RĪGA, 11. jūlijs — Vladimirs Barsegjans, radio Sputnik Igaunija. Igaunijā ieradīsies vācu kalnu strēlnieki. Vācijas. Bruņoto spēku kalnu strēlnieku bataljona rotas smagā tehnika jau ieradusies Paldiski ostā. Tās galamērķis – kara pilsētiņa Tapā, kur tiks izmitināti vācu karavīri.
Kopumā 2016. gadā Igaunijā uzturēsies divas rotas no VFR 23. kalnu strēlnieku brigādes 231. kalnu strēlnieku bataljona sastāva. Mērķis, ar kādu tiek skaidrota karavīru ierašanās mazajā Baltijas valstī, skan gluži kā no tūrisma aģentūras bukleta norakstīts – iepazīšanās ar valsts ģeogrāfisko ainavu. Otrs mērķis – kopīgas mācības ar igauņu karavīriem un citiem NATO sabiedrotajiem. Acīmredzot, viņi mācīsies šaut igauņu kalnos.
Jau sen par tradīciju kļuvuši ir NATO karavīru militāri sportiskie ceļojumi pa Igauniju. Neviens tam nebūtu pievērsis īpašu uzmanību, ja vien ne fakts, ka tie ir kalnu strēlnieki.
Kalnu strēlnieki Igaunijā – tas skan sirreālistiski. Gluži kā "zemūdene Ukrainas stepēs". Varbūt ierēdņiem no NATO "ceļojumu biroja", kuri sūta kalnu jēgerus iepazīties ar Igaunijas ainavām, nekaitētu atkārtot skolā iegūtās ģeogrāfijas zināšanas. Varbūt viņi Baltijas valstis ir saputrojuši ar Šveici?
Kalnu Igaunijā nav, tas ir zinātnisks fakts. Cienījami speciālisti jau sen ir vienojušies: kalni ir tas, kas paceļas virs 500 metriem. Viss pārējais ir pakalni, pakalniņi, pauguriņi un augstienes.
Tiesa, Igaunija par to neliekas ne zinis un savu izcilāko pakalnu tomēr dēvē par Munameģa kalnu. Šis 318 metrus augstais pusauga kalns slejas Viru pagasta centrālajā daļā. Tas ir augstākais pakalns visās Baltijas valstīs. Virsotnē paceļas skatu tornis, no kura paveroties lieliska ainava uz apkaimi 50 km rādiusā. Varbūt šo kalnu un pie viena arī skatu torni straujā alpīnistiskā triecienā ieņems brašie vācu jēgeri? Man šķiet, tas būs viens varens kāpiens.
Munameģis ir tūrisma objekts, piebraucamie ceļi šeit ir. Tiesa, šajā gadījumā vienā kalnā gan rāpsies padaudz cilvēku. Tam infrastruktūra nav paredzēta. Nu, tas nekas: var jau vietējos iedzīvotājus arī likt pie darba – lai pa ceļam uz virsotni iekārto nometnes, kur nogādāt alus un grila desiņu rezerves. Lai viss būtu kārtībā, ja jau sarīkots tāds pikniks. Kāpt Munameģī var arī bez steigas – dienas laikā tikt no vienas nometnes līdz otrai, un pietiek. Guļam zālītē, dzeram vietējo aliņu un labsirdīgi kritizējam tā garšu.
Dziedam skaistās bavāriešu dziesmas. Pētām ainavu. Kalns ir tikai viens, to nav grūti izpētīt. Kāpšana nav grūta – atbilst jaunāko klašu skolēnu normām. Lai tak brašie vācu zaldātiņi atpūšas uz vācu un igauņu nodokļu maksātāju rēķina. Nekas cits prātā nenāk. Es saprotu, ka tas viss izklausās stulbi. Bet gribētos gan saprast, ko kalnu strēlnieki īsti meklē valstī, kas ir līdzena kā galds. Ak, gandrīz aizmirsu. Pētīs ainavu. Kaut kāds iemesls taču ir jāizdomā, un šis ir tikpat labs kā visi citi.
Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.
