RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. NATO un Krievija nespēja pārvarēt nopietnas domstarpības Ukrainas jautājumā, trešdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Krievija-NATO padomes sēdes, vēsta Sputnik Igaunija.
"Starp sabiedrotajiem un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas nesaskaņas saistībā ar Ukrainu. Tā nebija domubiedru tikšanās," — citē BNS Stoltenberga vārdus preses konferencē Briselē, atsaucoties uz AFP.
Viņš piebilda, ka NATO "atbilstoši caurspīdības garam" informējusi Krieviju par svarīgiem lēmumiem, kas tika pieņemti pagājušajā nedēļā Varšavas samita laikā, lai nodrošinātu alianses drošību.
Stoltenbergs arī informējis, ka Krievija nāca klajā ar aicinājumu aviodrošības nodrošināšanai Baltijas jūrā, kur tika konstatētas vairākas bīstamas KF un NATO lidmašīnu satuvināšanās.
Krievijas un NATO pārstāvji pauduši cerību turpināt dialogu un saglabāt Padomi Krievija-NATO, kā pārrunu laukumu, paziņoja Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers.
"Vācijas ĀM vadītājs sveic konstruktīvu tikšanos Padomes Krievija-NATO ietvaros, abas puses cer uz dialoga un viedokļu apmaiņu turpināšanu," — teikts Šteinmeiera paziņojumā, kas tika publicēts oficiālajā Vācijas ārpolitikas institūcijas lapā Twiterī.
Šteinmeiers uzsvēra, ka, pēc viņa datiem, Padomes tikšanās noritējusi konstruktīvā gaisotnē, bet centrālo vietu tajā ieņēma "caurspīdīguma un risku mazināšanas" jautājumi.
Padomes Krievija-NATO sēde noritēja trešdien pēc divu gadu pārtraukuma. Par saskaņoto dienas kārtību alianses ģenerālsekretārs paziņojis vēl 6. jūlijā: krīze Ukrainā, Minskas vienošanos īstenošanas nepieciešamība, militārā darbība balstoties uz caurspīdīguma un risku novēršanas principiem, situācija Afganistānā drošības jomā.
NATO samitā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus multinacionālos bataljonus. Tika noteiktas pamatvalstis bataljonu veidošanai— Lietuvā tā būs Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.
Iepriekš Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, uzstājoties preses konferencē Kazahstānas galvaspilsētā, paziņoja, ka Krievija vēlas saprast NATO lēmumus, kas tika pieņemti alianses samita laikā Varšavā. Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka pagaidām aliansē "dominē vēlme saglabāt mākslīgi izveidoto ienaidnieku attēlu, lai, pamatojoties uz to, pieprasītu rindu vienotību un pozīciju konsolidāciju."