https://sputniknewslv.com/20220523/ukraina-atstaj-eiropu-bez-gazes-vai-krievija-var-partraukt-tranzitu-21887177.html
Ukraina atstāj Eiropu bez gāzes. Vai Krievija var pārtraukt tranzītu?
Ukraina atstāj Eiropu bez gāzes. Vai Krievija var pārtraukt tranzītu?
Sputnik Latvija
No Krievijas pieprasa maksājumus par tranzīta jaudām, ko tā nevar izmantot. Vai iespējams, ka tiks lauzts līgums par gāzes tranzītu caur Ukrainu? 23.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-23T14:44+0300
2022-05-23T14:44+0300
2022-05-23T14:44+0300
pasaulē
krievija
enerģētika
gāze
ekonomika
tranzīts
ukraina
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1108/71/11087152_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_155b28a93dfe746cf1df6da795c792ae.jpg
RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Vadims Pavlovs. Teju divas nedēļas Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu ir ierobežots – tas iespējams tikai caur vienu gāzes mērījumu staciju (GMS) "Sudža", jo Ukraina pārtraukusi pieņemt Krievijas gāzi vienā no sūknēšanas punktiem valstī – GMS "Sohranovka".Rezultātā caur Ukrainu pārsūknējamās dabasgāzes apjomi būtiski sarukuši – 109,59 miljonu kubikmetru vietā, ko būtu iespējams nosūtīt saskaņā ar spēkā esošo tranzīta līgumu, no 11. maija uz Eiropu caur Ukrainu tiek pārsūknēti apmēram 50 miljoni kubikmetru diennaktī.Kāpēc Kijeva izšķīrusies par "gāzes blokādi" Eiropai, kādas varētu būt šī lēmuma sekas, vai iespējams, ka tiks lauzts līgums par gāzes tranzītu caur Ukrainu?Force majeure ukraiņu gaumē11. maijā Ukraina informēja "Gazprom", ka gāze no Krievijas GMS "Sohranovka" vairs netiks pieņemta. Tā Kijeva atstāja Krievijai tikai vienu tranzīta maršrutu dabasgāzes piegādēm uz Eiropu – caur GMS "Sudža".Ukraina savu lēmumu pamatoja ar kaut kādiem "nepārvaramas varas apstākļiem". Uzņēmuma "Operator GTS Ukraini" (OGTSU) paziņoja, ka šie apstākļi stājušies spēkā, ņemot vērā kontroles zudumu pār teritoriju, kurā atrodas kompresoru stacija (KS) "Novopskov", caur kuru tiek pārsūknēta gandrīz trešā daļa Krievijas gāzes uz Eiropu.OGTSU paziņoja, ka pašlaik nevar nodrošināt KS "Novopskov" un citu objektu operatīvi tehnoloģisko kontroli, kas atrodas Kijevas nekontrolētajās teritorijās. Šo iemeslu dēļ uzņēmums paziņoja, ka nevar uzņemties atbildību par Eiropas patērētājiem paredzētā tranzīta apjomu, tātad iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un gāzes pieņemšana minētajā ieejas punktā netiks īstenota.Komentārā aģentūrai Reuters OGTSU vadītājs Sergejs Makogons paziņoja, ka Ukraina neatjaunos tranzītu caur "Sohranovku" līdz brīdim, kad Kijeva atkal kontrolēšot savu GTS.Viss jau būtu kārtībā, tikai Ukraina minētās teritorijas nekontrolē jau vairāk nekā divus mēnešus – jau 9. martā Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Pāvels Sorokins paziņoja, ka KS "Novopskov" kontrolē Krieivjas BS. Visu šo laiku – līdz 10. maijam – Ukraina pieņēma gāzi tranzītam no Krievijas bez jebkādiem jautājumiem un "force majeure".Krieviju šī situācija pārsteidza. "Gazprom" nav saņēmis nekādus force majeure apstiprinājumus un nesaskata nekādus iemeslus, kuru dēļ nebūtu iespējams turpināt darbu iepriekšējā režīmā, Ukrainas speciālisti visu šo laiku bez kavēkļiem strādāja GMS "Sohranovka" un KS "Novopskov" un turpina darbu, tranzīts caur "Sohranovku" tika veikts pilnā apjomā, nekādu parmetumu no kontrahentu puses nebija un nav," pastāstīja kompānijas oficiālais pārstāvis Sergejs Kuprijanovs.Vēl viens interesants aspekts: atteikšanās pieņemt gāzi GMS "Sohranovka" pārkāpj vienošanos, kas iekļauta "Gazprom" un "Naftogaz" tranzīta līgumā. Tāpēc OGTSU neapstājās pie attaisnošanās, kas nokavējusies par diviem mēnešiem, un vēlāk piedevām apsūdzēja DTR un LTR par iejaukšanos Ukrainas GTS darba režīmā un gāzes zādzībās.Ko Ukraina piedāvā?Pašreizējais tranzīta līgums paredz, ka Krievijas gāze nonāk Ukrainā caur diviem punktiem – GMS "Sudža" un GMS "Sohranovka".Saskaņā ar līgumu, "Gazprom" pienākums ir ik dienas samaksāt Kijevai par 109,59 miljonu kubikmetru gāzes pārsūknēšanu. No šī apjoma "Sudža" var pieņemt 77,2 milj. kubikmentru gāzes dienā, bet "Sohranovka" – atlikušis 32,39 milj.OGTSU ieskatā, "Gazprom" var pārorientēt visus rezervētos gāzes apjomus uz "Sudžu", kuras tehniskā caurlaides spēja ļauj pārsūknēt 244 milj. kubikmetru dienā. Taču "Gazprom" par tādu soli neizšķiras, un Ukrainas puse apgalvo, ka koncerns neizmanto visas "Sudžas" iespējas, lai palielinātu gāzes tranzītu.Savukārt "Gazprom" paziņoja, apjoma pārorientēšana uz GMS "Sudža", ņemot vērā Krievijas plūsmu shēmu, nav iespējama tehnoloģiski, turklāt apjomu sadale precīzi norādīta sadarbības protokolā, un Ukrainas pusei tas ir labi zināms.Vai iespējama līguma laušana?Tranzīta līgumā nepārprotami norādīts noteikums saskaņā ar principu "sūknē vai maksā": neatkarīgi no faktiskajiem piegādes apjomiem "Gazprom" ir jāmaksā Kijevai par 109.59 milj. kubikmetru pārsūknēšanu dienā. Taču tagad, ņemot vēŗā Ukrainas lēmumu pārtraukt gāzes pieņemšanu GMS "Sohranovka", Krievijas kompānija nevar izmantot apmēram 30-35% rezervētās jaudas. Pie tam koncerna "Naftogaz Ukraini" vadītājs Jurijs Vitrenko paziņoja, ka "Gazprom" tik un tā joprojām jāapmaksā viss tranzīts.Tātad situācija izskatās apmēram tā: Krievijai jāmaksā par noteikta apjoma tranzītu, Krievijai neļauj pārsūknēt šos apjomus, tomēr pieprasa tos apmaksāt.Tamlīdzīga situācija rada šaubas gan par tranzīta jaudas tālāko apmaksu, gan līguma noteikumu tālāku ievērošanu no Krievijas puses (jo Ukraina jau nolēmusi tos neievērot nemaz), tāpēc patlaban ļoti reāls šķiet līguma laušanas scenārijs.Kādas varētu būt sekas?Galvenais gāzes piegādes maršruts no Krievijas uz Eiropu šodien ir maģistrālais cauruļvads "Ziemeļu straume", pa kuru Eiropa patlaban saņem apmēram 170 milj. kubikmetru gāzes dienā. Tāpat darbu turpina "Turcijas straume".Tagad "pazudusi" liela daļa apjoma, kas tika pārsūknēta caur Ukrainu, bet Kijevas viedoklis var novest pie tranzīta līguma laušanas. Tātad Eiropa, kurā jau tāpat valda enerģētiskās krīzes stāvoklis, zaudē iespēju iegādāties papildu gāzes apjomus.
https://sputniknewslv.com/20211006/eksperts-kapec-gazprom-vajadziga-ukrainas-gts-un-cik-par-to-maksas-18695110.html
https://sputniknewslv.com/20220501/pasaule-nav-brivu-resursu-kas-notiks-ar-eiropu-pec-krievijas-naftas-un-gazes-embargo-21654780.html
https://sputniknewslv.com/20220418/eiropa-izsuknejusi-no-gazes-kratuvem-vairak-neka-iesuknejusi-gazprom-apkopoja-sezonu-21452164.html
https://sputniknewslv.com/20220413/krievijas-gaze-padara-trakus-politikus--21387855.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, enerģētika, gāze, ekonomika, tranzīts, ukraina, starptautiskās attiecības
krievija, enerģētika, gāze, ekonomika, tranzīts, ukraina, starptautiskās attiecības
Ukraina atstāj Eiropu bez gāzes. Vai Krievija var pārtraukt tranzītu?
No Krievijas pieprasa maksājumus par tranzīta jaudām, ko tā nevar izmantot. Vai iespējams, ka tiks lauzts līgums par gāzes tranzītu caur Ukrainu?
RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Vadims Pavlovs. Teju divas nedēļas Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu ir ierobežots – tas iespējams tikai caur vienu gāzes mērījumu staciju (GMS) "Sudža", jo Ukraina pārtraukusi pieņemt Krievijas gāzi vienā no sūknēšanas punktiem valstī – GMS "Sohranovka".
Rezultātā caur Ukrainu pārsūknējamās dabasgāzes apjomi būtiski sarukuši – 109,59 miljonu kubikmetru vietā, ko būtu iespējams nosūtīt saskaņā ar spēkā esošo tranzīta līgumu, no 11. maija uz Eiropu caur Ukrainu tiek pārsūknēti apmēram 50 miljoni kubikmetru diennaktī.
Kāpēc Kijeva izšķīrusies par "gāzes blokādi" Eiropai, kādas varētu būt šī lēmuma sekas, vai iespējams, ka tiks lauzts līgums par gāzes tranzītu caur Ukrainu?
Force majeure ukraiņu gaumē
11. maijā Ukraina informēja "Gazprom", ka gāze no Krievijas GMS "Sohranovka" vairs netiks pieņemta. Tā Kijeva atstāja Krievijai tikai vienu tranzīta maršrutu dabasgāzes piegādēm uz Eiropu – caur GMS "Sudža".
Ukraina savu lēmumu pamatoja ar kaut kādiem "nepārvaramas varas apstākļiem". Uzņēmuma "Operator GTS Ukraini" (OGTSU) paziņoja, ka šie apstākļi stājušies spēkā, ņemot vērā kontroles zudumu pār teritoriju, kurā atrodas kompresoru stacija (KS) "Novopskov", caur kuru tiek pārsūknēta gandrīz trešā daļa Krievijas gāzes uz Eiropu.
OGTSU paziņoja, ka pašlaik nevar nodrošināt KS "Novopskov" un citu objektu operatīvi tehnoloģisko kontroli, kas atrodas Kijevas nekontrolētajās teritorijās. Šo iemeslu dēļ uzņēmums paziņoja, ka nevar uzņemties atbildību par Eiropas patērētājiem paredzētā tranzīta apjomu, tātad iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un gāzes pieņemšana minētajā ieejas punktā netiks īstenota.
Komentārā aģentūrai Reuters OGTSU vadītājs Sergejs Makogons paziņoja, ka Ukraina neatjaunos tranzītu caur "Sohranovku" līdz brīdim, kad Kijeva atkal kontrolēšot savu GTS.
Viss jau būtu kārtībā, tikai Ukraina minētās teritorijas nekontrolē jau vairāk nekā divus mēnešus – jau 9. martā Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Pāvels Sorokins paziņoja, ka KS "Novopskov" kontrolē Krieivjas BS. Visu šo laiku – līdz 10. maijam – Ukraina pieņēma gāzi tranzītam no Krievijas bez jebkādiem jautājumiem un "force majeure".
Krieviju šī situācija pārsteidza. "Gazprom" nav saņēmis nekādus force majeure apstiprinājumus un nesaskata nekādus iemeslus, kuru dēļ nebūtu iespējams turpināt darbu iepriekšējā režīmā, Ukrainas speciālisti visu šo laiku bez kavēkļiem strādāja GMS "Sohranovka" un KS "Novopskov" un turpina darbu, tranzīts caur "Sohranovku" tika veikts pilnā apjomā, nekādu parmetumu no kontrahentu puses nebija un nav," pastāstīja kompānijas oficiālais pārstāvis Sergejs Kuprijanovs.
Vēl viens interesants aspekts: atteikšanās pieņemt gāzi GMS "Sohranovka" pārkāpj vienošanos, kas iekļauta "Gazprom" un "Naftogaz" tranzīta līgumā. Tāpēc OGTSU neapstājās pie attaisnošanās, kas nokavējusies par diviem mēnešiem, un vēlāk piedevām apsūdzēja DTR un LTR par iejaukšanos Ukrainas GTS darba režīmā un gāzes zādzībās.
No malas izskatās, it kā iemesli tiktu izdomāti burtiski vienā rāvienā.
Pašreizējais tranzīta līgums paredz, ka Krievijas gāze nonāk Ukrainā caur diviem punktiem – GMS "Sudža" un GMS "Sohranovka".
Saskaņā ar līgumu, "Gazprom" pienākums ir ik dienas samaksāt Kijevai par 109,59 miljonu kubikmetru gāzes pārsūknēšanu. No šī apjoma "Sudža" var pieņemt 77,2 milj. kubikmentru gāzes dienā, bet "Sohranovka" – atlikušis 32,39 milj.
OGTSU ieskatā, "Gazprom" var pārorientēt visus rezervētos gāzes apjomus uz "Sudžu", kuras tehniskā caurlaides spēja ļauj pārsūknēt 244 milj. kubikmetru dienā. Taču "Gazprom" par tādu soli neizšķiras, un Ukrainas puse apgalvo, ka koncerns neizmanto visas "Sudžas" iespējas, lai palielinātu gāzes tranzītu.
Savukārt "Gazprom" paziņoja, apjoma pārorientēšana uz GMS "Sudža", ņemot vērā Krievijas plūsmu shēmu, nav iespējama tehnoloģiski, turklāt apjomu sadale precīzi norādīta sadarbības protokolā, un Ukrainas pusei tas ir labi zināms.
Vai iespējama līguma laušana?
Tranzīta līgumā nepārprotami norādīts noteikums saskaņā ar principu "sūknē vai maksā": neatkarīgi no faktiskajiem piegādes apjomiem "Gazprom" ir jāmaksā Kijevai par 109.59 milj. kubikmetru pārsūknēšanu dienā. Taču tagad, ņemot vēŗā Ukrainas lēmumu pārtraukt gāzes pieņemšanu GMS "Sohranovka", Krievijas kompānija nevar izmantot apmēram 30-35% rezervētās jaudas. Pie tam koncerna "Naftogaz Ukraini" vadītājs Jurijs Vitrenko paziņoja, ka "Gazprom" tik un tā joprojām jāapmaksā viss tranzīts.
Tātad situācija izskatās apmēram tā: Krievijai jāmaksā par noteikta apjoma tranzītu, Krievijai neļauj pārsūknēt šos apjomus, tomēr pieprasa tos apmaksāt.
Tamlīdzīga situācija rada šaubas gan par tranzīta jaudas tālāko apmaksu, gan līguma noteikumu tālāku ievērošanu no Krievijas puses (jo Ukraina jau nolēmusi tos neievērot nemaz), tāpēc patlaban ļoti reāls šķiet līguma laušanas scenārijs.
Galvenais gāzes piegādes maršruts no Krievijas uz Eiropu šodien ir maģistrālais cauruļvads "Ziemeļu straume", pa kuru Eiropa patlaban saņem apmēram 170 milj. kubikmetru gāzes dienā. Tāpat darbu turpina "Turcijas straume".
Tagad "pazudusi" liela daļa apjoma, kas tika pārsūknēta caur Ukrainu, bet Kijevas viedoklis var novest pie tranzīta līguma laušanas. Tātad Eiropa, kurā jau tāpat valda enerģētiskās krīzes stāvoklis, zaudē iespēju iegādāties papildu gāzes apjomus.
