https://sputniknewslv.com/20220518/bus-katastrofa-kapec-partikas-razotajiem-latvija-vajadzigs-arkartejas-situacijas-rezims-21855098.html
Būs katastrofa: kāpēc pārtikas ražotājiem Latvijā vajadzīgs ārkārtējās situācijas režīms
Būs katastrofa: kāpēc pārtikas ražotājiem Latvijā vajadzīgs ārkārtējās situācijas režīms
Sputnik Latvija
Pašmāju produktu deficītu Latvijā ar prieku kompensēs kaimiņvalstis, kur lauksaimniekus atbalsta valsts. 18.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-18T22:03+0300
2022-05-18T22:03+0300
2022-05-18T22:03+0300
latvijā
latvija
ekonomika
lauksaimniecība
valdība
pārtika
produkti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/603/38/6033872_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_90a1f4b0968f84f51b9455c41596bf22.jpg
RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Latvijas Apvienotās Putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals programmas "Kas jums maksā?" ēterā pastāstīja, ar kādām problēmām saskaras pārtikas produktu ražotāji Latvijā.Maija sākumā Latvijas Putnkopības asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina valdības vadītāju Krišjāni Kariņu izsludināt ārkārtējo stāvokli nozarē.Gaigals paskaidroja, ka nevajagot bīties no frāzes "ārkārtējā situācija" – pēc tās izsludināšanas Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumus, negaidot Saeimu, kas vasarā dosies brīvdienās."Vēstuli parakstījušas sešas lielas asociācijas, vairāk nekā 200 pārtikas rūpniecības uzņēmumi, tātad tā nav atsevišķa uzņēmuma problēma. Daudzi uzņēmumi pārdzīvo smagus laikus, jo piegādes no Ukrainas ir pārtrauktas, vajag vismaz sešreiz vairāk apgrozījuma līdzekļu nekā agrāk. Taču mūsu ierosinājumi bija neitrāli no budžeta viedokļa, nevis "dodiet mums naudu"," pastāstīja Gaigals.Viņš atklāja, ka pagaidām neviens valdības loceklis nav sazinājies ar asociācijām un nav vēlējies šos ierosinājumus uzklausīt."Kovida laikā valdības sēdes notika 2-3 reizes nedēļā pa 10-12 stundām, bet tagad mēs iesakām vismaz trīs valdības sēdes ar ekspertiem, kas varētu pastāstīt par situāciju nozarē," viņš teica.Pārtikas ražotāji iesaka valdībai novērtēt, kāds kaitējums tiks nodarīts valstij, ja virkne lielo uzņēmumu pārtrauks darbu – ko valdība darīs ar bezdarbniekiem, kādas būs sociālā budžeta problēmas? Cik budžets var zaudēt bezdarbības dēļ?Pēc Gaigala vārdiem, tādas aplēses nav veiktas, tomēr putnkopjiem ik dienas jābaro 5 miljoni vistu. Šiem nolūkiem vajadzīgas 700 tonnas graudu dienā un 20 tūkstoši tonnu barības kultūru mēnesī:"Putnus jābaro katru dienu, bet šo produktu cenas augušas vismaz divkārt. Mēs lūdzam valdību sniegt valsts garantiju, lai uzņēmumi varētu paņemt kredītu un izdzīvot. Jau ir uzņēmumi, kas samazina putnu skaitu, vienkārši ierobežo savu ražošanu. Es domāju, viena vai divu mēnešu laikā būs bankrotu lavīna."Pie tam pārtikas deficīts Latvijā nav gaidāms – pašmāju produktu deficītu Latvijā ar prieku kompensēs kaimiņvalstis, kur lauksaimniekus atbalsta valsts."Polija ļoti nopriecāsies. Tas ir vēl viens mūsu problēmas aspekts – kaimiņvalstis, arī Lietuva palīdz saviem ražotājiem. Vēl izteiktāk palīdz Polija, kur PVN energoresursiem, dīzeļdegvielai, visru barībai vietām ir 0%, 5% vai 8% nevis 21%, kā pie mums. Es nesaprotu, kāpēc Finanšu ministrija neredz, kā tas viss ietekmē produkcijas cenu. Rezultātā mūsu uzņēmumi zaudē konkurētspēju.Ja ieiesiet veikalā un paskatīsieties ražotājus, tur būs Lietuva, Polija, Igaunija utt. Proti, mūsu uzēemumi zaudē iespēju realizēt savu produkciju. Rezultātā jau vairākus mēnešus vietējās firmas pārdot produkciju zem pašizmaksas, gaidot valdības lēmumus," uzsvēra Gaigals.Asociācija plāno uzdot septiņus konkrētus un vienkāršus jautājumus katrai politiskajai partijai."Es saprotu, ka rudenī ir vēlēšanas un īstermiņa mērķi ir ļoti skaidri un primitīvi. Tomēr jādomā arī par nākotni. Ja mēs zaudēsim savus uzņēmumus, būs grūti, dārgi vai pat neiespējami atsākt ražošanu. Mūsu uzņēmumiem vajadzīgs laiks pārbūvei, un tirdzniecības tīkliem arī vajag pārorientēties, viņi (veikali – red.) nav ieinteresēti celt cenas, jo tad zaudēs pircējus. Tomer jautājums (par nozares atbalstu – red.) ir jālemj ātri – pāris mēnešu laikā. Citādi būs katastrofa," rezumēja eksperts.
https://sputniknewslv.com/20220506/partikas-razotaji-pieprasa-izsludinat-arkartas-situaciju-nozare-21717609.html
https://sputniknewslv.com/20220507/nakamziem-dedzinasim-ugunskurus-sankcijas-skarusas-britu-pensionarus-21731930.html
https://sputniknewslv.com/20220512/ista-laupisana-no-kurienes-veikalos-60-uzcenojums-produktiem-21782824.html
https://sputniknewslv.com/20220512/atpakal-90-gados-skolas-atgriezas-pie-naturalas-saimniecibas-21782630.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ekonomika, lauksaimniecība, valdība, pārtika, produkti
latvija, ekonomika, lauksaimniecība, valdība, pārtika, produkti
Būs katastrofa: kāpēc pārtikas ražotājiem Latvijā vajadzīgs ārkārtējās situācijas režīms
Pašmāju produktu deficītu Latvijā ar prieku kompensēs kaimiņvalstis, kur lauksaimniekus atbalsta valsts.
RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Latvijas Apvienotās Putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals programmas
"Kas jums maksā?" ēterā pastāstīja, ar kādām problēmām saskaras pārtikas produktu ražotāji Latvijā.
Maija sākumā Latvijas Putnkopības asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina valdības vadītāju Krišjāni Kariņu izsludināt ārkārtējo stāvokli nozarē.
Gaigals paskaidroja, ka nevajagot bīties no frāzes "ārkārtējā situācija" – pēc tās izsludināšanas Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumus, negaidot Saeimu, kas vasarā dosies brīvdienās.
"Vēstuli parakstījušas sešas lielas asociācijas, vairāk nekā 200 pārtikas rūpniecības uzņēmumi, tātad tā nav atsevišķa uzņēmuma problēma. Daudzi uzņēmumi pārdzīvo smagus laikus, jo piegādes no Ukrainas ir pārtrauktas, vajag vismaz sešreiz vairāk apgrozījuma līdzekļu nekā agrāk. Taču mūsu ierosinājumi bija neitrāli no budžeta viedokļa, nevis "dodiet mums naudu"," pastāstīja Gaigals.
Viņš atklāja, ka pagaidām neviens valdības loceklis nav sazinājies ar asociācijām un nav vēlējies šos ierosinājumus uzklausīt.
"Kovida laikā valdības sēdes notika 2-3 reizes nedēļā pa 10-12 stundām, bet tagad mēs iesakām vismaz trīs valdības sēdes ar ekspertiem, kas varētu pastāstīt par situāciju nozarē," viņš teica.
Pārtikas ražotāji iesaka valdībai novērtēt, kāds kaitējums tiks nodarīts valstij, ja virkne lielo uzņēmumu pārtrauks darbu – ko valdība darīs ar bezdarbniekiem, kādas būs sociālā budžeta problēmas? Cik budžets var zaudēt bezdarbības dēļ?
Pēc Gaigala vārdiem, tādas aplēses nav veiktas, tomēr putnkopjiem ik dienas jābaro 5 miljoni vistu. Šiem nolūkiem vajadzīgas 700 tonnas graudu dienā un 20 tūkstoši tonnu barības kultūru mēnesī:
"Putnus jābaro katru dienu, bet šo produktu cenas augušas vismaz divkārt. Mēs lūdzam valdību sniegt valsts garantiju, lai uzņēmumi varētu paņemt kredītu un izdzīvot. Jau ir uzņēmumi, kas samazina putnu skaitu, vienkārši ierobežo savu ražošanu. Es domāju, viena vai divu mēnešu laikā būs bankrotu lavīna."
Pie tam pārtikas deficīts Latvijā nav gaidāms – pašmāju produktu deficītu Latvijā ar prieku kompensēs kaimiņvalstis, kur lauksaimniekus atbalsta valsts.
"Polija ļoti nopriecāsies. Tas ir vēl viens mūsu problēmas aspekts – kaimiņvalstis, arī Lietuva palīdz saviem ražotājiem. Vēl izteiktāk palīdz Polija, kur PVN energoresursiem, dīzeļdegvielai, visru barībai vietām ir 0%, 5% vai 8% nevis 21%, kā pie mums. Es nesaprotu, kāpēc Finanšu ministrija neredz, kā tas viss ietekmē produkcijas cenu. Rezultātā mūsu uzņēmumi zaudē konkurētspēju.
Ja ieiesiet veikalā un paskatīsieties ražotājus, tur būs Lietuva, Polija, Igaunija utt. Proti, mūsu uzēemumi zaudē iespēju realizēt savu produkciju. Rezultātā jau vairākus mēnešus vietējās firmas pārdot produkciju zem pašizmaksas, gaidot valdības lēmumus," uzsvēra Gaigals.
Asociācija plāno uzdot septiņus konkrētus un vienkāršus jautājumus katrai politiskajai partijai.
"Es saprotu, ka rudenī ir vēlēšanas un īstermiņa mērķi ir ļoti skaidri un primitīvi. Tomēr jādomā arī par nākotni. Ja mēs zaudēsim savus uzņēmumus, būs grūti, dārgi vai pat neiespējami atsākt ražošanu. Mūsu uzņēmumiem vajadzīgs laiks pārbūvei, un tirdzniecības tīkliem arī vajag pārorientēties, viņi (veikali – red.) nav ieinteresēti celt cenas, jo tad zaudēs pircējus. Tomer jautājums (par nozares atbalstu – red.) ir jālemj ātri – pāris mēnešu laikā. Citādi būs katastrofa," rezumēja eksperts.
