Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.

Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

Ķīnas zinātnieki noskaidroja, ka tirgus Uhaņā nevarēja kļūt par Covid-19 inficēšanās avotu, taču tur vīruss guva plašu izplatību.

Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.

Eiropas Komisija iesaka valstīm ar līdzīgu Covid-19 izplatības līmeni sākumā atvērt robežas savā starpā, un Zviedriju var nepaņemt "skandināvu klubā".

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

Biznesam krīzes periodā ir jāattīsta serviss un jāpalielina klientu skaits, tādēļ ar algas palielinājumu var rēķināties PR (SA) un SMM speciālisti, producenti un satura menedžeri.

Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

Viedtālruņu lietotne Apturi Covid jau pirmajā palaišanas dienā kļuva par populārāko lejupielādēto lietotni Latvijā gan App Store, gan Google Play.

Cilvēkam nāksies samierināties ar jauno kaimiņu – koronavīrusu SARS-CoV-2: runa var būt par vakcīnu uz visu mūžu vai ikgadējiem jaunas vakcīnas meklējumiem.

Aizritējušajā diennaktī tika veikti 1234 testi un tikai viens no tiem uzrādīja inficēšanos ar koronavīrusu.

Latvijas un Lietuvas Satiksmes ministrijas atļāvušas vairākām aviokompānijām atsākt reisus uz Eiropas valstīm.

Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

Latvijas Aizsardzības ministrijā paziņoja par līguma noslēgšanu par respiratoru ražošanu aptuveni 70 tūkstošu eiro vērtībā.

Pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk izmantot mobilās tehnoloģijas, biežāk pasūta produktus internetā un tērē mazāk, pat pārtikai.

ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

Čapilnsks pastāstīja par pētījumu, kurā zinātnieki ieraudzīja saikni starp vakcināciju pret masalām un slimības gaitu.

Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

Policisti cenšas noskaidrot, kādā veidā apsargātā, uz karantīnu slēgtā sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā iekļuva koronavīruss, un kā tas tur izplatījās.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ar Covid-19 nonākuši divi pacienti, slimība atklāta vēl diviem cilvēkiem.

Latvijas Aizsardzības ministrijā paziņoja par līguma noslēgšanu par respiratoru ražošanu aptuveni 70 tūkstošu eiro vērtībā.

Jau gandrīz divas nedēļas turpina kristies atsevišķu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pateicoties atbildīgai Latvijas iedzīvotāju uzvedībai.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

Cilvēkam nāksies samierināties ar jauno kaimiņu – koronavīrusu SARS-CoV-2: runa var būt par vakcīnu uz visu mūžu vai ikgadējiem jaunas vakcīnas meklējumiem.

Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.

Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

Latvijas un Lietuvas Satiksmes ministrijas atļāvušas vairākām aviokompānijām atsākt reisus uz Eiropas valstīm.

Pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk izmantot mobilās tehnoloģijas, biežāk pasūta produktus internetā un tērē mazāk, pat pārtikai.

Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.