Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri

© AFP / Mandel NganСаммит НАТО в Варшаве
Саммит НАТО в Варшаве - Sputnik Latvija
Starp NATO un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas domstarpības, sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc PKN sēdes. Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers norādīja uz konstruktīvo sarunu raksturu.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. NATO un Krievija nespēja pārvarēt nopietnas domstarpības Ukrainas jautājumā, trešdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Krievija-NATO padomes sēdes, vēsta Sputnik Igaunija.

Панорама города-призрака бывшей советской военной радиолокационной станции возле Скрунды - Sputnik Latvija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu

"Starp sabiedrotajiem un Krieviju pastāv stabilas un nopietnas nesaskaņas saistībā ar Ukrainu. Tā nebija domubiedru tikšanās," —  citē BNS Stoltenberga vārdus preses konferencē Briselē, atsaucoties uz AFP.

Viņš piebilda, ka NATO "atbilstoši caurspīdības garam" informējusi Krieviju par svarīgiem lēmumiem, kas tika pieņemti pagājušajā nedēļā Varšavas samita laikā, lai nodrošinātu alianses drošību.

Stoltenbergs arī informējis, ka Krievija nāca klajā ar aicinājumu aviodrošības nodrošināšanai Baltijas jūrā, kur tika konstatētas vairākas bīstamas KF un NATO lidmašīnu satuvināšanās.

Солдаты НАТО на полигоне Адажи во время учений - Sputnik Latvija
Kā Krievija atbildēs uz NATO bataljoniem

Krievijas un NATO pārstāvji pauduši cerību turpināt dialogu un saglabāt Padomi Krievija-NATO, kā pārrunu laukumu, paziņoja Vācijas ārlietu ministrijas vadītājs Franks Valters Šteinmeiers.

"Vācijas ĀM vadītājs sveic konstruktīvu tikšanos Padomes Krievija-NATO ietvaros, abas puses cer uz dialoga un viedokļu apmaiņu turpināšanu," — teikts Šteinmeiera paziņojumā, kas tika publicēts oficiālajā Vācijas ārpolitikas institūcijas lapā Twiterī.

Šteinmeiers uzsvēra, ka, pēc viņa datiem, Padomes tikšanās noritējusi konstruktīvā gaisotnē, bet centrālo vietu tajā ieņēma "caurspīdīguma un risku mazināšanas" jautājumi.

Padomes Krievija-NATO sēde noritēja trešdien pēc divu gadu pārtraukuma. Par saskaņoto dienas kārtību alianses ģenerālsekretārs paziņojis vēl 6. jūlijā: krīze Ukrainā,  Minskas vienošanos īstenošanas nepieciešamība, militārā darbība balstoties uz  caurspīdīguma un risku novēršanas principiem,  situācija Afganistānā  drošības jomā.

Министр обороны Латвии Раймондс Бергманис - Sputnik Latvija
Latvijai gaidāmi lieli izdevumi NATO spēku uzņemšanai

NATO samitā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus multinacionālos bataljonus. Tika noteiktas pamatvalstis bataljonu veidošanai— Lietuvā tā būs Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.

Iepriekš Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, uzstājoties preses konferencē Kazahstānas galvaspilsētā, paziņoja, ka Krievija vēlas saprast NATO lēmumus, kas tika pieņemti alianses samita laikā Varšavā. Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka pagaidām aliansē "dominē vēlme saglabāt mākslīgi izveidoto ienaidnieku attēlu, lai, pamatojoties uz to, pieprasītu rindu vienotību un pozīciju konsolidāciju."

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала