RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Latvijas Ārpolitikas institūts veicis pētījumu " NATO un Krievijas attiecības: Latvijas intereses formālo ietvaru un attiecību transformācijas kontekstā," informē LETA.
Eksperti uzsver, ka šī iemesla dēļ visbiežāk tika apspriests tāds jautājums, kā nepieciešamība pēc iespējas izvairīties no ierobežotu incidentu pāraugšanas lielāka apmēra incidentos. Ticamākais iemesls, ar kādu Krievijas kara lidmašīnas un kuģi tuvojas NATO dalībvalstu robežām, kuģiem un lidaparātiem, ir vēlme norādīt, ka tā nevēlas citu valstu bruņoto spēku vienību atrašanos tik tuvu savām robežām.
Pētījuma autori uzskata, ka Krievijas minētās rīcības pamatā ir stratēģisks mērķis – panākt jaunu vienošanos ar NATO vai tās dalībvalstīm, kas paredzētu informācijas sniegšanu Krievijai par NATO lidmašīnu un kuģu tuvošanos tās teritorijai vai pat vienošanos par to, ka minētie transporta līdzekļi nepietuvosies Krievijas robežām noteiktā attālumā. Taču pētījums atzīmē, ka mēģinājumi vienoties ar Krieviju, domājams, ierobežotu "pārvietošanās brīvību" starp alianses dalībvalstīm.
Tomēr jebkādas vienošanās, pie kā varētu nonākt Krievija un NATO vai tās dalībvalstis, visticamāk pasliktinās alianses pozīcijas, tāpēc divpusēja vai daudzpusēja regulējuma panākšana ir maz ticama, norādīja eksperti.
Pēc ekspertu domām, ieteicams veidot vai paplašināt neformālus saziņas kanālus starp NATO un Krieviju, lai izvairītos no incidentiem un to eskalācijas. Turklāt būtu ieteicams celt koordinācijas līmeni NATO dalībvalstu starpā, lai alianses dalībvalstu vajadzībām būtu iespējams pēc iespējas efektīvāk izmantot divpusējos juridiskos mehānismus un saziņas kanālus.
NATO samitā, kas notika 8.-9. jūlijā Varšavā, tika pieņemts vēsturisks lēmums par lielāko militārās klātbūtnes paplašināšanos Baltijas valstīs un Polijā kopš aukstā kara beigām. Nākamgad alianse nosūtīs daudznacionālos bataljonus uz Baltijas valstīm un Poliju. Pēc NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga domām, starptautiskās vienības atradīsies dislokācijas vietā tik ilgi, cik vien būs nepieciešams. "Tāda ir jaunā realitāte," – uzsvēra ģenerālsekretārs.
