Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

Twitter lietotājs sūdzas par darba devējiem Latvijā – viņi vēl joprojām izvēlas darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Vairāki komentētāji autoram nepiekrita un ieteica tuvoties realitātei Latvijā.

Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šnore sūdzas par telekomunikāciju kompānijas robotu, kurš atteicies sarunāties ar viņu latviski.

Bijušais bankrotējušās "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs un esošais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars atkal nonācis uzmanības centrā – Augstākās tiesas Senāts pielika punktu lietā par pazudušajiem 15 miljoniem eiro.

Prezidents Egila Levita uzrunu par godu Lieldienām izraisīja spraigas diskusijas sociālajos tīklos – valsts vadītāju atkal izsmēja par sarežģītu un nesaprotamu vārdu lietošanu.

Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks palepojās ar respiratoru un aicināja visus nēsāt maskas. Tomēr, šķiet, lasītāji viņa žestu īpaši augstu nenovērtēja.

Kādā no sociālajiem tīkliem veikta aptauja, ko darīt, kad beigsies nauda, bet piespiedu pašizolācija – nē.

Latviešu žurnāliste pasūdzējās, ka paziņojumi par pulcēšanās aizliegumu krievu valodā iedzen viņu padomju pagātnē. Bijušais Rīgas mērs ātri vien reaģēja uz sūdzību – jā, jā, tas viss Latvijā krievu dēļ, tie bija viņi, kas šķaudija virsū un latviski nesaprot.

Latvijas iedzīvotāji pierod pie jaunās realitātes – dzīves ārkārtas situācijas režīmā: kāds pērk kleitas internetā, cits izsūta atklātnes, bet dažs labs aiz veca paraduma brauc uz darbu... dušas kabīnē.

Koronavīrusa pandēmijai veltītā lappusē Facebook organizētā aptauja parādīja, ka pašreizējā situācijā iedzīvotāji visvairāk pārdzīvo par valsts ekonomisko nākotni un savu tuvinieku veselību.

Pie kā novedīs COVID-19 epidēmija pasaules ekonomikā? Par to lauza galvas ne tikai speciālisti, bet arī vienkāršie iedzīvotāji – sociālajos tīklos tiek aktīvi apspriestas šausmas, ar ko draud dzīve bez naudas.

8. marta svētku galvenā pretiniece Latvijā – juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska atkal metusies virsū visiem, kuri svin šos svētkus.

Ziņu par to, ka Latvijas simtgadei veltītajam salūtam tiks iztērēts gandrīz ceturtdaļmiljons eiro, iedzīvotāji uztvēra ar šaubām: vieni ir pārliecināti, kas tas ir par daudz pat tādam notikumam, citi uzskata, ka jāsvin ir tik un tā.

Pētījums liecina, ka cilvēki sociālajos tīklos cer gūt pozitīvas emocijas, taču bieži vien notiek pretējais.