https://sputniknewslv.com/20210913/eiropa-atteiksies-no-ziemelu-straumes-2-pat-datums-jau-nosaukts-18404583.html
Eiropa atteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat datums jau nosaukts
Eiropa atteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat datums jau nosaukts
Sputnik Latvija
Briselē valda pārliecība: līdz 2046. gadam Eiropai vairs nebūs vajadzīga Krievijas gāze, tā izmantos atjaunojamos avotus. 13.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-13T14:48+0300
2021-09-13T14:48+0300
2021-09-13T14:48+0300
intervija
ekonomika
eiropa
enerģētika
ekoloģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1342/89/13428993_0:0:2048:1153_1920x0_80_0_0_319efc02fcf922ea2faac449e61522d8.jpg
Briselē valda pārliecība: līdz 2046. gadam Eiropai vairs nebūs vajadzīga Krievijas gāze – tā pāries pie atjaunojamiem avotiem. Prioritāte piešķirta "zaļajam" ūdeņradim, Saules un vēja enerģētikai. Tas mainīs situāciju starptautiskajā arēnā. Vai ir iespējams ceturtdaļgadsimta laikā atteikties no ierastajiem resursiem? Kā tas ietekmēs Krieviju? Atbildes uz šiem jautājumiem portālā RIA Novosti meklēja Ksenija Meļņikova.Nauda vējam un Saulei"Vēlākais pēc 25 gadiem mēs pārtrauksim gāzes importu no Krievijas. Un Ukrainai vajadzētu tam gatavoties, tāpat kā citām valstīm – jums ir jāzina, ko darīt, kad tas notiks," brīdināja Angela Merkele vizītes laikā Kijevā.Viņa aicināja attīstīt alternativo enerģētiku. Jau pirms gada ES nāca klajā ar stratēģiju, kas paredzēja plaši pielietot no atjaunojamajiem enerģijas avotiem (AEA) iegūto zaļo ūdeņradi. Šim nolūkam tiks piešķirti vērā ņemami līdzekļi: līdz 2025. gadam projektam iecerēts atvēlēt 180-470 miljardus eiro. Pēc Briseles ieceres, Kijeva varētu kļūt par vienu no galvenajiem parneriem. Sākotnēji tā šķita vien dārga ekologu ideja. Tomēr pamazām AEA ieņēmuši manāmu vietu Eiropas enerģētikā un vairo ES ambīcijas: spēcīga ekonomika, uzkrāta pieredze, bet galvenais – pašmāju ogļūdeņražu trūkums mudina sākt "zaļo revolūciju".Franči, vācieši, austrieši cīnās par valdošās ūdeņraža lielvalsts titulu. Vācijā ekoloģiskā degviela jau baro vilcienus, daļēji to izmanto apkurei dabasgāzes vietā. Tagad valstī būvē lielāko iekārtu ūdeņraža ražošanai ar elektrolīzes metodi.Beļģijā un Nīderlandē vēlas testēt upes kuģi ar zaļo degvielu. Austrijā trīs lielākie koncerni strādā pie vairākiem kopīgiem projektiem, kas saistīti ar ūdeņraža pielietošanu tēraudlietuvēs.Atjaunojamās enerģētikas pasaulē cauruļvadu vietā ir elektrības padeves līnijas, urbumu vietā – teritorijas ar augstu insolāciju un caurpūšamību. Augstu novērtēti retzemju metāli, litijs, kobalts. Tāpēc Brisele aktīvi veido sakarus ar Āfrikas valstīm, kur tos iegūst.Starp potenciālajiem piegādātājiem ir Ukraina. Atradnes tur izstrādā jau kopš padomju laikiem. Pārrunas rit kopš pērnā rudens, februārī ES nolēma piešķirt vēl 800 tūkstošus eiro, iekļaujot kritiski svarīgas izejvielas piegādes programmā, kas paredz tehnisko palīdzību Kijevai.Galvenais arguments Rietumu acīs – cīņa ar globālo sasilšanu. Taču pirmatklājēji, atteikušies no ogļūdeņražiem par labu AEA, var ciest sakāvi, jo nāksies maksāt vairāk. Un, protams, nabadzīgākas valstis gribēs ietaupīt naudu.Šī iemesla dēļ ES neaprobežojas ar pierunāšanu un diplomātiju. Tā vienkārši slēgs tirgu nepietiekami zaļām precēm. Brisele plāno no 2030. gada ieviest nodokli par oglekļa pēdām – ar to apliks visu produkciju, kuru ražošana un piegāde saistīta ar ogļskābās gāzes izmešiem. Tam vajadzētu aizsargāt ražotājus Eiropā pārejas pariodā un piespiest ārzemju kompānijas pāriet pie AEA.Vēl viena revolūcija KrievijāAplēsa, ka šī iemesla dēļ Krievija desmit gadu laikā zaudēs apmēram 34 miljardus eiro. Tāpēc valsts Ekonomiskās attīstības ministrija informējusi par jaunu zema oglekļa satura stratēģijas projektu, kas paredz līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas gāzu izmešus par 25%.Toties Eiropā aizvien aktīvāk montē Saules paneļus un vēja ģeneratorus. "Sākumā tāds elektroenerģijas ģenerācijas veids nevarēja konkurēt ar gāzes un ogļu dedzināšanu. Taču parādījās jaunas tehnoloģijas. 50 gadu laikā elektrība no Saules paneļiem kļuvusi simtkārt lētāka un pielīdzinājusies tradicionālajiem energonesējiem," atgādināja Krievijas ekonomikas skolas programmas "Enerģētikas ekonomika" direktors Vitālijs Kazakovs.Pēc viņa domām, eiropiešu acīs ekonomika ir svarīgāka, ekoloģija – pēc tam. Maskava pagaidām paliek malā no "zaļās revolūcijas", tomēr cenšas reaģēt uz Eiropas iniciatīvām. Arī ES Krieviju uzskata par AEA iekārtu potenciālo tirgu."Pasaulē noslēdzas Trešā rūpniecības revolūcija un sākas ceturtā. Viena no industriālas ekonomikas galvenajām pazīmēm ir fosilās degvielas dedzināšana, postindustriālās – atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana. Gāzes ģenerācija cenas ziņā ir izdevīgāka nekā ogļu, atomenerģētika un atjaunojamie avoti. Sadedzinot gāzi, ogļskābās gāzes izmeši ir mazāki nekā ogļu un naftas produktu apstrādes laikā, taču lielāki nekā rada AEA," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmas koordinators Konstantins Suhoverovs.Briseles atteikšanās no fosilās degvielas sāpīgi skars Krievijas ekonomiku, viņš atzīmēja. Taču pāreja pie AEA, ekspertu ieskatā, aizņems vismaz 30 gadus. Visu šo laiku ES būs vajadzīga Krievijas gāze. Tāpēc ES valstis cenšas nesaasināt attiecības ar Maskavu, vien uzsver: nākotne pieder atjaunojamajai enerģētikai.
https://sputniknewslv.com/20210909/igaunijai-un-latvijai-nakotne-draud-riskanta-zalas-energijas-importetaju-loma-18356620.html
https://sputniknewslv.com/20200826/Grtas-Tnbergas-ldzgaitnieki-atstjui-Kaliforniju-bez-gaismas-Nkam--Vcija-14256757.html
https://sputniknewslv.com/20200715/Eksperts-Baltija-iznicina-razosanu-zalas-energetikas-aizsega-14051091.html
https://sputniknewslv.com/20210710/krievija-izstrada-kodoltermiska-un-kodolreaktora-hibridu-17530729.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
ekonomika, eiropa, enerģētika, ekoloģija
ekonomika, eiropa, enerģētika, ekoloģija
Eiropa atteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat datums jau nosaukts
Briselē valda pārliecība: līdz 2046. gadam Eiropai vairs nebūs vajadzīga Krievijas gāze, tā izmantos atjaunojamos avotus.
Briselē valda pārliecība: līdz 2046. gadam Eiropai vairs nebūs vajadzīga Krievijas gāze – tā pāries pie atjaunojamiem avotiem. Prioritāte piešķirta "zaļajam" ūdeņradim, Saules un vēja enerģētikai. Tas mainīs situāciju starptautiskajā arēnā. Vai ir iespējams ceturtdaļgadsimta laikā atteikties no ierastajiem resursiem? Kā tas ietekmēs Krieviju? Atbildes uz šiem jautājumiem portālā RIA Novosti meklēja Ksenija Meļņikova. "Vēlākais pēc 25 gadiem mēs pārtrauksim gāzes importu no Krievijas. Un Ukrainai vajadzētu tam gatavoties, tāpat kā citām valstīm – jums ir jāzina, ko darīt, kad tas notiks," brīdināja Angela Merkele vizītes laikā Kijevā.
Viņa aicināja attīstīt alternativo enerģētiku. Jau pirms gada ES nāca klajā ar stratēģiju, kas paredzēja plaši pielietot no atjaunojamajiem enerģijas avotiem (AEA) iegūto zaļo ūdeņradi. Šim nolūkam tiks piešķirti vērā ņemami līdzekļi: līdz 2025. gadam projektam iecerēts atvēlēt 180-470 miljardus eiro. Pēc Briseles ieceres, Kijeva varētu kļūt par vienu no galvenajiem parneriem. Sākotnēji tā šķita vien dārga ekologu ideja. Tomēr pamazām AEA ieņēmuši manāmu vietu Eiropas enerģētikā un vairo ES ambīcijas: spēcīga ekonomika, uzkrāta pieredze, bet galvenais – pašmāju ogļūdeņražu trūkums mudina sākt "zaļo revolūciju".
Franči, vācieši, austrieši cīnās par valdošās ūdeņraža lielvalsts titulu. Vācijā ekoloģiskā degviela jau baro vilcienus, daļēji to izmanto apkurei dabasgāzes vietā. Tagad valstī būvē lielāko iekārtu ūdeņraža ražošanai ar elektrolīzes metodi.
Beļģijā un Nīderlandē vēlas testēt upes kuģi ar zaļo degvielu. Austrijā trīs lielākie koncerni strādā pie vairākiem kopīgiem projektiem, kas saistīti ar ūdeņraža pielietošanu tēraudlietuvēs.
Atjaunojamās enerģētikas pasaulē cauruļvadu vietā ir elektrības padeves līnijas, urbumu vietā – teritorijas ar augstu insolāciju un caurpūšamību. Augstu novērtēti retzemju metāli, litijs, kobalts. Tāpēc Brisele aktīvi veido sakarus ar Āfrikas valstīm, kur tos iegūst.
Starp potenciālajiem piegādātājiem ir Ukraina. Atradnes tur izstrādā jau kopš padomju laikiem. Pārrunas rit kopš pērnā rudens, februārī ES nolēma piešķirt vēl 800 tūkstošus eiro, iekļaujot kritiski svarīgas izejvielas piegādes programmā, kas paredz tehnisko palīdzību Kijevai.
Galvenais arguments Rietumu acīs – cīņa ar globālo sasilšanu. Taču pirmatklājēji, atteikušies no ogļūdeņražiem par labu AEA, var ciest sakāvi, jo nāksies maksāt vairāk. Un, protams, nabadzīgākas valstis gribēs ietaupīt naudu.
Šī iemesla dēļ ES neaprobežojas ar pierunāšanu un diplomātiju. Tā vienkārši slēgs tirgu nepietiekami zaļām precēm. Brisele plāno no 2030. gada ieviest nodokli par oglekļa pēdām – ar to apliks visu produkciju, kuru ražošana un piegāde saistīta ar ogļskābās gāzes izmešiem. Tam vajadzētu aizsargāt ražotājus Eiropā pārejas pariodā un piespiest ārzemju kompānijas pāriet pie AEA.
Vēl viena revolūcija Krievijā
Aplēsa, ka šī iemesla dēļ Krievija desmit gadu laikā zaudēs apmēram 34 miljardus eiro. Tāpēc valsts Ekonomiskās attīstības ministrija informējusi par jaunu zema oglekļa satura stratēģijas projektu, kas paredz līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas gāzu izmešus par 25%.
Toties Eiropā aizvien aktīvāk montē Saules paneļus un vēja ģeneratorus. "Sākumā tāds elektroenerģijas ģenerācijas veids nevarēja konkurēt ar gāzes un ogļu dedzināšanu. Taču parādījās jaunas tehnoloģijas. 50 gadu laikā elektrība no Saules paneļiem kļuvusi simtkārt lētāka un pielīdzinājusies tradicionālajiem energonesējiem," atgādināja Krievijas ekonomikas skolas programmas "Enerģētikas ekonomika" direktors Vitālijs Kazakovs.
Pēc viņa domām, eiropiešu acīs ekonomika ir svarīgāka, ekoloģija – pēc tam. Maskava pagaidām paliek malā no "zaļās revolūcijas", tomēr cenšas reaģēt uz Eiropas iniciatīvām. Arī ES Krieviju uzskata par AEA iekārtu potenciālo tirgu.
"Pasaulē noslēdzas Trešā rūpniecības revolūcija un sākas ceturtā. Viena no industriālas ekonomikas galvenajām pazīmēm ir fosilās degvielas dedzināšana, postindustriālās – atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana. Gāzes ģenerācija cenas ziņā ir izdevīgāka nekā ogļu, atomenerģētika un atjaunojamie avoti. Sadedzinot gāzi, ogļskābās gāzes izmeši ir mazāki nekā ogļu un naftas produktu apstrādes laikā, taču lielāki nekā rada AEA," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmas koordinators Konstantins Suhoverovs.
Briseles atteikšanās no fosilās degvielas sāpīgi skars Krievijas ekonomiku, viņš atzīmēja. Taču pāreja pie AEA, ekspertu ieskatā, aizņems vismaz 30 gadus. Visu šo laiku ES būs vajadzīga Krievijas gāze. Tāpēc ES valstis cenšas nesaasināt attiecības ar Maskavu, vien uzsver: nākotne pieder atjaunojamajai enerģētikai.
