Viedoklis

ASV apsteigušas visus cīņā pret ekoloģiju

© AP Photo / Noah BergerUgunsgrēks Kalifornijas dabas rezervātā
Ugunsgrēks Kalifornijas dabas rezervātā  - Sputnik Latvija, 1920, 18.01.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Nepārprotami skaidra ir Vašingtonas totālā un vispārējā sakāve cīņā ar globālo sasilšanu.
Amerikas Savienotās Valstis ieņem līdera vietu daudzās jomās, taču jauno 2022. gadu valsts sākusi visai negaidītā lomā, raksta RIA Novosti autors Sergejs Savčuks. Starptautiskās vides aizsardzības organizācijas vīlušās: savos centienos atjaunot ekonomiku un izbeigt pandēmiju ASV arvien tālāk atkāpjas no nospraustajiem dekarbonizācijas mērķiem.
Aprēķini rada, ka pērn siltumnīcefektu veicinošo gāzveida piesārņojumu emisiju apjoms Amerikā ir pieaudzis par teju septiņiem procentiem un to sekmējusi fosilās ogļūdeņraža degvielas, proti, dabasgāzes un ogļu patēriņa palielināšanās.
Dati pagaidām ir provizoriski, bet jau tagad sarūgtina alternatīvās enerģētikas pielūdzējus, pat neskatoties uz pieaugušo atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) daļu ASV enerģētiskajā bilancē.
Dublinas panorāma - Sputnik Latvija, 1920, 28.09.2021
Latvijā
Kūdra no Latvijas izprovocēja skandālu Īrijā
Divi pandēmijas gadi satricinājuši pasaules ekonomiku un mainījuši miljardiem cilvēku dzīvi, toties zaļās enerģētikas apoloģētiem tas bija patiesas laimes periods.
2019. un 2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis ASV krities līdz vēsturiskajam minimumam kopš Otrā pasaules kara beigām. Katastrofisks nebija arī 2021. gads ar tā drudžainajiem mēģinājumiem novērst ekonomikas lejupslīdi, jo emisija bija par pieciem procentiem mazāka nekā pirms globālās pandēmijas.
Labāk nemaz nevarēja būt. Pirmoreiz Amerikas Savienoto Valstu vēsturē alternatīvās ģenerācijas daļa veidoja piekto daļu no ražošanas, proti, 820 teravatstundas gadā un šī rādītāja ziņā pielīdzinājās kodolenerģētikas nozarei — atgādinām, ka šajā ziņā ASV ir attīstītākā valsts pasaulē. Pagājušā gada oktobrī tur darbojās deviņdesmit trīs reaktori. Salīdzinājumam: Francija ieņem otro vietu ar 56 energoblokiem.
Jāprecizē, ka atjaunojamo avotu segmentā līdz ar vēju, sauli un biomasu amerikāņi iekļauj arī hidroenerģētiku. Amerikāņu HES sniedz vismaz sešus procentus no visas elektrības, bet valsts aģentūra "Energy Information Administration" prognozē ražošanas pieaugumu uz hidroenerģētikas pamata vismaz par vienu procentu.
Vēja ģenerators  - Sputnik Latvija, 1920, 31.10.2021
Viedoklis
Zaļā ekonomika – krīzes un politiķu stulbuma simbols
Un pat tās vēl nav visas labās ziņas. Vēja un saules staciju īpašnieki paziņoja, ka 2022. un 2023. gadā viņi plāno sasniegt 29 un 28 gigavatu ražošanas jaudu. Patiesībā runa ir par potenciālo iespēju divkāršošanu. Taču ar to pozitīvās tendences ir beigušās.
Ja rūpīgāk palasīt Enerģētikas informācijas pārvaldes pārskatu, kļūst saprotams, ka visiem ziņojumiem par atteikšanos no ogļūdeņražiem ir plānu un cerību raksturs. Savukārt fosilā kurināmā ieguves un patēriņa rezultātu provizoriskie dati ir fizisks fakts, jo tas ir katrā mājā elektrības un siltuma veidā.
Pagājušā finanšu gada rādītāji tiks publicēti februārī, taču jau tagad ir skaidrs, ka ASV krasi palielinājusies ogļu ieguve. Vispieticīgākās aplēses rada, ka amerikāņu kalnrači iegūst par desmit procentiem – par 55-60 miljoniem tonnu ogļu vairāk nekā 2020. gadā.
Iegūtais "melnais zelts" nav izkūpējis gaisā. Elektrības ražošana no oglēm, kuras apjoms iepriekš samazinājās un tikai nesen pielīdzinājās kodolenerģētikas nozares un AEA apjomam, atkal uzņēmusi apgriezienus, sasniedzot teju 1000 teravatstundu apmēru. Līdz ar to pieauguši ogļu eksporta rādītāji (+52%), kuru lauvas daļa tika nosūtīta uz Āziju, proti, pircējiem no Indijas, Dienvidkorejas un Japānas.
Житковичский торфобрикетный завод в Белоруссии - Sputnik Latvija, 1920, 26.07.2021
Latvijā
ES tieksme pēc "zaļās ekonomikas" nogalinās kūdras ieguvi Latvijā
ASV pagaidām nekomentē Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumu atzīt atomenerģētiku par ekoloģiski nekaitīgu, taču vietējie ekologi jau gatavi to izdarīt patstāvīgi. Diemžēl atomreaktoru parks Amerikā strauji noveco, turklāt nav skaidrs, vai tiks būvēti jauni objekti. Pēdējo AES būvniecības projektu – "Vogtle" — abas Kongresa palātas apstiprināja jau 2012. gadā, tā ir vienīgā topošā stacija valstī, turklāt jaunas informācijas par objektu nav.
Līdz ar to kārtējo reizi tika apliecināts fakts, ka pagaidām nav iespējams ar vēja ģeneratoriem un saules paneļiem aizstāt klasiskos enerģijas avotus. Piemēram, Ziemeļdakotas štatā ASV un Albertas provincē Kanādā spēcīga sala dēļ apstājies naftas vads "Keystone", ko ar savu rīkojumu grasījās slēgt Džo Baidens. Rekordzemās temperatūras (līdz -35 grādiem) dēļ maģistrāles īpašnieks —kompānija "TC Energy" —bija spiesta apturēt naftas produktu pārsūknēšanu, kas uzreiz izraisīja kolapsu tirgū, kā arī degvielas un dīzeļdegvielas cenu lokālo pieaugumu.
Taču visnozīmīgākais kāpums bija dabasgāzes ieguvei un patēriņam. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā dubultojās tās daļa elektrības ražošanā ASV iedzīvotāju vajadzībām, un te jāapzinās šīs izaugsmes mērogs. Ja 2005. gadā uz dabasgāzes pamata ģenerējošie uzņēmumi ražoja 750 teravatstundas, tad 2021. gadā tā daļa varētu sasniegt jau 1600 teravatstundas – tikpat, cik kopumā dod kodolenerģija un zaļā enerģija.
Грета Тунберг на Всемирном Экономическом Форуме в Давосе 2020 - Sputnik Latvija, 1920, 26.08.2020
Viedoklis
Grētas Tūnbergas līdzgaitnieki atstājuši Kaliforniju bez gaismas. Nākamā – Vācija
Starp citu, ANO arī dabasgāzi plāno iekļaut drošu avotu sarakstā, kam kategoriski nepiekrīt mūsdienu zaļie, un viņu neapmierinātībai ir iemesli. Pēc U.S. Environmental Protection Agency datiem, 2019. gadā gāzes ieguve, degvielas un to produktu ražošana, kā arī noplūdes no neekspluatējumiem urbumiem sedz trešo daļu no visas metāna emisijas ASV – metāna, kas sasilda atmosfēru apmēram piecdesmit reizes intensīvāk nekā citas siltumnīcefekta gāzes.
Galu galā bezoglekļa sapņu zārku aiznagloja statistika par personīgo un pārējo autotransportu. Tiklīdz Savienotajās Valstīs tika atcelta stingra karantīna, kompānijas sāka čakli strādāt, lai atgūtu zaudēto peļņu, kas noveda pie neredzēta kravas pārvadājumu buma.
Pagājušais gads noslēdzies ar rekordlielu siltumnīcefekta un citu gāzu emisiju apjomu kravu autotransporta dēļ, kas ir amerikāņu loģistikas galvenais dzinējspēks. Vairāk nekā trīsdesmit procenti no visas nacionālās emisijas, momentāns pieaugums par desmit procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Pat esošās amerikāņu administrācijas "dāvana" nespēja uzlabot situāciju. Novembrī valdība pieņēma likumu, kas atļauj būvēt tehniskos objektus oglekļa uztveršanai un tā turpmākai pareizai utilizācijai. Šīm vajadzībām no budžeta plānots piešķirt trīsarpus miljardus dolāru.
Саммит НАТО в Брюсселе, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 17.08.2021
Viedoklis
"Turēt Krieviju bailēs": NATO pārāk aizrāvusies ar ekoloģiju
Runa ir par divām tehnoloģijām. Pirmā ir tā saucamā tiešā uztveršana no gaisa (direct air capture), bet otro nosauca "uztveršana un glabāšana" (capture and storage).
Pirmā metode paredz gigantisku ventilatoru uzstādīšanu, kas dzīs gaisu speciālos rezervuāros. Tajos ar ķīmisko šķīdumu palīdzību tiks saistīts ogleklis, bet pārējās gāzes nonāks atpakaļ atmosfērā. Pēc tam iegūto maisījumu sasildīs, izdalot tīru CO2, sajauks ar ūdens šķīdumiem, kristalizēs un apraks,
Otrā metode atklāta jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad naftas nozares kompānijas sāka iesūknēt izsīkstošajās atradnēs oglekļa dioksīdu, izspiežot dārgā šķidruma atliekas. Izrādījās, ka zināma daļa gāzes paliek pazemes kavernās. Tiesa, neviens nespēj prognozēt, kā tas ietekmēs vispārējo ekoloģijas stāvokli.
Jāpiebilst, ka savulaik šis fakts neļāva norvēģu kompānijai "Equinor ASA" izvairīties no ekoloģiskā nodokļa samaksas, pamatojoties uz to, ka oglekļa dioksīds tika iekonservēts dabiskajos pazemes sāls dobumos.
Autotilts pāri Amūras upei starp Blagoveščensku un Heihe - Sputnik Latvija, 1920, 15.10.2021
Politika
Tiesības uz tīru gaisu. Kā Ķīna cīnās par ekoloģiju
Tiek uzskatīts, ka oglekļa neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam cilvēcei rīt jau jāsāk uztvert un utilizēt vismaz 7,5 miljardus tonnu gāzu gadā, tas ir, vismaz vienu piekto daļu no civilizācijas saražotā apjoma. Atbilstoši visoptimistiskākajām prognozēm patlaban no atmosfēras izņem ne vairāk kā 40 miljonus tonnu oglekļa – aptuveni 0,01%.
Turklāt mūsdienās nav nevienas rūpnieciskas un – pats galvenais – ekonomiski attaisnotas CO2 uztveršanas tehnoloģijas, proti, Kongresa pieņemtais likums ir vienkārši fikcija, kas aicināta maskēt amerikāņu ekoloģiskās darba kārtības izgāšanos jaunajās ekonomiskajās reālijās.
Noslēgumā var konstatēt vienu acīmredzamu faktu. Par amerikāņu ietekmes mazināšanos pasaules politiskajā arēnā vēl varētu diskutēt, bet nepārprotami skaidra ir Vašingtonas totālā un vispārējā sakāve cīņā ar globālo sasilšanu. Tas jāpatur prātā, kad amerikāņi atkal pārmetīs nevēlēšanos cīnīties par bezoglekļa nākotni.
Ziņu lente
0