Vācu ekologu protestus pret "Ziemeļu straumi 2" pēc projekta saskaņošanas kompetentās iestādēs var uzskatīt par "akmeni viņu pašu dārziņā" – Vācija neuztver tādus pārmetumus nopietni, paziņoja enerģētikas eksperts Aleksandrs Frolovs.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Rīgā veikti lieli finansiālie ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzlabošanā.

Dievs vien zina, kā tur ir ar klimatu, tomēr bērni patiešām spēj sašūpot pamatus zem nacionālo valdību kājām. Iedomājieties vien, kā jutīsies policisti, spiesti izgaiņāt mazgadīgo "aktīvistu" barus.

Iedzīvotājus aicina martā ķerties pie tekstila šķirošanas – organizēt skapju inventarizāciju, atdot liekos apģērbus pārstrādei un nepirkt neko lieku.

Cik daudz taras automātu plāno izvietot Latvijā, kā tiks pieņemtas pudeles citās vietās un kas notiks, ja depozīta sistēmas operators nepaspēs vienoties ar veikaliem un uzpildes stacijām.

Berlīne atkal pārdomā, kā izvairīties no sankcijām pret projektu "Ziemeļu straume 2". Šoreiz runa ir par speciāla ekoloģiskā fonda.

ANO ģenerālsekretārs savā uzrunā atgādināja, kā antropogēnās ietekmes rezultātā iet bojā daba un paši cilvēki.

Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

Kampaņas "Jūra sākas šeit" dalībnieki vāc izsmēķus ielās, lai piesaistītu izmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai.

Amerikāņu zinātnieku hipotēze par to, ka cilvēcei jāatsakās no dažu ekoloģiski viegli ievainojamu vietu glābšanas, izskatās provokatīva.

Kanāls pāri Baltijas strēlei no jauna radījis strīdus Polijas sabiedrībā. Opozīcija uzskata, ka tas apdraud valsti, bet vienkāršajiem pilsoņiem šķiet, ka tā ir tukša naudas šķiešana.

Gauja Lejasciema apkaimē pirms dažiem gadiem mainījusi tecēšanas gultni, pēc kā sākās krasta erozija, ja tagad nenostiprina krastu, tad varētu tikt nopostīts ne vien ceļš, bet arī tuvumā esošās mājas.

Ekoaktīvisti sarīkojuši protesta akciju pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Viņi iebilst pret rūpniecības atkritumu izmešiem, mežu izciršanu Latvijā un cīnās par nākotni.

Astoņās Latvijas pilsētās startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi", kuras mērķis ir atgādināt, ka nolietotās riepas kaitē videi, kā arī pamudināt cilvēkus tās nodot.

Katru reizi pēc stiprām lietusgāzēm Daugavā nonāk kubikmetri neattīrītu notekūdeņu – likums to neaizliedz.

Lietuva ir gatava piešķirt līdz 1000 eiro vidi nepiesārņojošo velosipēdu, mopēdu un elektrisko skrejriteņu iegādei.

Zinātnieki izvirzījuši jaunu pieņēmumu par to, kas nodara lielāko postu Zemei. Atmosfēras ietekme uz iedzīvotāju veselību ir daudz lielāka, nekā bija domāts agrāk.