https://sputniknewslv.com/20210513/Petijums-starp-Baltijas-valstu-galvaspilsetam-Riga-ir-dargaka-15658990.html
Pētījums: starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir dārgākā
Pētījums: starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir dārgākā
Sputnik Latvija
Dzīves dārdzības ziņā Baltijas valstu galvaspilsētās pirmo vietu ieņēma Rīga, kaut diez vai šī līderība iepriecina rīdziniekus. 13.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-13T16:17+0300
2021-05-13T16:17+0300
2021-07-12T10:39+0300
latvijā
rīga
iedzīvotāji
ienākumi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/03/11/15341494_0:0:2049:1153_1920x0_80_0_0_0e00ae614b1ba78e0a970cecaa860943.jpg
RĪGA, 13. maijs — Sputnik. "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa trešdien, 12. maijā, prezentēja pētījumu par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās, ziņo Press.lv.Tas jau ir piektais šāds pētījums, un tajā noskaidrots, ka dzīvot Rīgā izmaksā dārgāk nekā Viļņā un Tallinā. Jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu.Kropa paskaidroja, ka dzīve Rīgā ir dārgāka pieaugošo mājokļa izdevumu dēļ, kas rīdziniekiem vidēji sastāda 180 eiro mēnesī. Savukārt Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā - 124 eiro. Apkure, elektrība, ūdensapgāde, kanalizācija, mājokļa apsaimniekošana, Rīgā tas viss maksā dārgāk nekā citās Latvijas pilsētās.Turklāt Latvijas galvaspilsētā ir dārgākais Baltijā sabiedriskais transports. Rīgā dzīvojošā ģimene katru mēnesi šādiem braucieniem tērē 100 eiro jeb 5% no ikmēneša ienākumiem.Latvijā ir arī zemākais vidējais ienākums pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas. Lielākus pabalstus izmaksā Lietuvā, tur vecāki ar diviem bērniem kopumā saņem 140 eiro. Taču tiek atzīmēts, ka šis pabalsts aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo. Igaunijā ģimenes ar diviem bērniem pabalsts ir 120 eiro. Savukārt Latvijā pabalsts par diviem bērniem kopā ar piemaksu ir tikai 44,10 eiro.Tallinā četru cilvēku ģimenes vidējais ienākums ir 2897 eiro, Viļņā – 2207 eiro, Rīgā šāda ģimene vidēji saņem 2020 eiro.Saskaņā ar pētījumu, Rīgā dzīvojošā ģimene pārtikai tērē 764 eiro mēnesī (38% ienākumu), Tallinā - 709 eiro mēnesī (24% ienākumu), Viļņā - 630 eiro (29% ienākumu). Pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru no ģimenes ienākumiem, un Rīgā tās ir vislielākais - 24%, Viļņā 20%, bet Tallinā - 19%.Atgādinām, ka Swedbank Finanšu institūta aptauja, kuras rezultāti tika publicēti 2020. gada decembrī, uzrādīja, ka gada laikā pasliktinājusies finanšu situācija gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību.Tolaik noskaidrojās, ka 42% Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija nav mainījusies, 42% - pasliktinājusies, turklāt 14% tā ir būtiski pasliktinājusies. Tikai 14% aptaujāto paziņoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecības finansiālā situācija ir uzlabojusies.Saskaņā ar aptaujas rezultātiem ienākumu lielāko daļu 2020. gadā Latvijas mājsaimniecības tērēja pārtikas un mājokļa apmaksai. Pēc iedzīvotāju vērtējuma būtiski bijuši arī tēriņi par veselību.
https://sputniknewslv.com/20210131/Ienakumi-dzives-apstakli-veseliba-Latvija-starteja-globala-iedzvotaju-aptauja-15099071.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, rīga, iedzīvotāji, ienākumi
latvijā, rīga, iedzīvotāji, ienākumi
Pētījums: starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir dārgākā
16:17 13.05.2021 (atjaunots: 10:39 12.07.2021) Dzīves dārdzības ziņā Baltijas valstu galvaspilsētās pirmo vietu ieņēma Rīga, kaut diez vai šī līderība iepriecina rīdziniekus.
RĪGA, 13. maijs — Sputnik. "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa trešdien, 12. maijā, prezentēja pētījumu par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās, ziņo
Press.lv.
Tas jau ir piektais šāds pētījums, un tajā noskaidrots, ka dzīvot Rīgā izmaksā dārgāk nekā Viļņā un Tallinā. Jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu.
Kropa paskaidroja, ka dzīve Rīgā ir dārgāka pieaugošo mājokļa izdevumu dēļ, kas rīdziniekiem vidēji sastāda 180 eiro mēnesī. Savukārt Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā - 124 eiro. Apkure, elektrība, ūdensapgāde, kanalizācija, mājokļa apsaimniekošana, Rīgā tas viss maksā dārgāk nekā citās Latvijas pilsētās.
Turklāt Latvijas galvaspilsētā ir dārgākais Baltijā sabiedriskais transports. Rīgā dzīvojošā ģimene katru mēnesi šādiem braucieniem tērē 100 eiro jeb 5% no ikmēneša ienākumiem.
Latvijā ir arī zemākais vidējais ienākums pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas. Lielākus pabalstus izmaksā Lietuvā, tur vecāki ar diviem bērniem kopumā saņem 140 eiro. Taču tiek atzīmēts, ka šis pabalsts aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo. Igaunijā ģimenes ar diviem bērniem pabalsts ir 120 eiro. Savukārt Latvijā pabalsts par diviem bērniem kopā ar piemaksu ir tikai 44,10 eiro.
Tallinā četru cilvēku ģimenes vidējais ienākums ir 2897 eiro, Viļņā – 2207 eiro, Rīgā šāda ģimene vidēji saņem 2020 eiro.
Saskaņā ar pētījumu, Rīgā dzīvojošā ģimene pārtikai tērē 764 eiro mēnesī (38% ienākumu), Tallinā - 709 eiro mēnesī (24% ienākumu), Viļņā - 630 eiro (29% ienākumu). Pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru no ģimenes ienākumiem, un Rīgā tās ir vislielākais - 24%, Viļņā 20%, bet Tallinā - 19%.
"Izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu ir vissvarīgākās izdevumu pozīcijas katras ģimenes ikdienā, tāpēc tās būtiski ietekmē kopējo dzīves dārdzību. Pēdējo trīs gadu laikā Viļņas situācija uzlabojusies salīdzinoši strauji, pateicoties būtiskam vidējā atalgojuma līmeņa pieaugumam, kamēr trīs galveno izmaksu pozīcijas palikušas teju nemainīgas. Tas Viļņā dzīvojošajām ģimenēm nodrošinājis stabilu otro labāko dzīves un darba vietu, Rīgu atstājot kā pēdējo Baltijas galvaspilsētu vidū," norādīja Evija Kropa.
Atgādinām, ka Swedbank Finanšu institūta aptauja, kuras rezultāti tika publicēti 2020. gada decembrī, uzrādīja, ka gada laikā pasliktinājusies finanšu situācija gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību.
Tolaik noskaidrojās, ka 42% Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija nav mainījusies, 42% - pasliktinājusies, turklāt 14% tā ir būtiski pasliktinājusies. Tikai 14% aptaujāto paziņoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecības finansiālā situācija ir uzlabojusies.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem ienākumu lielāko daļu 2020. gadā Latvijas mājsaimniecības tērēja pārtikas un mājokļa apmaksai. Pēc iedzīvotāju vērtējuma būtiski bijuši arī tēriņi par veselību.
