https://sputniknewslv.com/20220525/italijas-arlietu-ministrs-prognoze-partikas-karus-21895115.html
Itālijas ārlietu ministrs prognozē "pārtikas" karus
Itālijas ārlietu ministrs prognozē "pārtikas" karus
Sputnik Latvija
Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio brīdināja par "pārtikas" karu risku. 25.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-25T19:02+0300
2022-05-25T19:02+0300
2022-05-25T19:02+0300
pasaulē
itālija
starptautiskās attiecības
ekonomika
pārtika
produkti
cenas
krīze
deficīts
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/12/18848499_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_2fb70a921229c865acb898daf1823f6e.jpg
RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Pasaule saskarsies ar "pārtikas" karu, ja saglabāsies grūtības ar graudu piegādēm no Ukrainas, intervijā avīzei "La Stampa" brīdināja Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio, vēsta RIA Novosti."Visi veiktie pētījumi rāda, ka ir tikai viena iespēja pārvarēt kviešu un graudu deficītu: radīt aizsargātu koridoru, kas ļautu transportēt kviešus no Ukrainas pa jūru. Pa sauszemes maršrutiem tas ir pārāk sarežģīti. (..) Pretējā gadījumā mēs saskarsimies nevis ar vienkāršu pārtikas krīzi, bet gan ar pārtikas karu ar neskaitāmām sekām," paziņoja Di Maio.Krievija un Ukraina kopā piegādāja pasaules tirgū 30% kviešu un miežu, līdz 20% kukurūzas un gandrīz 75% saulespuļu eļļas.Rietumvalstis pastiprināja sankciju spiedienu pret Maskavu pēc specoperācijas sākuma Ukrainā. Ierobežojošie pasākumi pārsvarā skāra banku sektoru un tehnoloģiski attīstītas produkcijas piegādes. Vienlaikus, ņemot vēŗā piegādes ķēdīšu traucējumus Eiropa un ASV saskārās ar labības cenu krasu pieaugumu. Piemēram, martā kviešu cena Čikāgas biržā sasniedza maksimālo rādītāju gandrīz 14 gadu laikā, kukurūzas cena uzstādīja 9 gadu rekordu.Totālais ekonomiskais karš pret Krieviju un eksporta blokāde, ieskaitot norēķinu bloķēšanu valūtā un Eiropas ostu atteikšanos pieņemt kuģus no Krievijas, kā arī Ukrainas bruņoto spēku lēmums nomīnēt Melnās jūras akvatoriju savu ostu apkaimē, apdraud preču piegādes. Šajā situācijā Krievijai un tās tuvākajiem sabiedrotajiem bads nedraud.Iepriekš Krievijas prezidenta palīgs Maksims Oreškins paziņoja, ka rudenī pasaule var saskarties ar globālu badu. Viņš norādīja, ka šajā situācijā galvenais ir parūpēties, lai Krievija no tā neciestu un būtu nodrošināta ar pārtiku. Oreškins piebilda, ka tagad valdībai ir iespēja radīt nepieciešamos krājumus.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
https://sputniknewslv.com/20220520/ukraina-izved-kviesus-uz-eiropu-un-ignore-graudu-deficita-risku-21871395.html
https://sputniknewslv.com/20220425/latvija-maizes-pietiks-ja-rudeni-kads-to-nenopirks-21553956.html
https://sputniknewslv.com/20220423/konfrontacija-ar-rietumiem-krievijai-ir-daudz-briesmigaks-ierocis-neka-raketes-21539456.html
itālija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/12/18848499_114:0:1935:1366_1920x0_80_0_0_d4cb5c30b767ad885b08ace5035fbe81.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
itālija, starptautiskās attiecības, ekonomika, pārtika, produkti, cenas, krīze, deficīts
itālija, starptautiskās attiecības, ekonomika, pārtika, produkti, cenas, krīze, deficīts
Itālijas ārlietu ministrs prognozē "pārtikas" karus
Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio brīdināja par "pārtikas" karu risku.
RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Pasaule saskarsies ar "pārtikas" karu, ja saglabāsies grūtības ar graudu piegādēm no Ukrainas, intervijā avīzei "La Stampa" brīdināja Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio, vēsta
RIA Novosti.
"Visi veiktie pētījumi rāda, ka ir tikai viena iespēja pārvarēt kviešu un graudu deficītu: radīt aizsargātu koridoru, kas ļautu transportēt kviešus no Ukrainas pa jūru. Pa sauszemes maršrutiem tas ir pārāk sarežģīti. (..) Pretējā gadījumā mēs saskarsimies nevis ar vienkāršu pārtikas krīzi, bet gan ar pārtikas karu ar neskaitāmām sekām," paziņoja Di Maio.
Krievija un Ukraina kopā piegādāja pasaules tirgū 30% kviešu un miežu, līdz 20% kukurūzas un gandrīz 75% saulespuļu eļļas.
Rietumvalstis pastiprināja sankciju spiedienu pret Maskavu pēc specoperācijas sākuma Ukrainā. Ierobežojošie pasākumi pārsvarā skāra banku sektoru un tehnoloģiski attīstītas produkcijas piegādes. Vienlaikus, ņemot vēŗā piegādes ķēdīšu traucējumus Eiropa un ASV saskārās ar labības cenu krasu pieaugumu. Piemēram, martā kviešu cena Čikāgas biržā sasniedza maksimālo rādītāju gandrīz 14 gadu laikā, kukurūzas cena uzstādīja 9 gadu rekordu.
Totālais ekonomiskais karš pret Krieviju un eksporta blokāde, ieskaitot norēķinu bloķēšanu valūtā un Eiropas ostu atteikšanos pieņemt kuģus no Krievijas, kā arī Ukrainas bruņoto spēku lēmums nomīnēt Melnās jūras akvatoriju savu ostu apkaimē, apdraud preču piegādes. Šajā situācijā Krievijai un tās tuvākajiem sabiedrotajiem bads nedraud.
Iepriekš Krievijas prezidenta palīgs Maksims Oreškins paziņoja, ka rudenī pasaule var saskarties ar globālu badu. Viņš norādīja, ka šajā situācijā galvenais ir parūpēties, lai Krievija no tā neciestu un būtu nodrošināta ar pārtiku. Oreškins piebilda, ka tagad valdībai ir iespēja radīt nepieciešamos krājumus.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.