Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

Analītiķi uzskata, ka ilgstošs gāzes tranzīta pārtraukums Polijas iecirknī nav sagaidāms, jo "Gazprom" ir jāsaglabā visi maršruti, lai koncerns būtu gatavs pieprasījuma pieaugumam nākotnē.

Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

Viens no ceļotājiem, kurš tranzītā šķērsoja Latvijas teritoriju ar mašīnu, izrādījies inficēts ar koronavīrusu, paziņoja Lietuvas Veselības ministrijā.

Naftas un ogļu pieprasījuma kritums, Krievijas kravu aiziešana, Covid-19 izplatība negatīvi ietekmēja Latvijas ostu kravu apgrozījumu.

Investīciju samazināšana, ražotnes izvietošana ostā un digitalizācija – tā Rīgas osta strādās Krievijas ogļu un naftas produktu kravu apstrādes apjoma samazināšanas apstākļos.

Latvijas tranzīta sektora problēmas nav saistītas ar koronavīrusa epidēmiju – nozari ideoloģisku apsvērumu dēļ iznīcina politiķi – tur ir "sliktie krievi" un Lembergs, kuram ir jāatriebjas.

Jau pirms koronavīrusa pandēmijas Latvijas Dzelzceļš izrādījās krīzes situācijā, savukārt jaunie izaicinājumi to tikai pasliktināja; taču līgums ar RŽD ļauj nosūtīt caur Latvijas teritoriju jau piekto konteineru vilcienu no Ķīnas uz Kaļiņingradu, un tas būs īpaši garš.

"Latvijas dzelzceļš" var bankrotēt bez līdzfinansējuma no valsts budžeta. Kravu pārvadājumu rādītāji divu mēnešu periodā liecina par dramatisku sarukumu.

Šī gada janvārī un februārī Latvijas dzelzceļš un ostas nav saņēmušas gandrīz 4 miljonus tonnu kravu, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā.

Ogļu iekraušana Ventspilī janvārī-februārī samazinājās vairāk nekā 8 reizes, ostā uzskata, ka vainīgi ir KF, siltā ziema un ES "zaļā" politika, savukārt deputāts Vjačeslavs Stepaņenko ir pārliecināts, ka lieta ir ASV sankcijās.

Racionālākais alternatīvais ceļš naftas piegādēm uz Baltkrieviju nebūt neved caur Klaipēdu pa dzelzceļu, uzskata Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Šodien perspektīvākais partneris Latvijas dzelzceļam un ostām ir Baltkrievija – tai jāpiedāvā zemi tarifi un jāļauj būvēt ostās savus termināļus, uzskata Anrijs Matīss.

Kad Krievija aktīvi sāka attīstīt savas ostas pie Baltijas jūras, Latvijas politiķiem vajadzēja dot uzdevumu attīstīt dzelzceļu priekš mazās loģistikas, paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Bankas iznīcināja, tranzītu iznīcināja, tagad uzturēšanās atļauju iznīcinās: kas brauks investēt Latvijā, par kādu naudu valsts grasās dzīvot?

Krievija ir likusi saprast, ka ekonomiskā sadarbība ar Baltijas valstīm to vairs neinteresē, taču ir viens faktors, kas neļauj attiecībām kļūt tīri formālām.

"Latvijas Dzelzceļš" ķeras pie katra salmiņa, lai izkļūtu no krīzes: kompānija paziņoja, ka strādās pie Krievijas dzelzceļa piedāvājuma, neraugoties uz pieredzes trūkumu garo kravas sastāvu kustības organizēšanā.

Politiskajā ziņā Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un ES, bet gan pildīja transporta mezgla lomu kravu piegādē no Krievijas – šo nozari tā ar savām rokām arī piebeidz, paziņoja Nikolajs Meževičs.

No 2020. līdz 2022.gadam Rīgas ostas pārvalde plānoja investīcijas 65,3 miljonu eiro apmērā, taču kravu apgrozījuma krituma dēļ projektu nāksies pārskatīt.

Latvija cerēja, ka varēs nopelnīt ar naftas tranzītu uz Baltkrieviju caur savām ostām, taču 2020. gada sākumā to apsteidza Lietuva. Ja tagad Putins un Lukašenko vienojušies par piegādēm no Krievijas, tranzīta nebūs arī ilgtermiņa perspektīvā.