Plānveida medicīna un Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības atjaunošana prasīs milzīgas pūles no Latvijas pēc Covid-19 pandēmijas beigām, ziņo bijusī veselības ekonomikas ministre Ilze Viņķele.

Mediķis izkliedēja baumas par koronavīrusa infekcijas slimnieku nepareizu ārstēšanu un no jauna aicināja ievērot epidemioloģiskās prasības.

Šodien, kad koronavīruss ik dienu nogalina vairāk nekā divus tūkstošus amerikāņu, Trampa politiskie pretinieki uzveļ viņam vainu par notiekošo. Viņš, sak, sagrāvis veselības aprūpi, nevarējis sarūpēt iedzīvotājiem vietas slimnīcās, nav novērtējis Covid-19 bīstamību.

Uz kādu algu var cerēt medmāsa Rīgas slimnīcā, ņemot vērā koronavīrusa piemaksas, un kāda ir situācija reģionos.

Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

Latvijā no 3. jūnija tiek atsākta visu medicīnisko pakalpojumu sniegšana, sākumā slimnīcas pieņems tos pacientus, kuru pieraksts iepriekš tika atcelts ārkārtējās situācijas režīma dēļ.

Veselības ministre Ilze Viņķele devusi rīkojumu, ar ko tiek paplašināts sniedzamo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saraksts.

Latvija izrādījusies starp autsaideriem Eiropas Savienībā medicīnas māsu un akušieru skaita ziņā starp strādājošajiem.

Veselības ministrija apsolījusi centralizēti iegādāties individuālās aizsardzības līdzekļus mediķiem.

Pat ja Latvija sāktu gatavoties koronavīrusa epidēmijai vienu gadu pirms tās, paredzēt, cik masku būs nepieciešams, būtu neiespējami, uzskata ātrajā palīdzībā; pagaidām tās ietaupa uz atlikto operāciju rēķina, taču vai krājumu pietiks ilgam laikam?

Visvairāk vecākus uztrauc rindas uz bezmaksas pieņemšanu; ārsti norāda, ka daļa vizīšu ir nepamatota, savukārt citi pacienti vienkārši neatnāk, tāpēc tie, kam tiešām nepieciešama palīdzība, ir spiesti gaidīt.

Šogad gandrīz septiņdesmit tūkstoši pacientu bez brīdinājuma nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu vizīti pie ārstiem; slimnīcas sāk domāt par sodiem, bet ko piedāvā paši iedzīvotāji.

Nav saprotams, vai jaunās partijas izšķirsies par pašreizējās koalīcijas sagatavotā budžeta grozījumiem un kas notiks, ja dokuments netiks pieņemts līdz gada beigām.