Dārzeņu cenas Baltijas valstu galvaspilsētās manāmi atšķiras. Tās lielā mērā irtekmējusi krīze.

Pirms pandēmijas pārtikas produktu tirdzniecība tiešsaistē Latvijā attīstījās lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

Vairāki veikalu tīkli aprīlī palielinājuši cenas, ņemot vērā pārtikas produktu, it īpaši rīsu un griķu, kā arī "imunitātes stiprināšanai" noderīgo produktu īpašo pieprasījumu.

Viens no galvenajiem koronavīrusa perēkļiem ASV ir gaļas kombināti, kas turpināja darbu arī epidēmijas sākumā.

Cenu veidošanu patlaban ietekmē ļoti liels skaits dažādu faktoru, un runa nav tikai par koronavīrusa izplatību pasaulē.

Rīgas pašvaldībā reģistrētajām maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm tiks nodrošinātas "Maxima Latvija" produktu kartiņas ar nominālo vērtību 1,42 eiro dienā.

Latvijā visvairāk pieaudzis pārtikas produktu pieprasījums ar ilgstošu glabāšanas termiņu, jo cilvēki tagad iepērkas retāk.

Ja zemnieki eksportēs dārzeņus uz valstim, kuras nevarēs savākt ražu pandēmijas dēļ, pašai Latvijai ziemā nāksies iztikt bez kartupeļiem un sīpoliem.

Koronavīruss ietekmējis lauksaimniecību un loģistiku ES teritorijā – Latvijā iespējamas problēmas ar importētiem augļiem.

Koronavīrusa pandēmijas rezultātā daudzas pasaules valstis slēgušas robežas un cenšas pēc iespējas ierobežot iedzīvotāju pārvietošanos. Cilvēki veido pārtikas produktu un citu plaša patēriņa preču krājumus mājās.

Šobrīd Latvijas pārtikas ražotājiem ir pietiekami daudz izejvielu un iepakošanas materiāla krājumu, taču nepietiek darbaspēka.

Viļņas universitātes klīniskās slimnīcas ārsts norādīja, ka jaunas slimības uzliesmojuma apstākļos vispirms ir jāparūpējas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Var palielināties cenas vistas gaļai, cūkgaļai, maizei, sieram un citiem piena produktiem: lētāk var kļūt tikai kafija un kakao.

Gelfas universitātes zinātniskā grupa noskaidrojusi, ka mūsdienās nepieciešams pārvērtēt lauksaimnieciski apstrādājamo zemju globālo sadales sistēmu.