RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. 28 NATO bloka valstu un Melnkalnes vadītāji tīkas Polijas galvaspilsētā. Viena no NATO samita dienas kārtības pamattēmām ir atbilde mītiskiem Krievijas draudiem.
Galvenie samita pasākumi noritēs Nacionālajā stadionā. Turklāt ārvalstu delegācijas tiksies Prezidenta pilī, tajā pašā zālē, kur 1955. gadā tika parakstīts Varšavas līgums. Kopumā Varšavā ieradīsies astoņpadsmit prezidenti, 21 valdību priekšsēdētājs, 41 ārlietu ministrijas vadītājs un 39 aizsardzības ministri, kā arī ANO, ES un Pasaules Bankas vadības.
Polijas varasiestādes piešķīrušas samita rīkošanai aptuveni 160 miljonus zlotu (41 miljonu dolāru). Valsts robežās ir noteikts īpašs režīms.
"Uguns līnijas" austrumu flangā
Par galveno samita rezultātu kļūs lēmuma apstiprināšana par četru NATO bataljonu izvietošanu Austrumeiropā — līdz 1000 cilvēkiem katrā. Principiāls lēmums par alianses vienību nepārtrauktu klātbūtni uz rotācijas pamata Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, tika pieņemts jūnijā organizācijas aizsardzības ministru tikšanās laikā, tagad apvienības valstu vadītājiem tās ir formāli jāapstiprina.
Paredzams, ka Vācija vadīs struktūrvienību Lietuvā, Kanāda — Latvijā, Lielbritānija — Igaunijā, bet ASV — Polijā — Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Duglass Luts paziņojis, ka karavīri mainīsies ik pa 6-9 mēnešiem. Laiks, kad NATO bataljoni ieradīsies "zemē", kamēr oficiāli nav paziņots, taču avoti uzskata, ka tas varētu notikt jau 2017. gada sākumā.
Tomēr augstākminētiem Austrumeiropas valstīm šī militārās klātbūtnes pastiprināšana joprojām nešķiet pietiekama: tā, Varšavā un Baltijā uzstāj uz pastāvīgā bataljona izvietošanu, kas pārkāpj 1997. gada Krievija-NATO pamatakta noteikumus, kas regulē Maskavas un alianses attiecības.
Par NATO struktūrvienību pastāvīgas izvietošanas Austrumeiropā idejas galveno pretinieku tiek uzskatāma Vācija.
