Daudzi Latvijas iedzīvotāji ilgojas pēc brīža, kad varēs doties uz restorānu, kino vai doties ceļojumā. Nauda viņiem ir – par to pārliecināts finanšu tehnoloģiju kompānijas vadītājs Toms Jurjevs.

Lai nu paliek pandēmija, ēst gribas tik un tā. Dažādas valstis visādi centušās nožņaugt savu tautsaimniecību, lai uzvarētu koronavīrusu, tomēr nekas nav izdevies.

Ikdienas izdevumu segšana vislielākās grūtības sagādā mājsaimniecībām, kurās dzīvo vientuļie pensionāri (vecumā no 65 gadiem) vai viens pieaugušais ar bērniem.

Nesen ES pieņēma ilgi gaidīto septiņgadu budžetu, taču Latvijai no tā nav ne silts, ne auksts, jo tas aprēķināts, ņemot vērā Eiropas lielvalstu milzīgo korporāciju vajadzības, nevis vienkāršos lauksaimniekus un uzņēmējus, kuri visu zaudējuši pandēmijā.

Latvijas Centrālā statistikas pārvaldei uzdos jautājumus par ienākumiem, mājokļa apstākļiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu aptaujas ietvaros, kam jāaptver tūkstošiem mājsaimniecību.

Nav nekāds brīnums, ka Ministru kabinets nesteidz pildīt ANO rekomendācijas un publicēt datus par krievu un latviešu ienākumiem, jo tad etniskā diskriminācija Latvijā būs pārlieku labi saskatāma.

Vismaz viens kredīts ir 58% Latvijas iedzīvotāju, nereti finanšu problēmu risinājuma kārtā cilvēki izvēlas aizņemties no radiniekiem vai paņemt ātros kredītus.

Neskaitot ienākumus, Latvijas ārlietu ministram pieder nekustamais īpašums, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

Trešā daļa Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa uzkrājumu atrodas pensiju fondā, Latvijā, pārējā nauda un investīcijas atrodas ārzemēs.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits pērn kopumā nopelnījis 71 007 eiro, no tiem 5 eiro ir procenti no noguldījumiem bankās.

Latvijas valdība grasās izskatīt likumprojektus, kuru pieņemšana atbrīvos privātpersonas ar zemu ienākumu līmeni no parādsaistībām.