https://sputniknewslv.com/20210424/Gercikovs-Latvija-ir-iedzinusi-posta-medicinu-ES-miljardi-aiztecejusi-smiltis-15561597.html
Gerčikovs: Latvija ir iedzinusi postā medicīnu, ES miljardi aiztecējuši smiltīs
Gerčikovs: Latvija ir iedzinusi postā medicīnu, ES miljardi aiztecējuši smiltīs
Sputnik Latvija
Medicīna Latvijā ir sagrauta līdz pamatiem vadītāju nekompetences dēļ, uzskata uzņēmuma "Dzintars" bijušais vadītājs. 24.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-24T19:00+0300
2021-04-24T19:00+0300
2021-06-06T12:07+0300
latvijā
medicīna
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/05/15447477_0:164:3057:1883_1920x0_80_0_0_9bcf0cd9f599c46924573a712e8f5bd7.jpg
RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Neatkarības gadu laikā Latvija saņēmusi no ES miljardiem eiro, taču pie tam pamanījusies iedzīt postā savu medicīnu, uzņēmuma "Dzintars" bijušais vadītājs, ekonomikas zinātņu doktors Iļja Gerčikovs konstatēja radio Baltkom ēterā.Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā pietrūkst vismaz 3500 medicīnas māsu un aptuveni 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, tikai 52% medicīnas māsu un 54% akušieru sāk darbu Latvijā pēc studiju beigām. Arī paaudžu nomaiņa nenorit efektīvi: 55% mediķu un palīgpersonāla jau pārsnieguši 50 gadu vecumu.Medicīnas personāla trūkuma problēma kļuva īpaši aktuāla līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Gerčikovs uzskata, ka tās iemesls ir nekompetence Latvijas veselības aprūpes sistēmas vadībā.Mūsdienīgais 4P-medicīnas novirziens ietver tādas prasības, kā personalizāciju (individuāla pieeja katram pacientam), predikciju (domājamās veselības prognozes sastādīšana), profilaksi (saslimšanu parādīšanās novēršana) un piedalīšanās (pacienta motivēta līdzdalība).Saskaņā ar Eurostat datiem par 2018. gadu, ārsta vidējā alga Latvijā bija 8,5 eiro stundā, Igaunijā – 11,9 eiro stundā, Īrijā – 32,1, Norvēģijā - 51,2. Pie tam, Eurostat dati par 2017. gadu liecina, ka 28% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa rada slogu viņu budžetam.
https://sputniknewslv.com/20210406/Netirumi-smaka-elle-bezpalidziba-ka-Latvija-rupejas-par-invalidiem-15453107.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, medicīna
Gerčikovs: Latvija ir iedzinusi postā medicīnu, ES miljardi aiztecējuši smiltīs
19:00 24.04.2021 (atjaunots: 12:07 06.06.2021) Medicīna Latvijā ir sagrauta līdz pamatiem vadītāju nekompetences dēļ, uzskata uzņēmuma "Dzintars" bijušais vadītājs.
RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Neatkarības gadu laikā Latvija saņēmusi no ES miljardiem eiro, taču pie tam pamanījusies iedzīt postā savu medicīnu, uzņēmuma "Dzintars" bijušais vadītājs, ekonomikas zinātņu doktors Iļja Gerčikovs konstatēja radio
Baltkom ēterā.
Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā pietrūkst vismaz 3500 medicīnas māsu un aptuveni 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, tikai 52% medicīnas māsu un 54% akušieru sāk darbu Latvijā pēc studiju beigām. Arī paaudžu nomaiņa nenorit efektīvi: 55% mediķu un palīgpersonāla jau pārsnieguši 50 gadu vecumu.
Medicīnas personāla trūkuma problēma kļuva īpaši aktuāla līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Gerčikovs uzskata, ka tās iemesls ir nekompetence Latvijas veselības aprūpes sistēmas vadībā.
"Mēs esam "aprijuši" ļoti daudz naudas, ko mums piešķīra Eiropas Savienība. Aptuveni 8 miljardus. Taču tie ir aizplūduši smiltīs. Mēs neko neesam uzcēluši. Mēs esam savandījuši medicīnu līdz dibenam tā, ka to vairs nav iespējams atjaunot. Tāpēc, ka šajos gados vajadzēja uzbūvēt to, par ko runāja SVF – četrzvaigžņu medicīnas sistēmu. Tas nav paveikts, un šodien neviens to darīt netaisās un arī nedarīs. Gan agrāk, gan arī tagad medicīnu vadīt nāk absolūti nekompetenti cilvēki. Un tādus piemērus es varu jums minēt bez gala un malas," teica Gerčikovs.
Mūsdienīgais 4P-medicīnas novirziens ietver tādas prasības, kā personalizāciju (individuāla pieeja katram pacientam), predikciju (domājamās veselības prognozes sastādīšana), profilaksi (saslimšanu parādīšanās novēršana) un piedalīšanās (pacienta motivēta līdzdalība).
Saskaņā ar Eurostat datiem par 2018. gadu, ārsta vidējā alga Latvijā bija 8,5 eiro stundā, Igaunijā – 11,9 eiro stundā, Īrijā – 32,1, Norvēģijā - 51,2. Pie tam, Eurostat dati par 2017. gadu liecina, ka 28% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa rada slogu viņu budžetam.
