NATO samits Varšavā

Dažas NATO dalībvalstis, īpaši Vācija centās mīkstināt manevru simbolismu Polijā. Galu galā mācības finansēja pati Polija un ASV.

Starp NATO un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas domstarpības, sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc PKN sēdes. Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers norādīja uz konstruktīvo sarunu raksturu.

Jau nākamgad valsts teritorijā ieradīsies jaunais daudznacionālais bataljons.

Krievijas valdība uzskata, ka bataljonu dislokācija Polijā un Baltijas valstīs pārkāpj Krievijas un NATO līgumu, ar kuru tiek ierobežota alianses karaspēka dislokācija pie Krievijas robežām.

Igaunijā nav neviena paša kalna. Ir viens pakalns. Taču arī ar to, kā izrādās, pietiek, lai sūtītu turp divas rotas izcilas klases kalnu strēlnieku – bundesvēra karavīru. Vēl nekad Munameģis nav bijis tik labi aizsargāts.

Valsts Aizsardzības ministrijas vadītājs informēja, ka būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, lai īsā laikā sagatavotu infrastruktūru, kas nepieciešama alianses karavīriem.

Kanādas premjerministrs apsolīja, ka daudznacionālais bataljons Latvijā veicinās drošību Eiropā, savukārt Latvijas prezidents Raimonds Vējonis solīja kanādiešiem jebkādu atbalstu.

Latvijas Ārpolitikas institūta eksperti ir veikuši pētījumu, kas deva iespēju secināt: gaidāma ilgstoša un pastiprināta NATO sabiedroto klātbūtne Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā, tāpēc īpaši palielināsies arī incidentu iespējamība starp NATO un Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Alianse izsaka vēlmi uzsākt konstruktīvu dialogu ar Maskavu, taču norāda, ka tas atkarīgs no Krievijas darbībām.

Krievijas kara eksperts Igors Korotčenko ir pārliecināts, ka NATO nopietni domā par Moldovu un Gruziju.

Cilvēki, kas iebilst pret alianses klātbūtnes paplašināšanos Latvijā, ir pārliecināti, ka tas ir bezjēdzīgi un var kaitēt valstij. Savukārt NATO piekritēji pauž bezgalīgu pateicību aliansei un norāda uz naconālo drošību.

Laikā, kad NATO līderi vēsta par bataljonu dislokāciju pie Krievijas robežam, pacifisti Varšavā pulcējas alternatīvā samitā. Tajā piedalās ne vien organizācijas no Polijas, bet arī delegāti no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm.

Ziemeļatlantijas alianses bataljona grupu dislokācija Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā nepārkāpj Krievijas un NATO Pamataktu, informēja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova iknedēļas brīfingā informēja, ka Krievijas valdība seko visām NATO darbībām pie valsts robežām, un atzīmēja, ka Krievija aliansi neapdraud.

Eiropas Savienība un NATO ir parakstījušas kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērta paplašinātas sadarbības nozīme, ņemot vērā bezprecedenta izaicinājumu no "Dienvidu un Austrumu puses."

NATO samits Varšavā aktivizēja Polijas galvaspilsētas intīmpakalpojumu jomu, kur krietni pieaudzis piedāvājumu skaits no seksa industrijas darbiniecēm. Cenas meiteņu pakalpojumiem arī ir paaugstinājusies.

Pirms NATO samita, kas notiks 8. un 9. jūlijā Varšavā, augstas NATO amatpersonas un vadītāji sniedza paziņojumus, no kuriem izriet, ka aliansē nav vienotas nostājas par tālāko sadarbību ar Krieviju.

Sarunas gaitā politiķi apliecinājuši gatavību sadarboties Baltijas reģiona drošībai un labklājībai.

Savas vēstures gaitā Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir paplašinājusies sešas reizes. Pašlaik tajā iekļāvušās 28 valstis.

Aizsardzības ministrijas vadītājs uzskata jauno telpu par soli republikas drošības nostiprināšanai.