https://sputniknewslv.com/20211018/lietuva-fikseti-vieni-no-sliktakajiem-raditajiem-es-iedzivotaju-nabadzibas-zina-18840716.html
Lietuvā fiksēti vieni no sliktākajiem rādītājiem ES iedzīvotāju nabadzības ziņā
Lietuvā fiksēti vieni no sliktākajiem rādītājiem ES iedzīvotāju nabadzības ziņā
Sputnik Latvija
Iedzīvotāju nabadzības ziņā Lietuva ieņēmusi piekto vietu ES. To pārspējusi Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Spānija. 18.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-18T17:19+0300
2021-10-18T17:19+0300
2021-10-18T17:19+0300
baltijā
baltijā
lietuva
iedzīvotāji
eiropas savienība
ienākumi
nabadzība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/991/95/9919576_0:31:1920:1111_1920x0_80_0_0_7bf44114af1d8cf62c1f9a6e81f94b67.jpg
RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Lietuva ieņēmusi piekto vietu Eiropas Savienības antilīderiem no nabadzībai vai sociālajai izolācijai aizvadītajā gadā pakļauto iedzīvotāju skaita ziņā. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati, vēsta Sputnik Lietuva.2020. gadā 96,5 miljoni cilvēku – 21,9% iedzīvotāju ES bija pakļauti trūkuma vai sociālās izolācijas riskam.Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju pakļauti trūkuma vai sociālās izolācijas riskam četrās dalībvalstīs: Runānijā (35,8%), Bulgārijā (33,6%), Grieķijā (27,5) un Spānijā (27%). Lietuvā šis rādītājs sastāda 24,5%, norāda Eurostat. Aiz tās seko Igaunija (22,8%), Vācija (22,5%) un Horvātija (20,5%). Dati par situāciju Latvijā pērn nav sniegti.Zemākie trūkuma vai sociālās izolācijas riska rādītāji novēroti Čehijā (11,5%), Slovākijā (13,8%) un Slovēnijā (14,3%).Pēc Eurostat datiem, Lietuvā ar nabadzības risku biežāk saskaras sievietes (25,7%) nekā vīrieši (22%). Turklāt 2020. gadā trūkuma un sociālās izolācijas riskam pakļauti 40,2% Lietuvas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem.Iepriekš eksperts Nikolajs Meževičs norādīja, ka Baltijas valstis krāpjas, stāstot par lielām algam un noklusējot par augstajiem izdevumiem. Viņš atzīmēja, ka, piemēram, Latvijā apkures izdevumi lielā mērā atkarīgi no dzīvokļa atrašanās vietas.Lietuva regulāri figurē Eiropas antilīderu sarakstos dzīves līmeņa rādītāju ziņā – Eurostat ne vienu vien reizi iekļāvusi republiku starp valstīm ar augstāko pilsoņu nabadzības risku.Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un Lietuvas iestāšanās ES valsts kļuvusi par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda suverenitāte.
https://sputniknewslv.com/20211014/petravica-decembri-pensionariem-bus-jaizvelas--paest-vai-samaksat-par-apkuri-18797644.html
https://sputniknewslv.com/20210420/Ieredni-klust-bagtaki-bet-parejie-krit-nabadziba-Latvija-palielinajusies-sociala-plaisa-15533747.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, lietuva, iedzīvotāji, eiropas savienība, ienākumi, nabadzība
baltijā, lietuva, iedzīvotāji, eiropas savienība, ienākumi, nabadzība
Lietuvā fiksēti vieni no sliktākajiem rādītājiem ES iedzīvotāju nabadzības ziņā
Iedzīvotāju nabadzības ziņā Lietuva ieņēmusi piekto vietu ES. To pārspējusi Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Spānija.
RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Lietuva ieņēmusi piekto vietu Eiropas Savienības antilīderiem no nabadzībai vai sociālajai izolācijai aizvadītajā gadā pakļauto iedzīvotāju skaita ziņā. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati, vēsta
Sputnik Lietuva.
2020. gadā 96,5 miljoni cilvēku – 21,9% iedzīvotāju ES bija pakļauti trūkuma vai sociālās izolācijas riskam.
Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju pakļauti trūkuma vai sociālās izolācijas riskam četrās dalībvalstīs: Runānijā (35,8%), Bulgārijā (33,6%), Grieķijā (27,5) un Spānijā (27%). Lietuvā šis rādītājs sastāda 24,5%, norāda
Eurostat. Aiz tās seko Igaunija (22,8%), Vācija (22,5%) un Horvātija (20,5%). Dati par situāciju Latvijā pērn nav sniegti.
Zemākie trūkuma vai sociālās izolācijas riska rādītāji novēroti Čehijā (11,5%), Slovākijā (13,8%) un Slovēnijā (14,3%).
Pēc Eurostat datiem, Lietuvā ar nabadzības risku biežāk saskaras sievietes (25,7%) nekā vīrieši (22%). Turklāt 2020. gadā trūkuma un sociālās izolācijas riskam pakļauti 40,2% Lietuvas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem.
Iepriekš eksperts Nikolajs Meževičs norādīja, ka Baltijas valstis krāpjas, stāstot par lielām algam un noklusējot par augstajiem izdevumiem. Viņš atzīmēja, ka, piemēram, Latvijā apkures izdevumi lielā mērā atkarīgi no dzīvokļa atrašanās vietas.
Lietuva regulāri figurē Eiropas antilīderu sarakstos dzīves līmeņa rādītāju ziņā – Eurostat ne vienu vien reizi iekļāvusi republiku starp valstīm ar augstāko pilsoņu nabadzības risku.
Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un Lietuvas iestāšanās ES valsts kļuvusi par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda suverenitāte.
