RĪGA, 10. jūlija — Sputnik. Helikopteri debesīs virs Varšavas, bezgalīgas sirēnas un simtiem speciālo aģentu ielās: Polijas galvaspilsēta ir ielenkta, stāsta Sputnik International korespondents Deniss Bolockis. Automašīnu kolonnas ar NATO samita delegātiem pārvietojas pa Varšavas centru – pasākuma dalībnieki aplūko pilsētu cauri savu limuzīnu tonētajiem stikliem.
Izrādās, daudzi nav sajūsmā par šo nospiedošo spēku demonstrāciju. Starptautiskās organizācijas, kas cīnās par mieru, no 14 valstīm ir nosūtījušas savus pārstāvjus uz Varšavu, kur norit alternatīvs samits. Viņi protestē pret kara un konfliktu politiku ar devīzi "Nē – karam, nē – NATO bāzēm."
"NATO pašlaik patiešām gatavo pēdējos soļus, lai ielenktu Krieviju. Tie nav nekādi miermīlīgie plāni," – stāsta Rainers Brauns, viens no alternatīvā samita organizatoriem un Starptautiskā miera biroja līdzpriekšsēdētājs.
"Mūs satrauc dinamika, ar kādu var attīstīties situācija. Tā var pāraugt līdz globālam militārajam konfliktam. Jūs taču saprotat, ka liels karš Eiropā būs pēdējais, jo tas būs karš, kurā tiks likti lietā kodolieroči," – paziņoja Brauns.
Daudzi alternatīvā samita dalībnieki ir pārliecināti, ka pret Krieviju vērstā noskaņojuma paplašināšanās Polijā un citās Eiropas valstīs ir Vašingtonas kampaņas elements.
Sputnik korespondents aprunājās ar atvaļināto ASV armijas pulkvedi un bijušo diplomāti Ennu Raitu.
Viņa uzsvēra, ka Amerika ved NATO pa nepareizu ceļu: "NATO dalībvalstu retorika jautājumā par draudiem no Krievijas puses ir absolūti neattaisnota. Amerikas Savienoto Valstu acīs tas ir tikai ekonomisks instruments mūsu milzīgo izdevumu uzturēšanai, ko atvēlam militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām."
Alternatīvā samita dalībnieki plāno sestdien, 9. jūnijā iziet Varšavas ielās, lai paustu savas bažas, ko rada NATO paplašināšanās un kara politika.
Starptautiskais miera birojs (International Peace Bureau) – starptautiska kustība par mieru, kas izveidojusies 1891. gadā. Organizācija tika nodibināta pēc Starptautiskā miera kongresa Romā. Viens no biroja dibinātājiem ir dāņu politiķis Frederiks Baijers. Tā galvenie uzdevumi ir starptautisko konferenču organizācija, miera propaganda, kā arī pacifistisko grupu un nodibinājumu saiknes uzturēšana.
1910. gadā organizācija saņēma Nobela prēmiju par atbruņošanās konferenču organizāciju. Pirmā pasaules kara gados organizācija apturēja savu darbību, un pēc tā lielāko uzmanību pievērsa humanitārajai darbībai. Arī Otrā pasaules kara gados organizācija nedarbojās. 1946. gadā birojs tika atjaunots un kļuva par Starptautisko komiteju organizāciju sadarbībai cīņā par mieru. Savu iepriekšējo nosaukumu kustība ieguva 1961. gadā.
