Naftas produktu cenu svārstības un ogļu pieprasījuma lejupslīde Eiropā līdz ar Krievijas īstenoto kravu pārorientēšanu uz pašmāju ostām būtiski ietekmējuši kravu apgrozījumu Ventspils ostā.

Latvija un Lietuva lūgs naudu Eiropas Savienībai, aizbildinoties ar konfrontāciju ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tranzīta nozarē tās skārusi īsta katastrofa, uzskata eksperts Aleksandrs Nosovičs.

Latvijas dzelzceļš pērn pārvadājis rekordlielu graudu apjomu, tomēr pārvadājumi auguši tikai uz iekšējo apjomu rēķina; imports nav pieaudzis, bet nākamgad var sarukt, arī Krievijas ieviesto kvotu dēļ.

Vienu vai divus gadus pēc infrastruktūras objektu celtniecības noslēguma Krievija novirzīs uz pašmāju ostām lielāko daļu kravu, kas vēl tiek apstrādāti Baltijā, paziņoja Jurijs Cvetkovs.

Baltkrievija varētu jau šogad sākt naftas produktu eksportu caur Krievijas ostām, uzskata Krievijas vicepremjerministrs Aleksandrs Novaks.

Ventspils ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu.

Latvija grib labi paēst Krievijas tirgū un turpat arī izmest savus mēslus, taču tā neizdosies: nav iespējams atdalīt ekonomiku no politikas.

Latvija nevar atklāti naidoties ar Krieviju, vienlaikus lūdzot sūtīt kravas caur tās teritoriju, uzskata senators Aleksejs Puškovs.

Šogad Rīgas osta pārkrāvusi 2,6 miljonus tonnu ogļu (-72,9%). Šis apjoms veido 11,9% kopējā kravu apgrozījuma (gadu iepriekš – 31,9%).

Tihanovska aicinājusi Lietuvas valdību izskatīt sankcijas pret minerālmēslu ražotāju "Belaruskalij". Uzņēmuma kravas sastāda vairāk nekā 25% kopējā kravu apstrādes apjoma Klaipēdas ostā.

Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.

Pekinas interešu sfērā nonākušas Baltijas ostas – Ķīna cenšas paplašināt savus pārvadājumu veidus un iegūt savā kontrolē pārkraušanas punktus.

Pirmie vilcieni dosies pa Transsibīrijas maģistrāli no Japānas jau novembrī vai decembrī un nogādās preces Eiropā bez pārkraušanas.

Kāpēc ārzemnieki izved savu naudu no Latvijas? Lai nebūtu žēl neko sašaut? Šķiet, mēs atkal kaut ko nezinām...