Politika

Ideoloģiskais bezdibenis: NATO piekritēju un pretinieku piketi Rīgā

© Baltnews.lvУчастники пикета у здания Stratcom в Риге
Участники пикета у здания Stratcom в Риге - Sputnik Latvija
Cilvēki, kas iebilst pret alianses klātbūtnes paplašināšanos Latvijā, ir pārliecināti, ka tas ir bezjēdzīgi un var kaitēt valstij. Savukārt NATO piekritēji pauž bezgalīgu pateicību aliansei un norāda uz naconālo drošību.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik, Marina Petrova. Vakar, kad tika pieņemti vēsturiski lēmumi par NATO spēku paplašināšanu Latvijā, pie Stratcom – NATO stratēģisko komunikāciju centra pulcējās nevienadzīgie iedzīvotāji. Akcijā piedalījās aptuveni 25 cilvēki, un tikpat daudz bija arī policistu un žurnālistu.

Tas nav nekāds miernesis

Abas akcijas bija ieplānotas pulksten 13, abas notika Pārdaugavā. Par NATO iestājās Latvijas Transatlantiskās organizācijas pārstāvji, pret – sociāldemokrātiskā kustība "Par neatkarīgu Latviju".

Саммит НАТО в Варшаве - Sputnik Latvija
Pacifisti Varšavā protestē pret NATO militāro retoriku

Piketētāju starpā bija divi ceļi un tramvaja sliedes, kā arī ideoloģisks bezdibenis. Abu akciju dalībnieki nesa līdzi plakātus, taču NATO pretinieki bija savlaicīgi parūpējušies par skaļruņiem, bet NATO piekritēji – par gaisa baloniņiem. Piekritēji bija parūpējušies arī par savu ārieni – viņi valkāja vienādus sarkanus T-krekliņus ar alianses simboliku. Pretinieki atteicās no Stratcom pārstāvja piedāvātā saldējuma Ekselence, atsaucoties uz ideoloģiskajām domstarpībām. Nu, bet piekritēji saldējumu pateicīgi pieņēma.

NATO pretinieku skaits bija nedaudz lielāks – viņu pulkā bija apmēram 15 cilvēki. Viņiem līdzi bija plakāti "Nē NATO karaspēkam mūsu zemē", "Pret Latvijas militarizāciju", "NATO, go home".

Pēc protesta kustības aktīvākā pāstāvja un sociāldemokrātiskās kustības "Par neatkarīgu Latviju" ģenerālsekretāra Jāņa Kuzina domām, papildu militārie spēki kaitēs valstij, it īpaši tāpēc, ka pašas alianses kā miera nesēja reputācija ir ļoti apšaubāma.

"Mēs uzskatām to par provokāciju un lielu kļūdu no alianses puses, — viņš stāstīja Sputnik. – NATO tika izveidota pēc kara, jo Eiropai nebija savas armijas. Tagad Eiropai ir sava armija un sava savienība, tāpat kā iespējas veidot kaut kādu kopīgu aizsardzības sistēmu un muitu. To jau sen būtu vajadzējis izdarīt, lai nebūtu tā, kas notiek ar bēgļiem. Tas notiek arī ar NATO atbalstu, jo tieši NATO līdz ar amerikāņiem ir sākuši visus tos karus Sīrijā, Irākā, Lībijā un Afganistānā."

Саммит НАТО в Варшаве - Sputnik Latvija
Eiropas Savienība un NATO paraksta sadarbības deklarāciju

Jānis Kuzins uzsvēra, ka uzticību nav pelnījuši ne NATO, ne arī alianses piekritēji otrpus ielai: "Tajā pusē ir tie, kas vēlas izvietot Latvijā NATO karaspēkus. Organizācija LATO ne vienu reizi vien jau ir saņēmusi finansējumu – gan NATO grantus, gan Aizsardzības ministrijas atbalstu, tāpēc viņi var atrasties līdzās Stratcom ēkai. Bet mēs esam šeit."

NATO piekritēji turēja rokās plakātus "Mēs esam drošībā, ja esam kopā", "Bez NATO Latvijā būtu vēl viena Ukraina", "NATO – mūsu drošības garants", "Latvija NATO – Latvija drošībā". Protams, šai pusē NATO reputācija bija citāda.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Juris Ulmanis uzsvēra, ka NATO pusē ir ne tikai desmit cilvēki, kas šeit sapulcējušies, bet arī lielākā daļa valsts iedzīvotāju.

"Šodien mēs demonstrējam to, ka Latvijas drošība mums ir svarīga, — stāstīja sabiedriskais darbinieks. – Mēs esam ļoti pateicīgi NATO dalībvalstīm par to, ka viņi atrodas šeit, Latvijā. Esmu pārliecināts, ka 99% Latvijas iedzīvotāju atbalsta NATO. Diemžēl Latviju apdraud kaimiņvalsts – Krievija, tāpēc NATO ir liela nozīme Latvijas acīs. Mēs skaidri un gaiši redzam, kas notika Ukrainā un Gruzijā – viņi vienkārši uzbrūk. Un mēs varam būt nākamie. Es ceru, ka tas nenotiks, taču tas ir iespējams."

Vai bija draudi?

NATO pretinieki uzskata, ka Krievija nevienu neapdraud, tāpēc nav arī jēgas aizsargāties.

"Viņi atkal mēģina kaut ko sašūpot, — spriež Jānis Kuzins. – Un kāpēc tieši šeit? Kāpēc tieši Baltijas valstis? Tāpēc, ka Baltijas valstis ģeopolitiski atrodas pie Krievijas robežas. Lai taču Latvija pati domā par  savu armiju, lai domā par kontrabandu, par bēgļiem, nevis par kaut kādiem mītiskiem Krievijas tankiem. No Krievijas puses nāk tikai kontrabanda, ko piesedz paši latviešu tiesībsargājošie orgāni, par ko nesen stāstīja Lembergs."

Vēl vairāk, Kuzins norādīja, ka NATO klātbūtne ir ne tikai bezjēdzīga, bet arī var izrādīties kaitīga valstij.

"Tas provocē Krieviju. Krievija no savas puses neslēpj: ja šeit stāvēs NATO raķetes, tad arī otrā pusē stāvēs raķetes. Būs ļoti žēl gan Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju, to, kas vēlas draudzēties ar Krieviju, gan arī pašu latviešu, kuru skaits, kā teica prezidents Putins, pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies par 30%. Notiek Latvijas iedzīvotāju genocīds."

Šajā dienā visus apvienoja tikai izpratne par demokrātisko Latvijas sabiedrību: protestēt var visi un gandrīz pret jebko.

"Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un tur stāv grupa, kas pauž savu viedokli, jo viņi to nevar izdarīt Krievijā, kur viņus par to acumirklī arestētu. Mēs dzīvojam Latvijā, kur tas ir iespējams, un viņi ir atnākuši šurp, lai izteiktu savas domas, bet mēs esam iznākuši ar pretēju viedokli," – saka Ulmanis.

"Diemžēl mēs nevaram protestēt Varšavā, jo tur ir aizliegti visi mītiņi un arestēti organizatori. Tāpēc mēs uzstājamies šeit – kā pacifisti un savas valsts patrioti. Es ceru, ka vārda brīvība Latvijā vēl darbojas. Pat Eiropas Komisijā stāsta, ka pie varas nākuši radikāli noskaņoti nacionālisti, kuri jau pārkāpj zināmas demokrātijas robežas," – atgādināja Kuzins.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала