https://sputniknewslv.com/20220524/graudu-nestabilitate-ka-bads-gust-parsvaru-par-globalajiem-politiskajiem-jautajumiem-21892318.html
Graudu nestabilitāte: kā bads gūst pārsvaru pār globālajiem politiskajiem jautājumiem
Graudu nestabilitāte: kā bads gūst pārsvaru pār globālajiem politiskajiem jautājumiem
Sputnik Latvija
Tādi faktori, kā loģistikas kolapss, ražības krišanās minerālmēslu deficīta dēļ un sējumu platības samazināšanās Ukrainā pārvērtuši graudu nestabilitāti par... 24.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-24T09:57+0300
2022-05-24T09:57+0300
2022-05-24T09:57+0300
viedoklis
lauksaimniecība
eiropa
āzija
āfrika
ekonomika
cenas
pārtika
produkti
antoniu gutērešs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/1e/15596395_0:285:3135:2048_1920x0_80_0_0_21094e84cb367a7481f27314ae2e39e8.jpg
ANO Drošības padomes sēdē, kas bija veltīta globālajai pārtikas krīzei, organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs aicināja atgriezt pasaules tirgos minerālmēslus no Baltkrievijas. Viņš pazinoja, ka krīze var iegrūzt trūkumā un badā 1,7 miljardus cilvēku – vairāk nekā piekto daļu cilvēces, portālā Sputnik Baltkrievija pastāstīja analītiķis Nikolajs Levčuks.Krīzes graudiANO uzskata, ka nepieciešami apņēmīgi soļi pārtikas produktu un enerģētikas stabilai plūsmai uz atvērtajiem tirgiem. Tāpēc jāatceļ minerālmēslu eksporta ierobežojumi, jāizdala pārtikas krājumus tiem, kam tie vajadzīgi un jāatrisina pārtikas produktu cenu pieauguma problēma, lai izvairītos no bada, kas no perifērijas krīzes parādības pārvēršas par globālo politisko realitāti.Aģentūra "Bloomberg" publicēja datus par to, ka Brazīlijā – valstī, kas ražo lielākos sojas ajomus pasaulē, kālija pielietojuma samazināšāna par 20% var novest pie ražas sarukuma par 14%. Kafijas ražotāji Kostarikā brīdina, ka šogad raža kritīsies par 15%, ja fermeri samazinās pielietojamo minerālmēslu apjomu par trešo daļu. Rīsu un kukurūzas raža Rietumāfrikā to pašu iemeslu dēļ saruks par trešo daļu, taču šajā reģionā bada draudi ir tikpat aktuāli kā terorisms.Krīze minerālmēslu tirgū pamudinājusi Ķīnu, lielāko fosfātu ražotāju pasaulē, ierobežot to eksportu, lai izveidotu savus krājumus, taču tas vēl padziļina globālo deficītu. Situāciju vēl pasliktina krīze Ukrainā, kuras dēļ bloķēta piektā daļa minerālmēslu globālā eksporta.Eksporta pārkonfigurācijaMinerālmēslu industrija un cenu veidošanas principi ir sagrauti. Situācija vairākās Tuvo Austrumu valstīs to spilgti ilustrē. "CNN Business" pārskats rāda, ka Libāna stāv uz maizes krīzes sliekšņa, kara plosītajai Jemenai draud "pārtikas drošības trūkums". Ēģipte, kas pērn importēja 80% savu kviešu apjoma no Krievijas un Ukrainas, ierobežojusi maizes cenas, lai izvairītos no bada.Nesen Globālais pārtikas krīzes apkarošanas tīkls, ANO, ES, valsts un nevalstisko organizāciju starptautiskā alianse, publicēja pārskatu: 2021. gadā vismaz 193 miljoni cilvēku 53 pasaules valstīs saskarušies ar pārtikas trūkumu. Gada nogalē badacietēju skaits pieaudzis vēl par 40 miljoniem, pārsniedzot 2020. gada rekoraugstos rādītājus. Vairāk nekā pusmiljons (570 tūkst.) viņu vidū, saskaņā ar starptautisko kvalifikāciju, nonākuši pārtikas drošības katastrofāla trūkuma apstākļos. Jemenā, Madagaskaras dienvidos, Etiopijā un Dienvidsudānā pat nācās īstenot ārkārtas pasākumus, lai novērstu plašu badu un cilvēku bojāeju.Starp bada galvenajiem faktoriem pārskatā minēti bruņoti konflikti, ekstremāli laika apstākļi un ekonomiski satricinājumi. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija pauž satraukumu par to, ka krīze Ukrainā kaitē pārtikas drošībai visā pasaulē. Ukraina un Krievija ir lielākie miežu, kviešu un kukurūzas eksportētāji, - tās nodrošina vairāk nekā trešo daļu no pasaules labības eksporta apjoma.Patlaban Ukrainas teritorijā, kurā Krievijas speciālās operācijas ietvaros bloķētas jūras ostas, sakrājies liels graudu apjoms. Privātie dzelzceļa pārvadātāji, ņemot vērā lielo pieprasījumu, uzskrūvējuši cenas, tāpēc tiek apspriesta to valsts regulējuma iespēja. Sācies loģistikas kolapss. Arī pārtikas eksportētājiem Baltkrievijā radušās grūtības – eksports caur Odesas ostu nav iespējams. Baltkrievijas produkcija tagad tiek piegādāta caur Novorossijsku un Sanktpēterburgu, galvenās piegādes uz trešajām valstīm un Ķīnu notiek caur Vladivostoku.Kviešu vakuumsJāpiebilst gan, ka problēmu rada jautājums, kādu cenu pircēji ir gatavi maksāt par graudiem. Vācu izdevums "Deutsche Wirtschafts Nachrichten" pievērsa uzmanību tam, ka pārtikas produktu cenu indeksa pieaugums ir lielisks masu nekārtību indikators visā pasaulē. Piemēram, "arābu pavasari" Tunisā iniciēja kviešu cenu pieaugums. Kviešu cenas nākotnes darījumu tirgū pieaugušas no 458 dolāriem 2019. gada maijā līdz 1065 dolāriem 2022. gada maijā. Pie tam galvenie kviešu eksportētāji 2020. gadā bija Krievija ar 17,7% eksporta monetārās vērtības pasaules tirgū, ASV un Kanāda (14,1% katra), Francija (10,1%) un Ukraina (8%).Nozares uzņēmumu savienības "International Grains Council" dati liecina, ka 2021./22. gada sezonā, kas bija visai ražīga, lielo eksportētāju – ES, Krievijas, ASV, Kanādas, Ukrainas, Argentīnas, Austrālijas un Kazahstānas rezerves tomēr saruks līdz 57 miljoniem tonnu – tas ir zemākais rādītājs pēdējo 9 gadu laikā. Ar to pietiks, lai segtu globālo kviešu patēriņu 27 dienu laikā. Ja izsvītrot no aprēķiniem Krievijas un Ukrainas rezerves, apjoms būs vēl mazāks.Nekas daudz nav zināms tikai par Ķīnu, kas potenciāli varētu kompensēt trūkstošos apjomus. Ambiciozus plānus šajā kontekstā kaļ Indija. Vienlaikus Francijas prezidents Emanuels Makrons ieminējās, ka valstī varētu ieviest produktu čekus. Ko lai dara, karā – kā jau karā. Kā lai neatsauc atmiņā parunu, kas dzimusi Napoleona uzbrukuma laikos: badains francūzis arī par vārnu priecājas.Autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai
https://sputniknewslv.com/20220520/ukraina-izved-kviesus-uz-eiropu-un-ignore-graudu-deficita-risku-21871395.html
https://sputniknewslv.com/20220517/krievijas-vestnieks-atbildeja-uz-asv-parmetumiem-partikas-krizes-jautajuma-21842216.html
https://sputniknewslv.com/20220503/rudeni-vajag-gatavoties-noziedzibai-un-protestiem-raksta-latviesu-mediji-21675478.html
https://sputniknewslv.com/20220425/latvija-maizes-pietiks-ja-rudeni-kads-to-nenopirks-21553956.html
https://sputniknewslv.com/20220425/ano-prognoze-globalu-badu-un-trukumu-vai-tas-skars-ari-latviju-21554197.html
eiropa
āzija
āfrika
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
lauksaimniecība, eiropa, āzija, āfrika, ekonomika, cenas, pārtika, produkti, antoniu gutērešs , ano
lauksaimniecība, eiropa, āzija, āfrika, ekonomika, cenas, pārtika, produkti, antoniu gutērešs , ano
Graudu nestabilitāte: kā bads gūst pārsvaru pār globālajiem politiskajiem jautājumiem
Tādi faktori, kā loģistikas kolapss, ražības krišanās minerālmēslu deficīta dēļ un sējumu platības samazināšanās Ukrainā pārvērtuši graudu nestabilitāti par globāla mēroga draudiem.
ANO Drošības padomes sēdē, kas bija veltīta globālajai pārtikas krīzei, organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs aicināja atgriezt pasaules tirgos minerālmēslus no Baltkrievijas. Viņš pazinoja, ka krīze var iegrūzt trūkumā un badā 1,7 miljardus cilvēku – vairāk nekā piekto daļu cilvēces, portālā
Sputnik Baltkrievija pastāstīja analītiķis Nikolajs Levčuks.
ANO uzskata, ka nepieciešami apņēmīgi soļi pārtikas produktu un enerģētikas stabilai plūsmai uz atvērtajiem tirgiem. Tāpēc jāatceļ minerālmēslu eksporta ierobežojumi, jāizdala pārtikas krājumus tiem, kam tie vajadzīgi un jāatrisina pārtikas produktu cenu pieauguma problēma, lai izvairītos no bada, kas no perifērijas krīzes parādības pārvēršas par globālo politisko realitāti.
Aģentūra "Bloomberg" publicēja datus par to, ka Brazīlijā – valstī, kas ražo lielākos sojas ajomus pasaulē, kālija pielietojuma samazināšāna par 20% var novest pie ražas sarukuma par 14%. Kafijas ražotāji Kostarikā brīdina, ka šogad raža kritīsies par 15%, ja fermeri samazinās pielietojamo minerālmēslu apjomu par trešo daļu. Rīsu un kukurūzas raža Rietumāfrikā to pašu iemeslu dēļ saruks par trešo daļu, taču šajā reģionā bada draudi ir tikpat aktuāli kā terorisms.
Krīze minerālmēslu tirgū pamudinājusi Ķīnu, lielāko fosfātu ražotāju pasaulē, ierobežot to eksportu, lai izveidotu savus krājumus, taču tas vēl padziļina globālo deficītu. Situāciju vēl pasliktina krīze Ukrainā, kuras dēļ bloķēta piektā daļa minerālmēslu globālā eksporta.
Eksporta pārkonfigurācija
Minerālmēslu industrija un cenu veidošanas principi ir sagrauti. Situācija vairākās Tuvo Austrumu valstīs to spilgti ilustrē. "CNN Business" pārskats rāda, ka Libāna stāv uz maizes krīzes sliekšņa, kara plosītajai Jemenai draud "pārtikas drošības trūkums". Ēģipte, kas pērn importēja 80% savu kviešu apjoma no Krievijas un Ukrainas, ierobežojusi maizes cenas, lai izvairītos no bada.
Nesen Globālais pārtikas krīzes apkarošanas tīkls, ANO, ES, valsts un nevalstisko organizāciju starptautiskā alianse, publicēja pārskatu: 2021. gadā vismaz 193 miljoni cilvēku 53 pasaules valstīs saskarušies ar pārtikas trūkumu. Gada nogalē badacietēju skaits pieaudzis vēl par 40 miljoniem, pārsniedzot 2020. gada rekoraugstos rādītājus. Vairāk nekā pusmiljons (570 tūkst.) viņu vidū, saskaņā ar starptautisko kvalifikāciju, nonākuši pārtikas drošības katastrofāla trūkuma apstākļos. Jemenā, Madagaskaras dienvidos, Etiopijā un Dienvidsudānā pat nācās īstenot ārkārtas pasākumus, lai novērstu plašu badu un cilvēku bojāeju.
Starp bada galvenajiem faktoriem pārskatā minēti bruņoti konflikti, ekstremāli laika apstākļi un ekonomiski satricinājumi. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija pauž satraukumu par to, ka krīze Ukrainā kaitē pārtikas drošībai visā pasaulē. Ukraina un Krievija ir lielākie miežu, kviešu un kukurūzas eksportētāji, - tās nodrošina vairāk nekā trešo daļu no pasaules labības eksporta apjoma.
Patlaban Ukrainas teritorijā, kurā Krievijas speciālās operācijas ietvaros bloķētas jūras ostas, sakrājies liels graudu apjoms. Privātie dzelzceļa pārvadātāji, ņemot vērā lielo pieprasījumu, uzskrūvējuši cenas, tāpēc tiek apspriesta to valsts regulējuma iespēja. Sācies loģistikas kolapss. Arī pārtikas eksportētājiem Baltkrievijā radušās grūtības – eksports caur Odesas ostu nav iespējams. Baltkrievijas produkcija tagad tiek piegādāta caur Novorossijsku un Sanktpēterburgu, galvenās piegādes uz trešajām valstīm un Ķīnu notiek caur Vladivostoku.
Jāpiebilst gan, ka problēmu rada jautājums, kādu cenu pircēji ir gatavi maksāt par graudiem. Vācu izdevums "Deutsche Wirtschafts Nachrichten" pievērsa uzmanību tam, ka pārtikas produktu cenu indeksa pieaugums ir lielisks masu nekārtību indikators visā pasaulē. Piemēram, "arābu pavasari" Tunisā iniciēja kviešu cenu pieaugums. Kviešu cenas nākotnes darījumu tirgū pieaugušas no 458 dolāriem 2019. gada maijā līdz 1065 dolāriem 2022. gada maijā. Pie tam galvenie kviešu eksportētāji 2020. gadā bija Krievija ar 17,7% eksporta monetārās vērtības pasaules tirgū, ASV un Kanāda (14,1% katra), Francija (10,1%) un Ukraina (8%).
Nozares uzņēmumu savienības "International Grains Council" dati liecina, ka 2021./22. gada sezonā, kas bija visai ražīga, lielo eksportētāju – ES, Krievijas, ASV, Kanādas, Ukrainas, Argentīnas, Austrālijas un Kazahstānas rezerves tomēr saruks līdz 57 miljoniem tonnu – tas ir zemākais rādītājs pēdējo 9 gadu laikā. Ar to pietiks, lai segtu globālo kviešu patēriņu 27 dienu laikā. Ja izsvītrot no aprēķiniem Krievijas un Ukrainas rezerves, apjoms būs vēl mazāks.
Nekas daudz nav zināms tikai par Ķīnu, kas potenciāli varētu kompensēt trūkstošos apjomus. Ambiciozus plānus šajā kontekstā kaļ Indija. Vienlaikus Francijas prezidents Emanuels Makrons ieminējās, ka valstī varētu ieviest produktu čekus. Ko lai dara, karā – kā jau karā. Kā lai neatsauc atmiņā parunu, kas dzimusi Napoleona uzbrukuma laikos: badains francūzis arī par vārnu priecājas.
Autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai
