https://sputniknewslv.com/20220520/latvija-aug-inflacija-augstas-cenas-jau-apdraud-majsaimniecibu-maksatspeju-21871609.html
Latvijā aug inflācija: augstās cenas jau apdraud mājsaimniecību maksātspēju
Latvijā aug inflācija: augstās cenas jau apdraud mājsaimniecību maksātspēju
Sputnik Latvija
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā inflācija uzņem apgriezienus – prognozes liecina, ka tuvākajā perspektīvā tā neapstāsies. 20.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-20T22:25+0300
2022-05-20T22:25+0300
2022-05-20T22:25+0300
latvijā
latvija
ekonomika
cenas
inflācija
pārtika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/1c/21614337_0:297:3112:2048_1920x0_80_0_0_1af30b1c142b03cf1cd78821dd66e171.jpg
RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datus par inflāciju aprīlī. Mēneša laikā patēriņa cenas valstī augušas par 2,2% gadā – par 13%. Cenu pārmaiņas aprīlī būtiski ietekmēja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu, apģērbu, apavu, mājas preču un pakalpojumu, automašīnu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Cenu kritums fiksēts atpūtas un kultūras nozarēs.Mēneša laikā apģērbu un apavu cenas augušas par 8,9%, tostarp – sezonas apavu cenas augušas par 25,9%, apģērba cenas – par 3,8%. par 2% augušas ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas. Fiksēta cietā kurināmā, gāzes balonu, kanalizācijas pakalpojumu, ūdens padeves cenu palielināšanās, dārgāka ir mājokļa noma, remonta un atkritumu izvešana.Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuvuši par 2% dārgāki. Degvielas cenas mēneša laikā augušas par 2,6%, dīzeļdegvielas cena – par 5,7%, pie tam benzīna cena slīdējusi lejup par 1,3%, dabasgāzes cena – par 1%. Augušas personīgā transporta apkalpošanas un remonta cenas. Gada izteiksmē degvielas cena augusi par 45,7% (dīzeļdegvielas cena – par 53,1%), autogāzes cena – par 27,7%.Gada izteiksmē dramatiski augušas pārtikas cenas – par 17,4%. Visvairāk sadārdzinājies siers un biezpiens – par 2,53%, piena produki – par 31%, piens – par 34,9%. Par 49,6% augušas miltu cenas, maizes (13%), konditorejas izstrādājumu (10,7%), makaronu (32,7%) un rīsu (33,1%) cenas. Kartupeļu cena gada laikā augusi par 57,5%.Bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko ir pārliecināts: CSP dati neatspoguļo patieso ainu. "Ir meli, lieli meli un ir Latvijas statistika," viņš rakstīja sociālajos tīklos. "Jebkura Latvijas iedzīvotāja patēriņa grozā gandrīz visu produktu cenas gada laikā augušas par 30, 40, 50, 60 un vairāk procentiem, dažas – vairākkārt (piemēram, augu eļļas cena). Es jums pat piemērus neminēšu – jūs paši visu labi zināt un atceraties... Bet komunālie pakalpojumi? Gāze, elektrība, ūdens, atkritumu izvešana. Visas pozīcijas tāpat vairākkārt pieaugušas. Bet šo ciparu CSP atskaitē nav! Mūsu dzīvē tie ir, bet patēriņa grozā – it kā nav. vajag atzīt godīgi: inflācija nav kontrolējama, katrs nākamais valdības lēmums to tikai uzmundrina, valdībai nav plāna cīņai ar inflāciju. Ja runājam godīgi. Un, kamēr CSP, kā paklausīgs šunelis ziņo par cenu pieaugumu par 13% gadā, valdība var arī turpmāk izlikties, ka problēmas nav," raksta Stepaņenko.2022. gada martā un aprīlī ar divciparu inflācijas rādītājiem saskārušās jau deviņas ES valstis: Igaunija (19% gada izteiksmē), Lietuva (16,6%), Polija (12,3%), Čehija (11,9%), Slovākija (10,9%), Bulgārija (10,5%) un citas. Inflācija Grieķijā (10,2%) uzstādīja rekordu 28 gadu laikā, Dānijā (6,8%) sasniedza rekordu 38 gadu laikā.Banku analītiķi ir pārliecināti: cenas šogad vēl augs. Šis process būs vērojams visā ES. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, tuvākajos mēnešos no inflācijas nekas labs nav gaidāms, tā paplašināsies visā eirozonā. Pārsvarā to paceļ enerģijasun pārtikas produktu cenas. Eksperts norāda, ka visas pazīmes liecina – pārtikas produktu cenas nav sasniegušas griestus, karadarbība Ukrainā ietekmē šo procesu. Grūti novērtēt arī enerģijas cenu pieauguma radīto efektu. Inflācijas kontekstā dominē tās pieauguma risks. Ekonomists atzīmēja, ka augstā inflācija aizvien nopietnāk apdraud mājsaimniecību pirktspēju, īpaši smagi tā skar iedzīvotājus ar zemu ienākumu līmeni. Viņa ieskatā, valstij ir steigšus jāiejaucas, lai mīkstinātu energonesēju un pārtikas produktu cenu pieaugumu.Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmē, ka inflācija lielā mērā aug degvielas un citu energoresursu sadārdzinašanās dēļ. Resursu cenu pieaugums turpināsies, un tuvāko mēnešu laikā cenas Latvijā augs. Viņa ieskatā, apogeju valstī tā varētu sasniegt vasaras beigās un rundens sākumā. Tāpat viņā konstatēja, ka ātra lēmuma enerģētiskās krīzes apstākļos nebūs – jārēķinās, ka energoresursu cenas būs augstas vēl ilgi. Arī viņš pievērsa uzmanību valsts iedzīvotāju pirktspējas kritumam, un uzsvēra, ka patērētāju noskaņojums tuc recesijas līmenim, signāli par recesijas tuvošanos ir pietiekami skaidri arī pasaules ekonomikā. Recesijas risks Latvijā ir visnotaļ augsts, tāpēc uzņēmējiem jārēķinās ar cilvēku pirktspējas kritumu. Viņi riskē zaudēt pārdošanas apjomu, pārāk strauji ceļot cenas."Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka nāksies pārdzīvot vismaz vēl vienu cenu strauja pieauguma mēnesi, ko radīs elektroenerģijas subsīdiju pārtraukums maijā. Taču jau jūnijā cenu pieaugums pamazām palēnināsies. Cenas augs līdz rudenim, taču ne tik strauji. Viņš norāda, ka jau divus mēnešus izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos nepārsniedz vienu procentpunktu. Tas nenozīmē, ka iepriekšējais pieaugums vairs neietekmē patēriņa cenas, tomēr smagākais posms tikšot pārvarēts līdz vasarai.Ekonomists uzskata, ka maijā mazliet palēnināsies pārtikas produktu cenu pieaugums, tomēr ir skaidrs, ka nākotnē būtiski augs gaļas cenas, jo to pašreizējais līmenis neatbilst graudu cenu divkāršajam pieaugumam. Diezin vai produktu cenas dubultosies, uzskata ekonomists, taču tās nevar neaugt. Nākamās apkures sezonas perspektīvu kontekstā eksperts paziņoja, ka apkures un komunālo pakalpojumu cenas sasniegs vēsturiskos rekordus."Swedbank" ekonomiste Laura Orleāna uzskata, ka cenas turpinās augt līdz gada beigām, pie tam apogejs, domājams, tiks sasniegts vēlāk, gada otrajā pusē. Karadarbība Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, kā arī Ķīnas noteiktie kovida ierobežojumi joprojām rada problēmas pasaules transporta ķēdītēm, un efekts pilnā mērā būs redzams vēlāk. Valdība būs spiesta saskarties ar nepieciešamību pieņemt lēmumus iedzīvotāju aizsardzībai pret augstās inflācijas sekām.
https://sputniknewslv.com/20220502/mediji-letu-produktu-un-degvielas-eiropas-savieniba-vairs-nebus-21660703.html
https://sputniknewslv.com/20220329/eiropa-gatavojas-badam-21138388.html
https://sputniknewslv.com/20220506/partikas-razotaji-pieprasa-izsludinat-arkartas-situaciju-nozare-21717609.html
https://sputniknewslv.com/20220503/rudeni-vajag-gatavoties-noziedzibai-un-protestiem-raksta-latviesu-mediji-21675478.html
https://sputniknewslv.com/20220430/galvenais--parziemot-rudeni-latvija-gaidams-cenu-pieaugums-tomer-pavasari-bus-vieglak-21645877.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, ekonomika, cenas, inflācija, pārtika
latvija, ekonomika, cenas, inflācija, pārtika
Latvijā aug inflācija: augstās cenas jau apdraud mājsaimniecību maksātspēju
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā inflācija uzņem apgriezienus – prognozes liecina, ka tuvākajā perspektīvā tā neapstāsies.
RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datus par inflāciju aprīlī. Mēneša laikā patēriņa cenas valstī augušas par 2,2% gadā – par 13%. Cenu pārmaiņas aprīlī būtiski ietekmēja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu, apģērbu, apavu, mājas preču un pakalpojumu, automašīnu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Cenu kritums fiksēts atpūtas un kultūras nozarēs.
Mēneša laikā apģērbu un apavu cenas augušas par 8,9%, tostarp – sezonas apavu cenas augušas par 25,9%, apģērba cenas – par 3,8%. par 2% augušas ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas. Fiksēta cietā kurināmā, gāzes balonu, kanalizācijas pakalpojumu, ūdens padeves cenu palielināšanās, dārgāka ir mājokļa noma, remonta un atkritumu izvešana.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuvuši par 2% dārgāki. Degvielas cenas mēneša laikā augušas par 2,6%, dīzeļdegvielas cena – par 5,7%, pie tam benzīna cena slīdējusi lejup par 1,3%, dabasgāzes cena – par 1%. Augušas personīgā transporta apkalpošanas un remonta cenas. Gada izteiksmē degvielas cena augusi par 45,7% (dīzeļdegvielas cena – par 53,1%), autogāzes cena – par 27,7%.
Gada izteiksmē dramatiski augušas pārtikas cenas – par 17,4%. Visvairāk sadārdzinājies siers un biezpiens – par 2,53%, piena produki – par 31%, piens – par 34,9%. Par 49,6% augušas miltu cenas, maizes (13%), konditorejas izstrādājumu (10,7%), makaronu (32,7%) un rīsu (33,1%) cenas. Kartupeļu cena gada laikā augusi par 57,5%.
Bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko ir pārliecināts: CSP dati neatspoguļo patieso ainu. "Ir meli, lieli meli un ir Latvijas statistika," viņš rakstīja sociālajos tīklos. "Jebkura Latvijas iedzīvotāja patēriņa grozā gandrīz visu produktu cenas gada laikā augušas par 30, 40, 50, 60 un vairāk procentiem, dažas – vairākkārt (piemēram, augu eļļas cena). Es jums pat piemērus neminēšu – jūs paši visu labi zināt un atceraties... Bet komunālie pakalpojumi? Gāze, elektrība, ūdens, atkritumu izvešana. Visas pozīcijas tāpat vairākkārt pieaugušas. Bet šo ciparu CSP atskaitē nav! Mūsu dzīvē tie ir, bet patēriņa grozā – it kā nav. vajag atzīt godīgi: inflācija nav kontrolējama, katrs nākamais valdības lēmums to tikai uzmundrina, valdībai nav plāna cīņai ar inflāciju. Ja runājam godīgi. Un, kamēr CSP, kā paklausīgs šunelis ziņo par cenu pieaugumu par 13% gadā, valdība var arī turpmāk izlikties, ka problēmas nav," raksta Stepaņenko.
2022. gada martā un aprīlī ar divciparu inflācijas rādītājiem saskārušās jau deviņas ES valstis: Igaunija (19% gada izteiksmē), Lietuva (16,6%), Polija (12,3%), Čehija (11,9%), Slovākija (10,9%), Bulgārija (10,5%) un citas. Inflācija Grieķijā (10,2%) uzstādīja rekordu 28 gadu laikā, Dānijā (6,8%) sasniedza rekordu 38 gadu laikā.
Banku analītiķi ir pārliecināti: cenas šogad vēl augs. Šis process būs vērojams visā ES. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, tuvākajos mēnešos no inflācijas nekas labs nav gaidāms, tā paplašināsies visā eirozonā. Pārsvarā to paceļ enerģijasun pārtikas produktu cenas. Eksperts norāda, ka visas pazīmes liecina – pārtikas produktu cenas nav sasniegušas griestus, karadarbība Ukrainā ietekmē šo procesu. Grūti novērtēt arī enerģijas cenu pieauguma radīto efektu. Inflācijas kontekstā dominē tās pieauguma risks. Ekonomists atzīmēja, ka augstā inflācija aizvien nopietnāk apdraud mājsaimniecību pirktspēju, īpaši smagi tā skar iedzīvotājus ar zemu ienākumu līmeni. Viņa ieskatā, valstij ir steigšus jāiejaucas, lai mīkstinātu energonesēju un pārtikas produktu cenu pieaugumu.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmē, ka inflācija lielā mērā aug degvielas un citu energoresursu sadārdzinašanās dēļ. Resursu cenu pieaugums turpināsies, un tuvāko mēnešu laikā cenas Latvijā augs. Viņa ieskatā, apogeju valstī tā varētu sasniegt vasaras beigās un rundens sākumā. Tāpat viņā konstatēja, ka ātra lēmuma enerģētiskās krīzes apstākļos nebūs – jārēķinās, ka energoresursu cenas būs augstas vēl ilgi. Arī viņš pievērsa uzmanību valsts iedzīvotāju pirktspējas kritumam, un uzsvēra, ka patērētāju noskaņojums tuc recesijas līmenim, signāli par recesijas tuvošanos ir pietiekami skaidri arī pasaules ekonomikā. Recesijas risks Latvijā ir visnotaļ augsts, tāpēc uzņēmējiem jārēķinās ar cilvēku pirktspējas kritumu. Viņi riskē zaudēt pārdošanas apjomu, pārāk strauji ceļot cenas.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka nāksies pārdzīvot vismaz vēl vienu cenu strauja pieauguma mēnesi, ko radīs elektroenerģijas subsīdiju pārtraukums maijā. Taču jau jūnijā cenu pieaugums pamazām palēnināsies. Cenas augs līdz rudenim, taču ne tik strauji. Viņš norāda, ka jau divus mēnešus izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos nepārsniedz vienu procentpunktu. Tas nenozīmē, ka iepriekšējais pieaugums vairs neietekmē patēriņa cenas, tomēr smagākais posms tikšot pārvarēts līdz vasarai.
Ekonomists uzskata, ka maijā mazliet palēnināsies pārtikas produktu cenu pieaugums, tomēr ir skaidrs, ka nākotnē būtiski augs gaļas cenas, jo to pašreizējais līmenis neatbilst graudu cenu divkāršajam pieaugumam. Diezin vai produktu cenas dubultosies, uzskata ekonomists, taču tās nevar neaugt. Nākamās apkures sezonas perspektīvu kontekstā eksperts paziņoja, ka apkures un komunālo pakalpojumu cenas sasniegs vēsturiskos rekordus.
"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāna uzskata, ka cenas turpinās augt līdz gada beigām, pie tam apogejs, domājams, tiks sasniegts vēlāk, gada otrajā pusē. Karadarbība Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, kā arī Ķīnas noteiktie kovida ierobežojumi joprojām rada problēmas pasaules transporta ķēdītēm, un efekts pilnā mērā būs redzams vēlāk. Valdība būs spiesta saskarties ar nepieciešamību pieņemt lēmumus iedzīvotāju aizsardzībai pret augstās inflācijas sekām.
