RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Krievija neapdraud NATO, taču tā nav alianses partneris, informēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs samitā Varšavā.
Stoltenbergs norādīja, ka NATO un Krievija nav iesaistītas aukstajā karā, taču tās nav stratēģiskie partneri.
Alianses vadītājs pavēstīja, ka situācija ir mainījusies – pēc aukstā kara beigām Ziemeļatlantijas bloks ir vēlējies izveidot partnerattiecības ar Maskavu un arī pašlaik ir gatavs uzsākt konstruktīvu dialogu.
Vēstījumā samita noslēgumā NATO valstu līderi paziņoja, ka alianse cer uz konstruktīvu sadarbību ar Krieviju un dialogs nepieciešams, lai "precīzi pavēstītu alianses viedokli un samazinātu militāru incidentu risku, cita starpā arī ar savstarpēju caurskatāmības pasākumu palīdzību." Pie tam dokuments liecina, ka dialoga iespējas, pēc viņu domām, ir saistītas ar Maskavas rīcību.
Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses attiecības regulē Krievijas un NATO Pamatakts, ko puses parakstīja 1997. gadā.
Vakar samita dalībnieki pieņēma vēsturisku lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā alianse izvietos četrus starptautisko spēku bataljonus. Karavīru skaits katrā valstī sasniegs līdz 1,2 tūkstošus. Izraudzītas arī valstis, kas veidos vienības Austrumeiropas reģionā. Latvijā NATO bataljona kodolu veidos Kanāda.
NATO klātbūtnes paplašināšanās reģionā ir ievērojamākā kopš aukstā kara beigām.
Samitā Varšavā piedalījās astoņpadsmit prezidenti un 21 premjerministrs, 41 ārlietu ministrs un 39 aizsardzības ministri, kā arī ANO, ES un Pasaules bankas vadība.
