https://sputniknewslv.com/20220402/jauna-likuma-vienigais-merkis--pazemot-ka-tagad-svinet-uzvaras-dienu-latvija-21213877.html
"Jaunā likuma vienīgais mērķis – pazemot". Kā tagad svinēt Uzvaras dienu Latvijā?
"Jaunā likuma vienīgais mērķis – pazemot". Kā tagad svinēt Uzvaras dienu Latvijā?
Sputnik Latvija
Nacionālisti iesaka: tos, kuri svin 9. maiju, jāuzskata par Latvijas valsts pretiniekiem. 02.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-02T19:15+0300
2022-04-02T19:15+0300
2022-04-02T19:15+0300
latvijā
latvija
vēsture
lielais tēvijas karš
uzvaras diena
propaganda
nacionālisms
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1370/30/13703036_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_b142e5bdb96f87310f12f4b06e18f972.jpg
RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Tagad Latvijā aizliegts organizēt publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no padomju pieminekļiem. Deputāti neslēpj: grozījumu mērķis – nepieļaut Uzvaras dienas svinības pie Uzvaras pieminekļa. Tomēr neviens nevar aizliegt individuāli nolikt ziedus, paziņoja biedrības 9 may.lv vadītājs Vadims Baraņņiks.31. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par publisko izklaides un svētku pasākumu drošību. Tie aizliedz pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura pieminekļa, kas slavina Padomju armiju un tās uzvaras.Tagad Latvijā būs aizliegta propaganda un pasākumi nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģijas slavināšanas pasākumi. Nedrīkstēs svinēt šo ideloģiju pārstāvju dzimšanas dienas, cīņu un uzvaru piemiņas dienas, neatkarīgu valstu okupācijas slavināšanas dienas. Cita starpā likums attiecināts arī uz 9. maija svētkiem.Sarimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, apstiprināto grozījumu līdzautors, paziņoja, ka ierosinājums aizliedz svinēt 9. maiju kā Uzvaras dienu, svinēt un pulcēties vai darīt to citādi visā Latvijas teritorijā.31. martā grozījumus apsprieda vairākas stundas, diskusijas bija karstas.Partijas "Saskaņa" deputāts Boriss Cilēvičs konstatēja, ka ierosinājuma vienīgais mērķis ir pazemot cilvēkus, kuru senči gājuši bojā cīņā ar nacismu.Liela daļa politiķu uzsvēra, ka situācija mainījusies pēc militārās operācijas sākuma Ukrainā.Biedrības 9 may.lv vadītājs Vadims Baraņņiks informēja, ka organizācija neplāno organizēt pasākumus to agrākajā veidojā – ar koncertiem pie Uzvaras pieminekļa. Taču, pēc viņa domām, neviens nevar aizliegt cilvēkim individuāli nolikt ziedus pie pieminekļa:"Es pieļauju, ka iespējami jebkādi voluntāriski risinājumi. No juridiskā aspekta, patlaban ziedu nolikšana pie monumenta nav nekas aizliegts, to neierobežo nekādi likumdošanas akti.Vārdu sakot, diezin vai kāds aizliegs atnest ziedus, taču tagad vairs nevar to darīt organizēti, ar koncertiem un salūtiem. Par pasākumu organizācijas un norises kārtības pārkāpumiem fiziskai personai var uzlikt sodu līdz 400 eiro, juridiskai – līdz 3200 eiro.Krievijā ar nožēlu konstatē: dažās valstīs notiek ciniski mēģinājumi pārskatīt Otrā pasaules kara iemeslus un rezultātus: atklāti izkropļoti vēsturiskie fakti, apstrīdēta Sarkanās armijas izšķirošā loma uzvarā par nacismu, pielīdzināti atbrīvotāji un bendes, savukārt tos, kuri karoja pret antihitleriskās koalīcijas valstīm vai sadarbojās ar nacistiem, cītīgi pūlas padarīt par nacionālajiem varoņiem un nacionālo atbrīvošanās kustību varoņiem.9. maijā Latvija oficiāli svin Eiropas dienu, taču daudzi, pārsvarā – krievvalodīgie – svin Uzvaras dienu. Rīgā tie ir lieli tautas spēti. Ik gadus pie Uzvaras pieminekļa ziedus noliek līdz 150 tūkstoši cilvēku. Notiek koncerti, vakarpusē – liels salūts.2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontinieku portretiem gājienā Rīgā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.2020. gadā pandēmijas dēļ masu pasākumi bija atcelti, taču Uzvaras parku individuāli apmeklēja apm apmēram 20 tūkstoši cilvēku.2021. gadā, aizbildinoties ar nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, policija slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.
https://sputniknewslv.com/20220306/eiropa-baidas-no-denacifikacijas-20789554.html
https://sputniknewslv.com/20211130/kf-aizsardzibas-ministrs-saasinas-centieni-sagrozit-otra-pasaules-kara-vesturi-19392857.html
https://sputniknewslv.com/20211129/teherana-43-ko-pasaulei-deva-stalina-cercila-un-ruzvelta-tiksanas-19392521.html
https://sputniknewslv.com/20211125/pirmo-reizi-publicets-1943-gada-feldmarsalam-paulusam-iesniegta-ultimata-teksts-19346929.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, vēsture, lielais tēvijas karš, uzvaras diena, propaganda, nacionālisms
latvija, vēsture, lielais tēvijas karš, uzvaras diena, propaganda, nacionālisms
"Jaunā likuma vienīgais mērķis – pazemot". Kā tagad svinēt Uzvaras dienu Latvijā?
Nacionālisti iesaka: tos, kuri svin 9. maiju, jāuzskata par Latvijas valsts pretiniekiem.
RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Tagad Latvijā aizliegts organizēt publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no padomju pieminekļiem. Deputāti neslēpj: grozījumu mērķis – nepieļaut Uzvaras dienas svinības pie Uzvaras pieminekļa. Tomēr neviens nevar aizliegt individuāli nolikt ziedus, paziņoja biedrības 9 may.lv vadītājs Vadims Baraņņiks.
31. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par publisko izklaides un svētku pasākumu drošību. Tie aizliedz pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura pieminekļa, kas slavina Padomju armiju un tās uzvaras.
Tagad Latvijā būs aizliegta propaganda un pasākumi nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģijas slavināšanas pasākumi. Nedrīkstēs svinēt šo ideloģiju pārstāvju dzimšanas dienas, cīņu un uzvaru piemiņas dienas, neatkarīgu valstu okupācijas slavināšanas dienas. Cita starpā likums attiecināts arī uz 9. maija svētkiem.
Sarimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, apstiprināto grozījumu līdzautors, paziņoja, ka ierosinājums aizliedz svinēt 9. maiju kā Uzvaras dienu, svinēt un pulcēties vai darīt to citādi visā Latvijas teritorijā.
31. martā grozījumus apsprieda vairākas stundas, diskusijas bija karstas.
Partijas "Saskaņa" deputāts Boriss Cilēvičs konstatēja, ka ierosinājuma vienīgais mērķis ir pazemot cilvēkus, kuru senči gājuši bojā cīņā ar nacismu.
Liela daļa politiķu uzsvēra, ka situācija mainījusies pēc militārās operācijas sākuma Ukrainā.
Biedrības 9 may.lv vadītājs Vadims Baraņņiks informēja, ka organizācija neplāno organizēt pasākumus to agrākajā veidojā – ar koncertiem pie Uzvaras pieminekļa. Taču, pēc viņa domām, neviens nevar aizliegt cilvēkim individuāli nolikt ziedus pie pieminekļa:
"Es pieļauju, ka iespējami jebkādi voluntāriski risinājumi. No juridiskā aspekta, patlaban ziedu nolikšana pie monumenta nav nekas aizliegts, to neierobežo nekādi likumdošanas akti.
Vārdu sakot, diezin vai kāds aizliegs atnest ziedus, taču tagad vairs nevar to darīt organizēti, ar koncertiem un salūtiem. Par pasākumu organizācijas un norises kārtības pārkāpumiem fiziskai personai var uzlikt sodu līdz 400 eiro, juridiskai – līdz 3200 eiro.
Krievijā ar nožēlu konstatē: dažās valstīs notiek ciniski mēģinājumi pārskatīt Otrā pasaules kara iemeslus un rezultātus: atklāti izkropļoti vēsturiskie fakti, apstrīdēta Sarkanās armijas izšķirošā loma uzvarā par nacismu, pielīdzināti atbrīvotāji un bendes, savukārt tos, kuri karoja pret antihitleriskās koalīcijas valstīm vai sadarbojās ar nacistiem, cītīgi pūlas padarīt par nacionālajiem varoņiem un nacionālo atbrīvošanās kustību varoņiem.
9. maijā Latvija oficiāli svin Eiropas dienu, taču daudzi, pārsvarā – krievvalodīgie – svin Uzvaras dienu. Rīgā tie ir lieli tautas spēti. Ik gadus pie Uzvaras pieminekļa ziedus noliek līdz 150 tūkstoši cilvēku. Notiek koncerti, vakarpusē – liels salūts.
2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontinieku portretiem gājienā Rīgā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
2020. gadā pandēmijas dēļ masu pasākumi bija atcelti, taču Uzvaras parku individuāli apmeklēja apm apmēram 20 tūkstoši cilvēku.
2021. gadā, aizbildinoties ar nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, policija slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.
9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.
