https://sputniknewslv.com/20211108/kinas-atmaksa-eiropa-apstasies-tukstosiem-uznemumu-19103565.html
Ķīnas atmaksa: Eiropā apstāsies tūkstošiem uzņēmumu
Ķīnas atmaksa: Eiropā apstāsies tūkstošiem uzņēmumu
Sputnik Latvija
Deficītu un inflāciju radījusi ne tikai Covid-19 pandēmija. Lielākā mērā to raisa rietumvalstu soļi: neiedomājamu, nekādi nenodrošinātu valūtu apjomu emisija... 08.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-08T13:30+0200
2021-11-08T13:30+0200
2021-11-08T13:30+0200
viedoklis
krievija
ražošana
ekoloģija
zaļā enerģija
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/480/46/4804694_0:101:1920:1181_1920x0_80_0_0_99eb6d9f1d99957567bf8b9f80743f43.jpg
Eiropas metāla ražošanas un izmantošanas uzņēmumu starpnozaru grupa brīdina par Ķīnas magnija deficīta katastrofālajām sekām un aicināja veikt pasākumus pret ražotņu apturēšanas nenovēršamo risku.Eiropas Savienība gandrīz pilnībā (par 95%) ir atkarīga no Ķīnas magnija piegādēm, nozares Eiropā, kas ražo un izmanto alumīniju, čugunu un tēraudu, kā arī viņu izejvielu piegādātāji jau cieš no deficīta. Nākotnē šī problēma pa ražošanas un noieta ķēdītēm var izplatīties pa tūkstošiem uzņēmumu un apdraudēt miljoniem darba vietu, ieskaitot tādus nozīmīgus sektorus kā mašīnbūve un celtniecība, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs.Uzņēmēji uzskata, ka magnija cenas Eiropā 10-14 tūkstošu dolāru apmērā par tonnu ir īsta laupīšana, ņemot vērā to, ka gada sākumā tonna magnija maksāja 2 tūkstošus dolāru. viņi prognozēja, ka līdz novembra beigām magnija krājumi Eiropā izsīks un sāksies nopietns kritums Eiropas rūpniecībā, iespējams – pat kolapss.Kas noticis patiesībā, kur meklējami iemesli?Vispirms jāpaskaidro, ka magnijs tiek plaši izmantots metalurģijā un mašīnbūvē. Tas ir pats vieglākais konstrukciju materiāls, ko izmanto rūpnieciskā mērogā. Magnija sakausējumi ir četrkārt vieglāki nekā tērauds, turklāt magnijs ir viegli apstrādājams. Tāpēc pārsvarā to pielieto kā vieglu konstrukciju metālu sakausējumos, piemēram, mašīnbūvē un aviobūvē.Pēdējos gadus 80-85% magnija ražošanas apjomu pasaulē nodrošināja Ķīna. Krievijā, kam ir lielākās magnija rezerves pasaulē, ieguves apjomi ir 13-15 reizes mazāki nekā Ķīnā. To ražo "Avisma" Berezņikos un "Soļikamskij magnijevij zavod" Soļikamskā. Starp citu, pēc vairākus gadus ilgiem strīdiem un tiesvedības par Soļikamskas rūpnīcas akciju īpašumtiesību pāreju Ģenerālprokuratūra nesen pieprasīja to izņemšanu par labu valstij, ņemot vērā nelikumīgo privatizāciju 1992.-1996. gg.Taču atgriezīsimies pie deficīta Eiropā. Tā patērē apmēram 17% no pasaulē ražotā apjoma, taču pati ražo to minimālā apjomā. Tāpēc Eiropa gandrīz pilnībā ir atkarīga no Ķīnas piegādēm. Taču ĶTR septembrī nolēma slēgt 35 no 50 rūpnīcām, bet pārējo ražošanas apjomu samazināt uz pusi. Tāpēc radies būtisks deficīts.Īstais laiks apjautāties: "Kas to izdarījis?", pareizāk sakot, kāpēc Ķīna tik krasi samazinājusi magnija ražošanu?Atbilde ir vienkārša: enerģētiskās krīzes dēļ.Enerģētiskās krīzes dēļ, ko radījis Rietumvalstu zaļais kurss. Tā pati "zaļā pāreja" pie oglekļa emisijas pārtraukšanas, ko Rietumi uzspiež sev un visai pārējai pasaulei.Atbilstoši šīm prasībām Ķīna apsolīja sasniegt minēto oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam, turklāt sāka aktīvi darboties. Jūlijā Ķīnā ieviesa jaunu ogļskābās gāzes emisijas kvotu apmaiņas sistēmu. Jau iepriekš valsts sākusi slēgt ogļu šahtas – simtiem atradņu slēgtas vairāku gadu laikā. Taču septembrī valsts saskārās ar smagu enerģētisko krīzi, kuras pārvarēšanai vajadzēja atvērt agrāk iekonservētās šahtas, kā arī samazināt elektroenerģijas patēriņu.Starp citu, magnija trūkuma problēma jau aizsniegusi Ziemeļameriku. Kanādas uzņēmums "Matalco Inc.", kas ražo sagataves no alumīnija un magnija sakausējuma, informēja klientus, ka magnijs izsīcis un tā deficīta apstākļos kompānija būs spiesta ierobežot ražošanu un sakausējumu piegādes jau nākamgad.Patlaban Eiropas Savienība sākusi pārrunas ar Ķīnu, mudina to palielināt magnija ražošanu. Taču, protams, nepiedāvā palīdzību, piemēram, papildu energonesēju piegādes: eiropieši uzskata, ka ķīniešiem pašiem jāsameklē papildu enerģija, lai apmierinātu eiropiešu gribulīšus.Interesanti, vai problēmas ir tikai ar magniju?Pērn pasaulē bija jūtams mikroshēmu deficīts, kura dēļ autobūve (tāpat kā citas nozares) jau cietušas un turpina ciest zaudējumus, jo neizdodas tikt galā ar čipu trūkumu. Nesen parādījās ziņas par cita veida deficītu – trūkst tālbraucēju, it īpaši Lielbritānijā. Šajā kontekstā parādījušās interesantas ziņas: pēc tālbraucēju atalgojuma palielināšanas Lielbritānijā parādījies smags autobusu vadītāju deficīts. Visi ir dzirdējuši par ogļu un gāzes deficītu Eiropā (starp citu, tāpat kā Dienvidaustrumāzijā). Pavasarī Eiropai prognozē minerālmēslu deficītu. Piedevām visa pasaule stāv uz vara deficīta sliekšņa – tā rezerves Londonas biržā kritušās līdz rekordzemam līmenim pusgadsimta laikā, bet cena gada laikā augusi pusotru reizi.Šo sarakstu var turpināt. Visas problēmas saistītas ne tikai ar Covid-19 pandēmiju. Tikpat lielā, iespējams, pat lielākā mērā tās saistītas ar Rietumu darbībām. Pirmkārt, runa ir par specifiskajām metodēm cīņā ar krīzi, kuru pamatā ir neiedomājamu un nekādi nenodrošinātu valūtu apjomu (it īpaši dolāra) emisija. Otrkārt, Rietumu iedvesmotā "zaļā pāreja", kas patlaban neparedz nekādas rūpes par dabu, vienīgi rūpes par ekonomiskā pārākuma saglabāšanu uz citu valstu rēķina.Šo soļu fonā inflācija, dažādu preču situatīvais deficīts un energokrīzes permanentās izpausmes visā pasaulē kļūs par parastu lietu. Tāpat kā šodien aizvien ierastākas ir amerikāņu lielveikalu pustukšo plauktu fotogrāfijas – tie atgādina padomju veikalu letes 1980.-90. gadu mijā.
https://sputniknewslv.com/20210808/kas-sabojajis-laika-apstaklus-pasauli-parnem-ekstremalas-klimata-paradibas-17902394.html
https://sputniknewslv.com/20210703/karsti-un-dargi-klimats-uzskruve-elektroenergijas-cenas-eiropa-17441477.html
https://sputniknewslv.com/20210403/Te-karsts-auksts-amerikani-groza-pasauli-izspelejot-klimata-karti-15443464.html
https://sputniknewslv.com/20211010/eksperts-kas-patiesiba-vainojams-pie-energetiskas-krizes-eiropa-18748950.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ražošana, ekoloģija, zaļā enerģija, eiropas savienība
krievija, ražošana, ekoloģija, zaļā enerģija, eiropas savienība
Ķīnas atmaksa: Eiropā apstāsies tūkstošiem uzņēmumu
Deficītu un inflāciju radījusi ne tikai Covid-19 pandēmija. Lielākā mērā to raisa rietumvalstu soļi: neiedomājamu, nekādi nenodrošinātu valūtu apjomu emisija un "zaļā pāreja", kas paredz vienīgi rūpes par ekonomiskā pārākuma saglabāšanu uz citu valstu rēķina.
Eiropas metāla ražošanas un izmantošanas uzņēmumu starpnozaru grupa brīdina par Ķīnas magnija deficīta katastrofālajām sekām un aicināja veikt pasākumus pret ražotņu apturēšanas nenovēršamo risku. Eiropas Savienība gandrīz pilnībā (par 95%) ir atkarīga no Ķīnas magnija piegādēm, nozares Eiropā, kas ražo un izmanto alumīniju, čugunu un tēraudu, kā arī viņu izejvielu piegādātāji jau cieš no deficīta. Nākotnē šī problēma pa ražošanas un noieta ķēdītēm var izplatīties pa tūkstošiem uzņēmumu un apdraudēt miljoniem darba vietu, ieskaitot tādus nozīmīgus sektorus kā mašīnbūve un celtniecība, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs. Uzņēmēji uzskata, ka magnija cenas Eiropā 10-14 tūkstošu dolāru apmērā par tonnu ir īsta laupīšana, ņemot vērā to, ka gada sākumā tonna magnija maksāja 2 tūkstošus dolāru. viņi prognozēja, ka līdz novembra beigām magnija krājumi Eiropā izsīks un sāksies nopietns kritums Eiropas rūpniecībā, iespējams – pat kolapss.
Kas noticis patiesībā, kur meklējami iemesli?
Vispirms jāpaskaidro, ka magnijs tiek plaši izmantots metalurģijā un mašīnbūvē. Tas ir pats vieglākais konstrukciju materiāls, ko izmanto rūpnieciskā mērogā. Magnija sakausējumi ir četrkārt vieglāki nekā tērauds, turklāt magnijs ir viegli apstrādājams. Tāpēc pārsvarā to pielieto kā vieglu konstrukciju metālu sakausējumos, piemēram, mašīnbūvē un aviobūvē.
Pēdējos gadus 80-85% magnija ražošanas apjomu pasaulē nodrošināja Ķīna. Krievijā, kam ir lielākās magnija rezerves pasaulē, ieguves apjomi ir 13-15 reizes mazāki nekā Ķīnā. To ražo "Avisma" Berezņikos un "Soļikamskij magnijevij zavod" Soļikamskā. Starp citu, pēc vairākus gadus ilgiem strīdiem un tiesvedības par Soļikamskas rūpnīcas akciju īpašumtiesību pāreju Ģenerālprokuratūra nesen pieprasīja to izņemšanu par labu valstij, ņemot vērā nelikumīgo privatizāciju 1992.-1996. gg.
Taču atgriezīsimies pie deficīta Eiropā. Tā patērē apmēram 17% no pasaulē ražotā apjoma, taču pati ražo to minimālā apjomā. Tāpēc Eiropa gandrīz pilnībā ir atkarīga no Ķīnas piegādēm. Taču ĶTR septembrī nolēma slēgt 35 no 50 rūpnīcām, bet pārējo ražošanas apjomu samazināt uz pusi. Tāpēc radies būtisks deficīts.
Īstais laiks apjautāties: "Kas to izdarījis?", pareizāk sakot, kāpēc Ķīna tik krasi samazinājusi magnija ražošanu?
Atbilde ir vienkārša: enerģētiskās krīzes dēļ.
Enerģētiskās krīzes dēļ, ko radījis Rietumvalstu zaļais kurss. Tā pati "zaļā pāreja" pie oglekļa emisijas pārtraukšanas, ko Rietumi uzspiež sev un visai pārējai pasaulei.
Atbilstoši šīm prasībām Ķīna apsolīja sasniegt minēto oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam, turklāt sāka aktīvi darboties. Jūlijā Ķīnā ieviesa jaunu ogļskābās gāzes emisijas kvotu apmaiņas sistēmu. Jau iepriekš valsts sākusi slēgt ogļu šahtas – simtiem atradņu slēgtas vairāku gadu laikā. Taču septembrī valsts saskārās ar smagu enerģētisko krīzi, kuras pārvarēšanai vajadzēja atvērt agrāk iekonservētās šahtas, kā arī samazināt elektroenerģijas patēriņu.
Starp citu, magnija trūkuma problēma jau aizsniegusi Ziemeļameriku. Kanādas uzņēmums "Matalco Inc.", kas ražo sagataves no alumīnija un magnija sakausējuma,
informēja klientus, ka magnijs izsīcis un tā deficīta apstākļos kompānija būs spiesta ierobežot ražošanu un sakausējumu piegādes jau nākamgad.
Patlaban Eiropas Savienība sākusi pārrunas ar Ķīnu, mudina to palielināt magnija ražošanu. Taču, protams, nepiedāvā palīdzību, piemēram, papildu energonesēju piegādes: eiropieši uzskata, ka ķīniešiem pašiem jāsameklē papildu enerģija, lai apmierinātu eiropiešu gribulīšus.
Interesanti, vai problēmas ir tikai ar magniju?
Pērn pasaulē bija jūtams mikroshēmu deficīts, kura dēļ autobūve (tāpat kā citas nozares) jau cietušas un turpina ciest zaudējumus, jo neizdodas tikt galā ar čipu trūkumu. Nesen parādījās
ziņas par cita veida deficītu – trūkst tālbraucēju, it īpaši Lielbritānijā. Šajā kontekstā parādījušās interesantas ziņas: pēc tālbraucēju atalgojuma palielināšanas Lielbritānijā parādījies smags autobusu vadītāju deficīts. Visi ir dzirdējuši par ogļu un gāzes deficītu Eiropā (starp citu, tāpat kā Dienvidaustrumāzijā). Pavasarī Eiropai
prognozē minerālmēslu deficītu. Piedevām visa pasaule stāv uz vara deficīta sliekšņa – tā rezerves Londonas biržā kritušās līdz rekordzemam līmenim pusgadsimta laikā, bet cena gada laikā augusi pusotru reizi.
Šo sarakstu var turpināt. Visas problēmas saistītas ne tikai ar Covid-19 pandēmiju. Tikpat lielā, iespējams, pat lielākā mērā tās saistītas ar Rietumu darbībām. Pirmkārt, runa ir par specifiskajām metodēm cīņā ar krīzi, kuru pamatā ir neiedomājamu un nekādi nenodrošinātu valūtu apjomu (it īpaši dolāra) emisija. Otrkārt, Rietumu iedvesmotā "zaļā pāreja", kas patlaban neparedz nekādas rūpes par dabu, vienīgi rūpes par ekonomiskā pārākuma saglabāšanu uz citu valstu rēķina.
Šo soļu fonā inflācija, dažādu preču situatīvais deficīts un energokrīzes permanentās izpausmes visā pasaulē kļūs par parastu lietu. Tāpat kā šodien aizvien ierastākas ir amerikāņu lielveikalu pustukšo plauktu fotogrāfijas – tie atgādina padomju veikalu letes 1980.-90. gadu mijā.
