija zaudējumi sabiedrotajiem: ASV – 418 tūkstoši, Lielbritānijā – 380 tūkstoši. Salīdzinājumam – tikai pie Staļingradas vien Padomju Savienības zaudējumi pārsniedza 1,1 miljonu.
Citiem vārdiem sakot, tikai Krievijā "nav tādas ģimenes, kad negodātu sava varoņa piemiņu". Bet viņu senči atklāja otri fronti, lai paspētu, pirms "nolādētie komunisti" nav sadalījuši Eiropu.
Protams, viņu ieguldījums kopējā uzvarā ir vērā ņemams, tas palīdzēja saglabāt tūkstošiem padomju pilsoņu dzīvības. Toties jo grūtāk skaidrot to, kā rietumu uzņēmēji atbalstīja jaunceļamo Trešo reihu, kā Eiropas valdības pieļāva tā izaugsmi. Jā, palīdzībai PSRS saskaņā ar lendlīzi bija liela nozīme uzvarā par nacismu, tomēr to viegli pamatot ar frāzi no kāda populāra amerikāņu blokbastera: "Lai draugi kļūst bagātāki, lai ienaidnieki nekrīt nabadzībā – paskatīsimies, kurš kuru pievārēs." Paskatieties, piemēram uz kapitālisma "milzi" Henriju Fordu. Viņš, piemēŗam, saņēma Nopelnu ordeni no vācu ērgļa. Tādu pašu īpašas atzinības zīmi nacisti pasniedza Benito Musolīni, Frančesko Franko un Jonam Antonesku. Laba kompānija, neko teikt.
Atsauksim atmiņā, kā viens no hitleriskās Vācijas ekonomikas veidotājiem – Jalmārs Šahts Nirnbergas procesa laikā aicināja nosēdināt uz apsūdzēto sola "General Motors" un "Ford Motors" vadītājus, kuru ieguldījums Vācijas rūpniecības militarizācijas darbā bija milzīgs.
Padomju Savienība iedvesa Rietumiem šausmas, tāpēc Eiropa un ASV labu prātu ignorēja Hitlera izdarības un audzināja viņu kā aizstāvi no "sarkanā mēra".
Kopš tā laika par Vašingtonas un Londonas iemīļotu paņēmienu kļuvis paradums novērst acs, kad tas ir izdevīgi – atbalstīt slepkavas, tirānus un teroristus, ka viņi "karo pret to, ko vajag".
Tādu taktiku ideāli aprakstīja Franklins Rūzvelts 1939. gadā, raksturojot Nikaragvas diktatoru: "Var jau būt, ka Somosa ir kuces dēls, taču viņš ir mūsējais kuces dēls." Un tagad uzminiet, kam viņš atklāti simpatizēja un kādu portretu pēc kara pieteikšanas – Vašingtona piespieda – piekāra guļamistabā.
Kopš tiem laikiem Rietumi pieturas pie šīs stratēģijas. Ir taču daudz drošāk sūtīt kādu citu modināt lāci.
Ilustrācijai ņemsim vienu "The Independent" rakstu, ko tas publicēta 1993. gadā – "Pretpadomju karavīrs ved savu armiju pa miera ceļu". Astoņus gadus vēlāk šis ceļš novedīs viņa padotos pie lidmašīnu stūrēm, kas sagrāva Pasaules tirdzniecības centra ēkas 11. septembrī. Jā, šī reportāža bija veltīta ben Ladenam un viņa lomai konfrontācijā ar PSRS spēkiem Afganistānā. Atbalstam viņa ieroču brāļiem ASV iztērēja apmēram 40 miljardus dolāru. Tādu cenu Vašingtona bija gatava maksāt par oponenta novājināšanu. Tikai "līguma" noteikumus Baltais nams lasīja neuzmanīgi: diemžēl ar naudu nepietika, par pagātnes kļūdām vajadzēja maksāt ar asinīm.
Afgāņu kaujinieku, ar kuru rokām Rietumi karo pret Krieviju, nebūt nav vienīgie proxy sarakstā. Tur var iekļaut arī radikālos islāmistus no Tuvajiem Austrumiem. Tagad sarakstu papildinājuši ukraiņu nacbataljoni.
Kijevas izmantotās metodes patiešām nopietni atšķiras no valsts karasarbības paņēmieniem. To vidū ir civiliedzīvotāju izmantošana "dzīvajam vairogam", karagūstekņu spīdzināšana, humanitāro koridoru apšaudīšana un nekontrolēta ieroču izdalīšana – īsts teroristiskas organizācijas starta komplekts.
Pat "pagātnes varoņi", kuru karogus no jauna pacēluši Ukrainas spēki, neizrādīja nekādas īpašas cīņas vai karavadoņu mākslas, daudz prasmīgāki viņi bija teroristu un slepkavu lomā.
Atgriežoties pie Krievijas un Rietumu atšķirīgās vēsturiskās atmiņas, jāpiebilst, ka tās pamatā ir ne tikai dažāda pieredze, bet arī, spriežot pēc visa, mūsu "partneru" nespēja mācīties. Citādi patiešām ir grūti paskaidrot, kāpēc tiek piesūknēta ar ieročiem Ukraina, ko jau pametuši miljoniem bēgļu. Nav vajadzīgas nekādas gaišreģa spējas, lai apjēgtu, kā notikumi veidosies nākotnē: bērniem un sievietēm sekos viņu vīri, un visbeidzot muks arī nacisti, kad viņiem ies pavisam plāni. Lūk, tad Eiropa ieskatīsies acīs briesmonim, ko gadiem ilgi lolojusi un apbruņojusi. Interesanti, vai eiropiešiem patiks atieztie ilkņi? Toties amerikāņi visu vēros no okeāna viņa krasta. Skumji, ka Brisele, Parīze un Berlīne to nesaprot.
