https://sputniknewslv.com/20220430/atskirigais-sliezu-platums-tranzita-valstis-kave-ukrainas-labibas-eksportu-caur-baltiju-21645982.html
Atšķirīgais sliežu platums tranzīta valstīs kavē Ukrainas labības eksportu caur Baltiju
Atšķirīgais sliežu platums tranzīta valstīs kavē Ukrainas labības eksportu caur Baltiju
Sputnik Latvija
Ukrainas graudu eksports caur Latvijas un Lietuvas ostām nebūs tik izdevīgs, kā caur valsts pašas ostām – pieaug attālums, turklāt kravas nāksies vest caur... 30.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-30T17:39+0300
2022-04-30T17:39+0300
2022-04-30T17:39+0300
baltijā
baltijā
polija
ukraina
tranzīts
eksports
dzelzceļa pārvadājumi
dzelzceļš
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/12/18849335_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_6b8f8a848dd38a8b36731a8da473e24b.jpg
RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Ukrainas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Soļskis informēja, ka Lietuvas un Latvijas ostām ir pietiekams potenciāls Ukrainas labības eksportam, tomēr vērojamas tehniskas grūtības: kravu nāktos vest caur Poliju, kur izbūvēts šaursliežu dzelzceļš, bet Lietuvā, Latvijā un Ukrainā sliežu ceļš ir plats, vēsta Press.lv.Soļskis ieradās ar vizīti Viļņā, kur ar kolēģi no Lietuvas Ķēstuti Navicki apsprieda arī Ukrainas kravu tranzīta jautājumu. Ministrs apliecināja, ka Ukraina redz labi organizēto infrastruktūru – gan dzelzceļu, gan ostas, un pastāv iespēja eksportēt graudus no Ukrainas caur Lietuvu un Latviju.Viņš paziņoja, ka pirms militārās operācijas Ukraina eksportēja piecus miljonus tonnu graudu mēnesī, bet šī gada martā – tikai 200 tūkstošus tonnu. Politiķis norādīja, ka šobrīd Ukrainā palikuši 20 milj. t pērnā gada ražas graudu. "Aprīlī mūsu bizness eksportēs vairāk, jo mēs strādāsim caur Donavu, kā arī Konstancas ostu Rumānijā, kā arī caur Ungāriju un Poliju. Pat ja sasniegsim 1 miljonu tonnu mēnesī, patiesībā tas ir ļoti maz," teica Soļskis.Viņš pavēstīja, ka šajā lauksaimniecības gadā Ukrainā ieplānots ievākt apmēram 50 milj. tonnu graudu, ko vajadzēs eksportēt. "Mēs redzam, ka Klaipēda un Latvijas ostas var eksportēt ļoti lielus apjomus," teica Soļskis.Galvenais kavēklis ir dzelzceļa sliežu atšķirīgais platums tranzīta valstīs. "Ukrainā tas ir plats, Polijā – šaurs, Lietuvā un Latvijā sliežu ceļš atkal ir plats. Jāmeklē tehniskie risinājumi," uzsvēra politiķis.Soļskis paziņoja, ka caur Lietuvu plānots pārvadāt ne tikai graudus, bet arī citas lauksamniecības kultūras, kas agrāk tika eksportētas caur Melnās jūras ostām.
https://sputniknewslv.com/20220312/dabujusi-ko-gribejusi-sankciju-del-eiropa-paliks-bez-razas-20876263.html
https://sputniknewslv.com/20220307/kapec-visa-pasaule-aug-kviesu-un-kukuruzas-cenas-20800733.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, polija, ukraina, tranzīts, eksports, dzelzceļa pārvadājumi , dzelzceļš
baltijā, polija, ukraina, tranzīts, eksports, dzelzceļa pārvadājumi , dzelzceļš
Atšķirīgais sliežu platums tranzīta valstīs kavē Ukrainas labības eksportu caur Baltiju
Ukrainas graudu eksports caur Latvijas un Lietuvas ostām nebūs tik izdevīgs, kā caur valsts pašas ostām – pieaug attālums, turklāt kravas nāksies vest caur Poliju, kurā sliežu ceļa konstrukcija ir citāda.
RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Ukrainas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Soļskis informēja, ka Lietuvas un Latvijas ostām ir pietiekams potenciāls Ukrainas labības eksportam, tomēr vērojamas tehniskas grūtības: kravu nāktos vest caur Poliju, kur izbūvēts šaursliežu dzelzceļš, bet Lietuvā, Latvijā un Ukrainā sliežu ceļš ir plats, vēsta
Press.lv.
Soļskis ieradās ar vizīti Viļņā, kur ar kolēģi no Lietuvas Ķēstuti Navicki apsprieda arī Ukrainas kravu tranzīta jautājumu. Ministrs apliecināja, ka Ukraina redz labi organizēto infrastruktūru – gan dzelzceļu, gan ostas, un pastāv iespēja eksportēt graudus no Ukrainas caur Lietuvu un Latviju.
Viņš paziņoja, ka pirms militārās operācijas Ukraina eksportēja piecus miljonus tonnu graudu mēnesī, bet šī gada martā – tikai 200 tūkstošus tonnu. Politiķis norādīja, ka šobrīd Ukrainā palikuši 20 milj. t pērnā gada ražas graudu. "Aprīlī mūsu bizness eksportēs vairāk, jo mēs strādāsim caur Donavu, kā arī Konstancas ostu Rumānijā, kā arī caur Ungāriju un Poliju. Pat ja sasniegsim 1 miljonu tonnu mēnesī, patiesībā tas ir ļoti maz," teica Soļskis.
Viņš pavēstīja, ka šajā lauksaimniecības gadā Ukrainā ieplānots ievākt apmēram 50 milj. tonnu graudu, ko vajadzēs eksportēt. "Mēs redzam, ka Klaipēda un Latvijas ostas var eksportēt ļoti lielus apjomus," teica Soļskis.
Galvenais kavēklis ir dzelzceļa sliežu atšķirīgais platums tranzīta valstīs. "Ukrainā tas ir plats, Polijā – šaurs, Lietuvā un Latvijā sliežu ceļš atkal ir plats. Jāmeklē tehniskie risinājumi," uzsvēra politiķis.
Soļskis paziņoja, ka caur Lietuvu plānots pārvadāt ne tikai graudus, bet arī citas lauksamniecības kultūras, kas agrāk tika eksportētas caur Melnās jūras ostām.
