RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirms dažām dienām paziņoja par to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Savukārt, salīdzinājumā ar otro ceturksni, IKP pat ir pieaudzis – par 6,6%, raksta Bb.lv.
Gatavi tērēt
Saskaņā ar CSP datiem, trešajā ceturksnī sāka atkopties rūpniecība, kur tika atzīmēta izaugsme, lai arī pieticīgi – par 0,4%. Pakalpojumu nozarēs, tieši pretēji, nika kritums – atzīmēts samazinājums par 4,8%. Pakalpojumu nozaru vidū pieaugums tika novērots maz kur. Taču uzskatāmi ir tas, ka mazumtirdzniecībā tas bijis absolūti nepieticīgs – par 4,3%.
Cilvēku gatavība tērēt naudu pandēmijas laikā varētu liecināt par to, ka iedzīvotāji nav pazaudējuši visu optimismu un tic tam, ka nepatikšanas drīz beigsies. Taču, iespējams, visa lieta ir tajā, ka cilvēki tērē tos līdzekļus, kas tika atlikti ceļojumiem un citiem dzīves priekiem, kuri šobrīd nav pieejami koronakrīzes dēļ. Jebkurā gadījumā tirdzniecības izaugsme – tas ir labs stimuls ekonomikai un par to var tikai un vienīgi priecāties.
Kaut kas neparasts
Par to, ka patreizējā krīze ir neparasta un nebūt nelīdzinās tai, kuru mēs piedzīvojām pirms 10 gadiem, liecina daudzi faktori. Piemēram, tas fakti, ka Latvijā samazinās bezdarbs. Oktobrī samazināšanās sastādīja 0,2%. Bez darba šobrīd valstī sēž 7,5% ekonomiski aktīvu iedzīvotāju. Protams, oficiāli.
Bezdarbs sāka kristies jūnija vidū, un pozitīva tendence saglabājās līdz novembra sākumam. Un tas notiek, ņemot vērā to, ka turpinās kolektīvās atlaišanas uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš". Par to, ka dzelzceļš atlaiž 1500 darbiniekus, bija paziņots vēl pirms krīzes. Atlaišanas gaida jau gadu. Tiesa, ne visi, kas zaudē darbu, uzreiz stājas darba biržā. Daļa cilvēku ātri atrod jaunu darbu, savukārt citi bijušie dzelzceļnieki dodas pelnītā atpūtā.
Iedod naudu!
Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji izrādījusi brīnumainu pielāgošanos, uz šķības kazas izbraucot cauri pirmajam koronakrīzes vilnim. Atgādināsim, ka veselas tautsaimniecības nozares vienkārši pārtrauca savu darbību – kas tāds nav noticis pat pēc PSRS sabrukuma. Piemēram, Rīgā jau ir slēgušas savas durvis vairāk nekā 20 viesnīcas, un šis process visticamāk turpināsies. Pie absolūta ārzemju tūristu trūkuma viesnīcām nākas maksāt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kā arī slēgta viesnīca arī prasa zināmu līdzekļu ieguldīšanu.
Tāda nozare, kā tūrisms, arī gandrīz ir pārstājusi pastāvēt. Individuālā kārtā cilvēki vēl cenšas nokļūt atpūtā uz Spāniju vai, teiksim, Kipru. Taču masveida, grupveida tūrisma vairs nav.
Smagi koronakrīze iesitusi arī starptautisko pasažieru pārvadājumu biznesam. Tiesa, nozares flagmanim, valsts kompānijai airBaltic, naudu bikšu noturēšanai jau ir izsnieguši. Visticamāk, pēc gada, vai pat ātrāk, nāksies iedot vēl.
Ienāciet pie mums
Visvairāk cietušo vidū izrādījusies arī sabiedriskā ēdināšana. Vasarā situācija it kā nedaudz uzlabojās Lietuvas un Igaunijas tūristu uzplūduma dēļ, taču šobrīd robežas atkal aizšķērso karantīna. Tuvākajā laikā jāsāk gaidīt otru restorānu bankrota vilni.
Patreizējais Rīgas mēs arī iepriekš ir bijis restorāna īpašnieks. Acīmredzot, tādēļ viņš arī nolēma palīdzēt saviem bijušajiem kolēģiem. Mārtiņš Staķis uzstājās ar ideju atļaut galvaspilsētas bāriem un kafejnīcām apkalpot klientus ārpusē, uz terasēm, visa gada garumā, nevis tikai vasarā. Līdzšinējie noteikumi paredzēja terašu demontāžu līdz 31. oktobrim.
Tādējādi gan restorāna īpašnieks būs drošs, gan epidemiologi gandarīti. Jautājums paliek tikai tajā, vai Rīgas publika ir gatava ēst un dzert aukstumā.
Vienkārši palīdziet
Ir acīmredzams arī tas, ka, ja otrais koronavīrusa vilnis Eiropā ievilksies, valdībai atkal nāksies izmētāt naudu no helikoptera. Cerēsim, ka šoreiz viss tiks izdarīts civilizētāk.
Pavasarī varasiestādes nolēma sasaistīt palīdzības sniegšanu ar sociālā nodokļa samaksu, kas ir absolūti nepareizi. Covid-19 ir neparedzēts apstāklis, kas ir līdzvērtīgs cunami vai zemestrīcei. Nevar jautāt cilvēkam, kurš guļ zem gruvešiem, vai viņam ir apdrošināšana. Viņš vienkārši ir jāglābj. Šeit un tagad. Ļoti gribas cerēt, ka mūsu bargajai valdībai šī vienkāršā doma ir pielekusi. Valstī, paldies dievam, bija cilvēki, kuri bija gatavi visu izskaidrot tiem, kas stāv pie varas grožiem.
