Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

Latvijas IKP straujā lejupslīde šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, iespējams, saistīta ar mājsaimniecību nepietiekamu atbalstu, jo pat dīkstāves atbalstos varasiestādes izmaksājušas 2,5 reizes mazāk nekā plānoja.

Speciālisti izmērīja Latvijas ekonomiskā krituma dziļumu 2020. gada trešajā ceturksnī. Valsts pārsteidzoši ātri sākusi atkopties pēc pavasara karantīnas. Taču šobrīd Eiropu pārņēmis otrais Covid-19 vilnis. Cik skarbas būs tā sekas?

Krīzes periodā Latvija grasās parādīt ekonomisko brīnumu NATO prasību par 2% no IKP izpildīšanā un pat izpildīšanā virs normas.

Sociālo tīklu lietotāji sūrojas – Latvija atkal paliek Eiropas Savienības valstu astē pēc IKP līmeņa uz iedzīvotāju; valsti apdzinusi pat Rumānija.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

Kad uz Baltijas valstu austrumu robežas stāv kurla siena – no perspektīva reģions pārtop Eiropas Savienības balastā, un nabadzība Latvijā noteikti nebūs Vācijas problēma.

Eiropas Savienības ekonomika guvusi nopietnu triecienu, un tas nevar neietekmēt iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeni Baltijas valstīs.

ASV iekšzemes kopprodukta rādītāju kritums otrajā ceturksnī sasniedzis rekordu visā novērojumu vēsturē kopš 1947. gada.

Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī krities par 9,8%, Eiropas Savienībā – par 14,4%. Lejupslīde ir lielākā kopš 1995. gada.

Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.