RĪGA, 3. februāris — Sputnik, Jegēņijs Ļeškovskis. No eirobudžeta sadales viedokļa Latvijai šis būs jau trešais periods ES. Tagad vienkāršajiem pilsoņiem no gada gadā valsts dalība ES stāvokli tikai pasliktinās: notiek tas, par ko jau sen skaļi brīdināja, piemēram, "Centra partijas" līderis, Latvijas nākotnes institūta vadītājs, pazīstamais politologs Normunds Grostiņš.
Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar Grostiņa kungu, lai uzzinātu, kāds ir viņa viedoklis par tagadējām izmaiņām Eiropas Savienības pozīcijā. Lūk, ko viņš pastāstīja:
"Tagad ES ieviesīs jau papildu tiešos nodokļus, piemēram, pagaidām – par plastmasas taru, un šī nauda ieripos pa taisno ES kasē. Agrāk taču Latvija pati iekasēja dažādus nodokļus no saviem iedzīvotājiem, bet pēc tam no tiem veidoja iemaksas ES budžetā. Tagad līdztekus šīm iemaksām Latvijai būs jāmaksā arī tiešie nodokļi ES kasē, bet pēc tam par šo naudu, tāpat kā agrāk, uzturēs bezgalīgi lielu eirobirokrātu (eirodeputātu, viņu palīgu, padomnieku un tā tālāk) ordu un vēl daudz ko, piemēram, vāks naudu "demokrātijas atbalstam" tādās valstīs kā Baltkrievija ar viņas Tihanovsku (viņai taču naudu dod no mūsu maciņiem, piemēram, nekārtību celšanai dzimtajā valstī un troksni medijos ārzemēs) un Ukraina," pastāstīja Grostiņš.
Plastmasas taras nodoklis
Politolgs atzīmēja: tagad jau skaidri zināms, ka būs papildu tiešais nodoklis plastmasas tarai, tomēr pagaidām detaļas netiek atklātas. Apgalvo, ka sākumā tas nebūs liels. Acīmredzot, vēlāk tas pieaugs.
"Tādas lietas vēsturē jau zināmas, piemēram, ar ienākumu nodokli: vispirms tas bija mazītiņš, 2%, un tika aplēsts tikai cilvēkiem ar ienākumiem virs vidējā, bet vēlāk pieauga līdz 20%, un to jau maksā visi. Patiesībā to zina tikai retais no ES vienkāršajiem iedzīvotājiem, tāpat tā to, ka tagad ES tiešajos nodokļos saņem 75% no muitas nodevām par pārvadājumiem no citām valstīm uz ES. Starp citu, agrāk muitas nodevu nodoklis bija viens – valsts nodevas. Tagas būs vēl papildu nodoklis – tiešais, no Latvijas ES budžetā (arī par to, kāds tas būs un kā veidosies, Eiropa pagaidām nestāsta, kā parasti, klusēs līdz pēdējam, katram gadījumam)," paskaidroja Grostiņš.
Politologs ar nožēlu uzsvēra, ka neviens Latvijā un aiz tās robežām nepūlas aizsargāt vienkāršo cilvēku intereses.
"Kā parasti, Latvija pat balsi nepacēla, kad tai pieprasīja pievilkt siksnu ciešāk un maksāt ragā, atkal klusēdama visam piekrita: ak, gribat vēl vairāk ņemt no mūsu cilvēku kabatām. Lūdzu. Tāda bija Latvijas eirodeputātu – Ušakova, Ījāba pozīcija, kuri savulaik apsolīja aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Eiropā. Bet tagad viņi runā vairs tikai par homoseksuālistu interešu aizsardzību. Bet par to neviens nez kāpēc nerunā valsts telekanālos. Dīvaini, vai ne?" konstatēja Grostiņš.
Inflācija "ar mīlestību no Eiropas"
Politologs ir pārliecināts: arī vakcinācija Latvijā neizkustēsies no vietas.
"Tāpat būs ar vakcīnām – Latvija sagremos visu, ko tai pabāzīs, pie tam bez mazākajiem iebildumiem, pat nepadomās, ka varbūt vajadzētu vismaz ieminēties par to, ka labāk ņemt Ķīnas vai Krievijas vakcīnas, nevis Pfizer, no kuras teju vai katru dienu cilvēki mirst dažādās valstīs (ziņas par to saņemu regulāri). Grūti ir arī ar naudu, ko piešķirs no koronavīrusa visvairāk cietušajām valstīm. Tāpat vien drukāt naudu (pareizāk sakot, pat neizšķiest tai papīru, pavairot elektroniski, ievadīt zināmu ciparu datorā un pārskaitīt uz bankām), kas ne ar ko nav nodrošināta, un iemest to kādas valsts ekonomikā ir ļoti bīstami, jo tas sasilda inflāciju," uzskata Grostiņš.
Navaļnijs pusdienām
Politologs atzīmēja, ka Eiropa vēl joprojām nav līdz galam vienojusies, pēc kāda principa piešķirs naudu valstīm. Pēc viņa domām, Latvijā, tāpat kā visā savienībā ES naudas iepludinājumu rezultātā var būtiski pieaugt inflācijas līmenis.
"Tomēr strauju naudas manipulāciju rezultātā finanšu sistēmas stabilitāte ne tikai Latvijā, bet arī visā ES ar tās vienoto eiro, tagad ir ļoti apšaubāma. Visai drīz visu Eiropu var noklāt spēcīgs ekonomiskās krīzes vilnis, pie tam reģions vēl nav atguvies no iepriekšējiem finansiālajiem triecieniem. Ir pamats apgalvot, ka vispirms Eiropā sāks strauji augt produktu cenas. Latviju par to jau brīdināja analītiķi, tikai tā negribēja klausīties. Piemēram, Lukašenko uzklausīja ekonomistu prognozes un izdarīja visu, lai viņa valstī būtu maksimāla produktu drošība. Bet Latvijā prezidents, kā zināms, nav Lukašenko, bet gan Levits, tāpēc te nekas labs nav gaidāms. Te ne valdība, ne prezidents līdz šim nav pat apsprieduši produktu drošības jautājumu, acīmredzot, visi gaida, kad jautājums patiešām kļūs ass. Latvijā visa valdība rūpējas nevis par pārtikas drošību, bet gan par Navaļniju Krievijā – neapšaubāmi, visiem valsts iedzīvotājiem tas ir daudz svarīgāk, tāpat kā Tihanovskas liktenis, kura Lietuvā sēž pilnā pansijā. Mūsu kaimiņvalstis redz, kas te notiek, un, protams, tas nenāk par labu tām pašām ekonomiskajām attiecībām," uzsvēra Grostiņš.
Politologs uzskata, ka ne Nils Ušakovs, ne Ivars Ījābs, uz kuriem daži cerēja, nedomās par savas dzimtenes likteni, viņus tagad uztrauc pavisam citi jautājumi.
"Ja jūs uzskatāt, ka Latvijas deputāti Briselē domā par kaut ko dzimtenei svarīgāku, jūs kļūdāties. Piemēram, tam pašam Nilam Ušakovam un Ivaram Ījābam, tāpat kā partijām "Saskaņa"un "Attīstībai/Par!" vairāk rūp attieksme pret homoseksuālistiem Eiropā, nekā normālu ekonomisko attiecību veidošana ar Krieviju un Baltkrieviju, lai celtu savas valsts pilsoņu labklājību," viņš atzīmēja.
Latvija Eiropas Savienībā – klusēšana klusuma jūrā
Pēc Grostiņa domām, politiķi Briselē ir labi iekārtojušies – saņem pieklājīgu naudu un neko nedara.
"Daudzi iedzīvotāji pat nesaprot, ko Eiropas Parlamentā dara turp deleģētie Latvijas politiķi, jo no tās puses skan klusēšana klusuma jūrā. Atbildēšu: viņi tur nedara neko, toties saņem visnotaļ pieklājīgu naudu. Viena eirodeputāta alga ir 8 tūkstoši eiro mēnesī, plus vēl 25 tūkstoši – palīgiem. Tomēr informāciju par to, ka viņi neko nedara, Latvijas mediji cītīgi noklusē, kā agrāk, piemēram, Rīgas dome darīja visu iespējamo, lai krievu medijos nenoplūstu ziņas, ka partija "Saskaņa" jau ilgus gadus saņem atbalstu no Eiropas homoseksuālistiem caur organizāciju "Varavīksnes roze" (Rainbow Rose, kur "varavīksne" ir seksuālo minoritāšu, bet "roze" – kreiso un liberāļu simbols) un kā partija stājusies šīs struktūras rindās. Tagad pēc tās pašas shēmas tiek noklusēta jau valsts mēroga informācija, ka Latvija no dalības ES cieš vienus vienīgus zaudējumus, bet labuma nav ne par mata tiesu. Zaudējumi: piemēram, vismaz miljardu eiro gadā Latvija zaudē caur negatīvo tirdzniecības bilanci, ņemot vērā dalību ES," atzīmēja politologs.
Tomēr, uzsvēra Grostiņš, dalība ES nes kaitējumu ne tikai Latvijai.
"Tie, kas veido finanšu plūsmu shēmas ES, izstrādājuši modeli, saskaņā ar kuru klusas un pasīvas valstis, tādas kā Latvija vispār gandrīz neko nedabū. Piemēram, izveidota atbilstoša līdzfinansējuma shēma – tāda, ka reti kurš ierindas fermeris vai sīks uzņēmējs var pareizi noformēt projektu līdzfinansējumam no ES budžeta, bet sava valsts neko nedod, atsaucoties uz caurumiem budžetā. Galu galā ES kliedz: re, nauda ir, speciāli priekš jums guļ, tikai noformējiet pareizi līdzfinansējuma dokumentus, un visu saņemsim. Ja jums tas neizdosies, tā nav mūsu problēma. Toties, kad kādam atkrīt tīrie graši, par to pēc tam stāsta visi valsts telekanāli, reklamē Eiropas dāsnumu un to, cik labi Latvijai ir ES. Vārdu sakot, viss ir ļoti labi pārdomāts: cilvēkiem ir jātic, ka ES viņiem dzīve ir šausmīgi priecīga, viņiem nav jādomā par to, ka viņi ar katru gadu kļūst aizvien nabagāki. Patiesībā bail pat apdomāt, cik daudz Latvija zaudējusi 20 gados ES, ja katru gadu valsts par tādu laimi maksāja un zaudēja vismaz vienu miljardu caur negatīvo tirdzniecības bilanci (tas nav noslēpums – visi dati ir, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes vietnē), kā arī pastāvīgajos kredītos ar procentiem," atgādināja Grostiņš.
Naudu – Eiropas armijai, nevis ekonomikas atjaunošanai
"Uz kāda tad īsti pamata Latvija pēkšņi sāks dzīvot labāk?" lauzīja galvu Grostiņš. Pēc viņa domām, to ir ļoti vienkārši aprēķināt, ņemot vērā to, ka tagad parādās papildu tiešie nodokļi un sarūk eirofondi.
"Mūsu valstij patiesībā vajadzētu savāk visus bijušos un esošos eirodeputātus un stingri painteresēties: ko viņi vispār 20 gadu laikā Eiropas Parlamentā paveikuši dzimtenes labā. Varu pateikt – neko labu nav paveikuši. Latvijas ekonomika, ņemot vērā naudu uz katru iedzīvotāju, katastrofāli atpaliek no jebkuras citas. Eiropas finansējums ir minimāls, toties, tiklīdz kaut kas notiek, pa valsts telekanāliem tūlīt sākas reklāma par to, cik labi Latvijai ir ES. Būtu labāk pamācījusies no Polijas, kā panākt savu ES. Polija nebaidās pat no tiešiem konfliktiem eirostruktūrās, lai panāktu maksimālu labumu dzimtajai valstij, bet Latvija klusē vai tūlīt visam piekrīt," skuma politologs.
Bet tagad pieņemts ES septiņgadu budžets, atzīmēja Grostiņš, un ierindas pilsoņiem Latvijā no vieglāk nebūs.
"Tāpat kā iepriekš, tas nav sociāls, tas paredzēts lielajām kompānijām, piemēram, tagad – aizsardzības kompleksā, pašlaik tas vajadzīgs "Eiropas armijas" formēšanai, pret ko kategoriski iebilst ASV ar savu NATO. Un visas runas par to, ka Eiropa piešķir lielu naudu sociālajais sfērai vai ekoloģijas un ekonomikas problēmu risināšanai – tās visas ir pļāpas. ES budžets tiek veidots atbilstoši lielo kompāniju un korporāciju vajadzībām, kā arī tādu lielvalstu, kā Vācijas un Francijas interesēm, bet Baltijas valstu intereses vispār netiek ņemtas vērā, kad šīspasaules varenie runā par viņu acīs nopietnām lietām. Arī šoreiz notiek tāpat. Ja mēs runājam par Eiropas armijas radīšanu tad ES budžets veidots saskaņā ar Eiropas ieroču korporāciju, nevi Baltijas uzņēmēju interesēm, kas pandēmijas laikā dažādo ierobežojumu rezultātā zaudējuši visu. Kapitālistiskās pasaules likums: nauda iet tiem, kam tā jau ir, nevis tiem, kuri visu zaudējuši.
Jau pirms koronavīrusa bija skaidrs, ka eirozonu skars jauna, nopietna krīze, bet jaunais vīruss un viss, kas ar to saistīts, tikai stimulējis procesu," uzsvēra politologs.
