https://sputniknewslv.com/20211120/nosaukts-galvenais-dabiskais-faktors-kas-apdraud-dzivibu-uz-zemes--19284623.html
Nosaukts galvenais dabiskais faktors, kas apdraud dzīvību uz Zemes
Nosaukts galvenais dabiskais faktors, kas apdraud dzīvību uz Zemes
Sputnik Latvija
Dāņu zinātniskais žurnālists uzskata, ka lielākos dabiskos draudus dzīvībai uz Zemes rada supervulkāns. 20.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-20T15:00+0200
2021-11-20T15:00+0200
2021-11-20T15:00+0200
pasaulē
ekoloģija
vulkāna izvirdums
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/1c/18985860_0:83:1600:983_1920x0_80_0_0_9025ffd999d39c28fa7f351d4e8e108e.jpg
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Dāņu izdevuma "Berlingske" zinātniskais žurnālists Larss Henriks Ogors paziņoja, ka lielākos dabiskos draudus dzīvībai uz Zemes rada supervulkāns, vēsta RIA Novosti.Šo informāciju Ogors vēsta savā nesen iznākušajā darbā "Lielā ļaunā katastrofu grāmata", un tās fragmentus pārpublicēja Berlingske.Eksperts atgādināja par vulkāna izvirdumu, kas pirms 75 tūkstošiem gadu notika Sumatras salā. "Milzīgas teritorijas klāja līdz 400 metrus biezs lavas, kvēpu un pelnu slānis. Tajā uz mūžīgiem laikiem bija aprakti visi augi un dzīvnieki vairāku simtu metru rādiusā no vulkāna," raksta Ogors.Vulkāns izverda tik milzīgu pelnu un gāzes masu, ka to mākoņi aizsedza lielāko daļu Āzijas un aizturēja Saules gaismu – virs šīs Zemes daļas iestājās nakts. Dabas katastrofas rezultātā iestājās vulkāniskā ziema, temperatūra visā pasaulē uz vairākiem gadiem vidēji kritās par desmit grādiem."Atliek tikai minēt, kā tas viss ietekmēja mūsu senčus," rakstīja eksperts un piezīmēja, ka dažus gadus vēlāk, kad pēc izvirduma pasaulē atgriezās siltums, uz Zemes bija palikuši tikai daži tūkstoši cilvēku.Cilvēce pārvērtās par izmirstošu sugu, rezumēja Ogors.Iepriekš kļuva zināms, ka ģeologi, kas pētīja snaudošo supervulkānu Toba Sumatras salā Indonēzijā, konstatēja – tā dzīlēs turpinās magmas uzkrāšanās.Eksperimenti un digitālie modeļi liecina, ka supervulkānu izvirdumi sākas, šķidrajai magmai paceļoties caur Zemes garozu – paceļoties no vairāk nekā desmit kilometru dziļuma, magma strauji izplešas, sākas sprādziens un katastrofāls izvirdums.Materiālu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.
https://sputniknewslv.com/20211114/klimatiska-izgasanas-zinatnieki-uzskata-globala-katastrofa-ir-nenoversama-19197914.html
https://sputniknewslv.com/20181122/Vulkans-fuego-gvatemala-video-10088626.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
ekoloģija, vulkāna izvirdums
ekoloģija, vulkāna izvirdums
Nosaukts galvenais dabiskais faktors, kas apdraud dzīvību uz Zemes
Dāņu zinātniskais žurnālists uzskata, ka lielākos dabiskos draudus dzīvībai uz Zemes rada supervulkāns.
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Dāņu izdevuma "Berlingske" zinātniskais žurnālists Larss Henriks Ogors paziņoja, ka lielākos dabiskos draudus dzīvībai uz Zemes rada supervulkāns, vēsta
RIA Novosti.
Šo informāciju Ogors vēsta savā nesen iznākušajā darbā "Lielā ļaunā katastrofu grāmata", un tās fragmentus pārpublicēja
Berlingske.
Eksperts atgādināja par vulkāna izvirdumu, kas pirms 75 tūkstošiem gadu notika Sumatras salā. "Milzīgas teritorijas klāja līdz 400 metrus biezs lavas, kvēpu un pelnu slānis. Tajā uz mūžīgiem laikiem bija aprakti visi augi un dzīvnieki vairāku simtu metru rādiusā no vulkāna," raksta Ogors.
Vulkāns izverda tik milzīgu pelnu un gāzes masu, ka to mākoņi aizsedza lielāko daļu Āzijas un aizturēja Saules gaismu – virs šīs Zemes daļas iestājās nakts. Dabas katastrofas rezultātā iestājās vulkāniskā ziema, temperatūra visā pasaulē uz vairākiem gadiem vidēji kritās par desmit grādiem.
"Atliek tikai minēt, kā tas viss ietekmēja mūsu senčus," rakstīja eksperts un piezīmēja, ka dažus gadus vēlāk, kad pēc izvirduma pasaulē atgriezās siltums, uz Zemes bija palikuši tikai daži tūkstoši cilvēku.
Cilvēce pārvērtās par izmirstošu sugu, rezumēja Ogors.
Iepriekš kļuva zināms, ka ģeologi, kas pētīja snaudošo supervulkānu Toba Sumatras salā Indonēzijā, konstatēja – tā dzīlēs turpinās magmas uzkrāšanās.
Eksperimenti un digitālie modeļi liecina, ka supervulkānu izvirdumi sākas, šķidrajai magmai paceļoties caur Zemes garozu – paceļoties no vairāk nekā desmit kilometru dziļuma, magma strauji izplešas, sākas sprādziens un katastrofāls izvirdums.
Materiālu pilnā apjomā pārpublicēja portāls
InoSMI.
