https://sputniknewslv.com/20210727/vid-vaditaja-nepilns-darba-laiks-ir-metode-realo-ienakumu-slepsanai-17729559.html
VID vadītāja: nepilns darba laiks ir metode reālo ienākumu slēpšanai
VID vadītāja: nepilns darba laiks ir metode reālo ienākumu slēpšanai
Sputnik Latvija
Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas ieskatā, nepilns darba laiks ir veids, kā slēpt reālos ienākumus, turklāt tas veicina ēnu ekonomiku 27.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-27T15:53+0300
2021-07-27T15:53+0300
2021-09-13T13:42+0300
latvijā
ekonomika
latvija
valsts ieņēmumu dienests
nodokļi
ienākumi
nodokļu reforma
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0b/17954549_0:87:1229:778_1920x0_80_0_0_66ad7dc814a7d5cd9065911bcb1ddcd9.jpg
RĪGA, 27. jūlijs - Sputnik. Nepilns darba laiks VID vadītājas ieskatā ir veids, kā slēpt reālus ienākumus un atbalstīt ēnu ekonomiku, intervijā Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva JaunzemeJaunzeme uzsvēra: daudzi šādā veidā nodarbinātie jau ir atbrīvoti no minimālo iemaksu prasības, piemēram, jaunās māmiņas, studenti un invalīdi. Taču nepilna slodze, pēc ierēdnes domām, sekmē ienākumu slēpšanu un ēnu ekonomiku. Piemēram, atskaitēs nereti norādīts mazāks nostrādāto stundu skaits, nekā cilvēks nostrādājis."Ja ir celtnieks, kurš dienā strādā četras stundas miljonu objektā, tad kaut kas nav kārtībā," sacīja Jaunzeme.Iepriekš valsts prezidents Egils Levits pauda, ka nepieciešamas korekcijas nodokļu reformā pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem. Viņš aicināja to novērtēt Finanšu ministrijas darba grupā.No 1. jūlija stājās spēkā, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 eiro, tāpēc par vispārējā kārtībā apdrošinātajiem strādājošajiem jāveic sociālās iemaksas 170 eiro apmērā. Ja strādājošā alga ceturksnī ir mazāka par 1500 eiro jeb trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām algām, tad darba devējam pašam jāveic minimālās sociālās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un darbinieka nopelnīto šajā periodā.Saskaņā ar Eurostat datiem, 2018. gadā 19% visu darbspējīgo ES iedzīvotāju nestrādāja pilnu slodzi. Tam bija virkne iemeslu – nebija iespējams sameklēt darbu ar pilnu slodzi (26%), nācās rūpēties par bērniem vai darba nespējīgiem pieaugušajiem (24%).
https://sputniknewslv.com/20210715/cilveki-nav-pareizi-sapratusi-karins-nevelas-mainit-socialo-nodokli-17591434.html
https://sputniknewslv.com/20210705/pat-ministrija-nevelas-maksat-pilnu-socialo-nodokli-atlaista-apkopeja-17455355.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, latvija, valsts ieņēmumu dienests, nodokļi, ienākumi, nodokļu reforma
ekonomika, latvija, valsts ieņēmumu dienests, nodokļi, ienākumi, nodokļu reforma
VID vadītāja: nepilns darba laiks ir metode reālo ienākumu slēpšanai
15:53 27.07.2021 (atjaunots: 13:42 13.09.2021) Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas ieskatā, nepilns darba laiks ir veids, kā slēpt reālos ienākumus, turklāt tas veicina ēnu ekonomiku
RĪGA, 27. jūlijs - Sputnik. Nepilns darba laiks VID vadītājas ieskatā ir veids, kā slēpt reālus ienākumus un atbalstīt ēnu ekonomiku, intervijā
Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme
Jaunzeme uzsvēra: daudzi šādā veidā nodarbinātie jau ir atbrīvoti no minimālo iemaksu prasības, piemēram, jaunās māmiņas, studenti un invalīdi. Taču nepilna slodze, pēc ierēdnes domām, sekmē ienākumu slēpšanu un ēnu ekonomiku. Piemēram, atskaitēs nereti norādīts mazāks nostrādāto stundu skaits, nekā cilvēks nostrādājis.
"Ja ir celtnieks, kurš dienā strādā četras stundas miljonu objektā, tad kaut kas nav kārtībā," sacīja Jaunzeme.
Iepriekš valsts prezidents Egils Levits pauda, ka nepieciešamas korekcijas nodokļu reformā pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem. Viņš aicināja to novērtēt Finanšu ministrijas darba grupā.
No 1. jūlija stājās spēkā, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 eiro, tāpēc par vispārējā kārtībā apdrošinātajiem strādājošajiem jāveic sociālās iemaksas 170 eiro apmērā. Ja strādājošā alga ceturksnī ir mazāka par 1500 eiro jeb trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām algām, tad darba devējam pašam jāveic minimālās sociālās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un darbinieka nopelnīto šajā periodā.
Saskaņā ar
Eurostat datiem, 2018. gadā 19% visu darbspējīgo ES iedzīvotāju nestrādāja pilnu slodzi. Tam bija virkne iemeslu – nebija iespējams sameklēt darbu ar pilnu slodzi (26%), nācās rūpēties par bērniem vai darba nespējīgiem pieaugušajiem (24%).
