Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja

© Sputnik / Sergey MelkonovСемья с ребенком проходит к памятнику Свободы, чтобы возложить цветы
Семья с ребенком проходит к памятнику Свободы, чтобы возложить цветы - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas Centrālā statistikas pārvaldei uzdos jautājumus par ienākumiem, mājokļa apstākļiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu aptaujas ietvaros, kam jāaptver tūkstošiem mājsaimniecību.

RĪGA, 31. janvāris - Sputnik. Sestdien, 30. janvārī, Latvijā startēja ikgadējā iedzīvotāju aptauja, ziņo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapa.

Latvijas iedzīvotājiem uzdos jautājumus par viņu ienākumiem, par to, kādos apstākļos viņi dzīvo, kā arī palūgs novērtēt savas veselības stāvokli.

Открытие гастрономического павильона на Рижском центральном рынке - Sputnik Latvija
Latvijā nabadzībai ir sievietes seja, par ko runā skaitļi

Īpašu uzmanību sola pievērst bērnu labklājībai - noskaidrot, vai viņiem ir piekļuve medicīniskajiem pakalpojumiem, vai vecākiem pietiek līdzekļu bērnu apavu un apģērbu iegādei, vai ikdienas rūpes dod iespēju veltīt bērniem pietiekamu laiku. Un tas nav pārsteidzoši, jo saskaņā ar Paula Stradiņa universitātes pētījumu, visvairāk no Covid-19 krīzes cietuši strādājošie, cilvēki ar zemiem ienākumiem un ģimenes ar bērniem.

Kopumā CSP vēlas aptaujāt 8000 mājsaimniecību no Latvijā esošajiem 850 000.

Piedalīties aptaujā var tie, kuri saņēmuši vēstuli no CSP. Viņiem no 30. janvāra līdz 1. februārim būs jāaizpilda aptaujas anketa CSP vietnē csb.gov.lv.

Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 15. marta līdz 30. jūnijam ar viņu sazināsies CSP pārstāvji - pa tālruni vai klātienē, ja ļaus epidemioloģiskā situācija.

Мужчина в пустом офисе - Sputnik Latvija
Darbinieki Latvijā lemti nabadzībai

Ja rodas jautājumi, var ar CSP konsultantu sazināties pa bezmaksas tālruni 8000 8811 darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv. Respondentu konfidencialitāte ir garantēta.

Centrālā statistikas pārvalde vērš uzmanību, ka pandēmijas periodā ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, lai valdībai un vietējām pašvaldībām būtu iespēja novērtēt, kā Covid-19 pandēmija ietekmēja Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, ka metodika, pēc kuras tiek veikta šī izpēte, tiek izmantota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šādas aptaujas notiek katru gadu.

Latvijas bagātākās un trūcīgākās ģimenes

Tiek atzīmēts, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, mājsaimniecību ienākums Latvijā palielinājās par 6,8%, sasniedzot 583 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga daudz lēnāk nekā iepriekšējos gados, kad tie palielinājās attiecīgi par 11,7% 2018. gadā un 11,8% 2017. gadā.

2019. gadā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli trūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) bija 203 eiro mēnesī, bet turīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) - 1290 eiro mēnesī.

Kvintiļu grupa ir viena no piecām populācijas grupām, kur katra grupa ir izveidota, sakārtojot mājsaimniecības augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli un secīgi sadalot populāciju piecās pēc mājsaimniecību skaita vienādās grupās (pa 20%katrā grupā), kur pirmā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem.

Пенсионеры, деньги - Sputnik Latvija
Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija

Līdz ar nabadzīgāko (1. un 2. grupas) ienākumu straujāku pieaugumu, ienākumu nevienlīdzība nedaudz samazinājās. 2019. gadā visbagātāko iedzīvotāju ienākums bija 6,3 reizes lielāks nekā visnabadzīgāko iedzīvotāju ienākums, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad šī plaisa ieņēmumos bija 6,5 reizes.

Džini koeficients (to izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu) pērn bija 34,5%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad tas sasniedza 35,2%.

2019. gadā 407 000 jeb 21,6% Latvijas iedzīvotāju atradās uz nabadzības sliekšņa, tas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā.

Ziņu lente
0