https://sputniknewslv.com/20211116/sesas-parbaudes-nedela-ka-valsts-atbalsta-uznemejus-krizes-laika-19219395.html
"Sešas pārbaudes nedēļā": kā valsts "atbalsta" uzņēmējus krīzes laikā
"Sešas pārbaudes nedēļā": kā valsts "atbalsta" uzņēmējus krīzes laikā
Sputnik Latvija
Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis radījis jaunu vārdu "sejspļāve", lai apzīmētu valsts institūciju attieksmi pret uzņēmējiem. 16.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-16T11:55+0200
2021-11-16T11:55+0200
2021-11-16T11:55+0200
latvijā
latvija
sociālie tīkli
valdība
uzņēmēji
https://img.sputniknewslv.com/img/1307/83/13078382_0:0:2049:1153_1920x0_80_0_0_41903e3fa6a912da4e550e46fb583e23.jpg
RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Vārda "sejspļāve" radīšanai Latvijas restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi iedvesmoja pēdējā laika populārākie termini – "mājsēde" un "dīkstāve".Jenzis pārliecināts, ka "sejspļāvei" ir visas izredzes nostiprināties Latvijas iedzīvotāju leksikonā, jo ir daudz veidu, kā to lietot ikdienā. Savā Facebook lapā viņš stāsta, kādās situācijas šīs vārds varētu būt pielietojams:Piemēram, kad tiek ieviesti drastiski ierobežojumi, bet atbalsts jāgaida dažus mēnešus, vai kad tiek spriests par būtisku algu palielinājumu un deputātu kvotām laikā, kad atsevišķu nozaru darbinieki neredz iespēju samaksāt tekošos rēķinus un dodas peļņā uz ārzemēm. Arī tad, kad augstas valsts amatpersonas aicina pārkvalificēties krīzes skarto nozaru darbiniekus un mainīt profesiju.Citā publikācijā Jānis Jenzis stāstā par valsts necienīgu attieksmi pret uzņēmējiem."Vēl viens tipisks ilgtermiņa "Sejspļāves" piemērs Latvijā ir attieksme pret uzņēmējiem. Šajā nedēļā runāju ar nopietnu uzņēmēju viesmīlības jomā, kurš strādā Baltijas valstīs, Eiropā un ārpus tās robežām un tieši šobrīd apsver iespēju aizbraukt no Latvijas, kaut ir dzimis šeit un IR Latvijas patriots. Viņa viedoklis, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību Latvijā, ir tāds, ka ar tik sliktu attieksmi pret uzņēmējiem, kā Latvijā, viņš nav sastapies nevienā citā valstī," raksta Jānis Jenzis.Cits stāsts saistīts ar Jāņa Jenža kolēģi, tējas eksperti Gundegu Silnieci. Viņa reģistrēja visas pārbaudes, kas apmeklēja viņas uzņēmumu šajā laikā."Es saskaitīju 6-7 pārbaudes nedēļā: PVD, VID, pašvaldības policija un valsts policija regulāri utt. Salīdzinājumam varu teikt, ka mana pieredze atverot un vadot restorānu Itālijā rāda, ka citur pasaulē nav tik policejiska pieeja darba ar uzņēmējiem. Pusgada laikā mums bija viena pārbaude," pauž Latvijas Restorānu biedrības prezidents.Neskatoties uz savulaik ieviestajiem principiem, kā piemēram, konsultē vispirms, brīvprātīga nodokļu nomaksa, administratīvā sloga mazināšana utt., Latvija joprojām ieņem vadošās vietas Eiropā pēc kritērija - valstis, kur ir visgrūtāk taisīt biznesu, gan Eiropas Komisijas ziņojumos, gan citās respektablās publikācijās, uzsver Jānis Jenzis."Lieki pieminēt, stresa līmenis, kuram uzņēmēji ikdienā tiek pakļauti ir milzīgs un ir arī ļoti laikietilpīgi un enerģiju paņemoši "apkalpot" visas kontrolējošās institūcijas, kas ieradušās kaut ko pārbaudīt. Jāņem vērā arī fakts, ka Latvijas nodokļu maksātājiem ļoti dārgi izmaksā šī kontrolējošā aparāta uzturēšana. Būtu interesanti apkopot šīs izmaksas, salīdzināt ar iegūtajiem efektiem naudas izteiksmē un saprast to lietderīgumu. Vēl joprojām vairākas iestādes un institūcijas savos budžetos plāno pašieņēmumus no soda naudām un aktīvi strādā uz budžeta izpildi pēc šī kritērija. Varbūt, ka pareizāk būtu definēt kvalitatīvos rādītājus - "labajā" segmentā, kur iestādes lepotos ar sasniegtajiem rezultātiem - to, ka pārkāpumu nav bijis. Strādāt ar prevenciju un izglītošanu vairāk kā kontroli un sodīšanu. Nauda, kas atbrīvotos, uzlabojot procesu, mazinot administratīvo/kontrolējošo aparātu, varētu tikt novirzīta citiem mērķiem, piemēram, līdz šim nepietiekami finansētā vidējā medicīniskā personāla (māsas un māsu palīgi) atalgojumam un tādā veidā atrisinātu krīzi slimnīcās un nebūtu jāapstādina ekonomika," klāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents.
https://sputniknewslv.com/20210810/misija-nav-izpildama-kapec-latvija-nekad-nevienu-neintegres-17924912.html
https://sputniknewslv.com/20210715/arvalstu-domens-no-latviesu-valodas-neatbrivo-vvc-atbild-uz-kritiku-17590337.html
https://sputniknewslv.com/20210701/maksa-vai-mirsti-socialas-iemaksas-latvija-un-ginesa-rekordu-gramata-17415028.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, sociālie tīkli, valdība, uzņēmēji
latvija, sociālie tīkli, valdība, uzņēmēji
"Sešas pārbaudes nedēļā": kā valsts "atbalsta" uzņēmējus krīzes laikā
Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis radījis jaunu vārdu "sejspļāve", lai apzīmētu valsts institūciju attieksmi pret uzņēmējiem.
RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Vārda "sejspļāve" radīšanai Latvijas restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi iedvesmoja pēdējā laika populārākie termini – "mājsēde" un "dīkstāve".
Jenzis pārliecināts, ka "sejspļāvei" ir visas izredzes nostiprināties Latvijas iedzīvotāju leksikonā, jo ir daudz veidu, kā to lietot ikdienā. Savā
Facebook lapā viņš stāsta, kādās situācijas šīs vārds varētu būt pielietojams:
Piemēram, kad tiek ieviesti drastiski ierobežojumi, bet atbalsts jāgaida dažus mēnešus, vai kad tiek spriests par būtisku algu palielinājumu un deputātu kvotām laikā, kad atsevišķu nozaru darbinieki neredz iespēju samaksāt tekošos rēķinus un dodas peļņā uz ārzemēm. Arī tad, kad augstas valsts amatpersonas aicina pārkvalificēties krīzes skarto nozaru darbiniekus un mainīt profesiju.
Citā publikācijā Jānis Jenzis stāstā par valsts necienīgu attieksmi pret uzņēmējiem.
"Vēl viens tipisks ilgtermiņa "Sejspļāves" piemērs Latvijā ir attieksme pret uzņēmējiem. Šajā nedēļā runāju ar nopietnu uzņēmēju viesmīlības jomā, kurš strādā Baltijas valstīs, Eiropā un ārpus tās robežām un tieši šobrīd apsver iespēju aizbraukt no Latvijas, kaut ir dzimis šeit un IR Latvijas patriots. Viņa viedoklis, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību Latvijā, ir tāds, ka ar tik sliktu attieksmi pret uzņēmējiem, kā Latvijā, viņš nav sastapies nevienā citā valstī," raksta Jānis Jenzis.
Cits stāsts saistīts ar Jāņa Jenža kolēģi, tējas eksperti Gundegu Silnieci. Viņa reģistrēja visas pārbaudes, kas apmeklēja viņas uzņēmumu šajā laikā.
"Es saskaitīju 6-7 pārbaudes nedēļā: PVD, VID, pašvaldības policija un valsts policija regulāri utt. Salīdzinājumam varu teikt, ka mana pieredze atverot un vadot restorānu Itālijā rāda, ka citur pasaulē nav tik policejiska pieeja darba ar uzņēmējiem. Pusgada laikā mums bija viena pārbaude," pauž Latvijas Restorānu biedrības prezidents.
Neskatoties uz savulaik ieviestajiem principiem, kā piemēram, konsultē vispirms, brīvprātīga nodokļu nomaksa, administratīvā sloga mazināšana utt., Latvija joprojām ieņem vadošās vietas Eiropā pēc kritērija - valstis, kur ir visgrūtāk taisīt biznesu, gan Eiropas Komisijas ziņojumos, gan citās respektablās publikācijās, uzsver Jānis Jenzis.
"Lieki pieminēt, stresa līmenis, kuram uzņēmēji ikdienā tiek pakļauti ir milzīgs un ir arī ļoti laikietilpīgi un enerģiju paņemoši "apkalpot" visas kontrolējošās institūcijas, kas ieradušās kaut ko pārbaudīt. Jāņem vērā arī fakts, ka Latvijas nodokļu maksātājiem ļoti dārgi izmaksā šī kontrolējošā aparāta uzturēšana. Būtu interesanti apkopot šīs izmaksas, salīdzināt ar iegūtajiem efektiem naudas izteiksmē un saprast to lietderīgumu. Vēl joprojām vairākas iestādes un institūcijas savos budžetos plāno pašieņēmumus no soda naudām un aktīvi strādā uz budžeta izpildi pēc šī kritērija. Varbūt, ka pareizāk būtu definēt kvalitatīvos rādītājus - "labajā" segmentā, kur iestādes lepotos ar sasniegtajiem rezultātiem - to, ka pārkāpumu nav bijis. Strādāt ar prevenciju un izglītošanu vairāk kā kontroli un sodīšanu. Nauda, kas atbrīvotos, uzlabojot procesu, mazinot administratīvo/kontrolējošo aparātu, varētu tikt novirzīta citiem mērķiem, piemēram, līdz šim nepietiekami finansētā vidējā medicīniskā personāla (māsas un māsu palīgi) atalgojumam un tādā veidā atrisinātu krīzi slimnīcās un nebūtu jāapstādina ekonomika," klāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents.
