RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Kad Covid-19 pandēmija sāka pievilkt skrūves, Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks sāka raizēties sakarā ar to, ka, ja tā turpināsies, viņa iestāde paliks bez līdzekļiem. Taču dzīvē viss izrādījās savādāk.
Pie 3,9% budžeta deficīta Latvijas aizsardzības iestāde 2021. gadā var saņemt 2,3% no IKP, kas ir par 44 miljoniem eiro vairāk, nekā 2020. gadā, vēsta Rus.lsm.lv.
Aizsardzības ministrijas vadītāja padomnieks Emīls Dobrājs pastāstīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri jau ir vienojušies, ka izdarīs visu, lai izdevumus nenāktos samazināt. Un viņiem tas ir pat vairāk nekā izdevies.
Turklāt Dobrājs uzsvēra, ka atdot aizsardzībai 2% pieprasa NATO. Pārējie 0,3%, acīmredzot, ir Latvijas brīvās gribas solis.
Jo Latvijai aizsardzības ziņā ir lieli plāni – ieroču noliktavas un šautuves izveidošana, kā arī Zemessardzes bāzu attīstība. Turklāt jāmaksā personālam par darbu, jāveic iepirkumi un tā tālāk.
Taču kamēr Aizsardzības ministrijā izpildīs plānu virs prasītā, dažām citām nozarēm, iespējams, nāksies savilkt ciešāk jostas, kā atzīmēja ekonomists Gundars Bērziņš. Budžets tomēr nav bezgalīgs.
Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu daļas ziņā, apsteidzot visas citas Eiropas valstis un pārspļaujot pat noteikto minimālo robežu 2% apmērā. Latvijas ieguldījums toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.
