RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Latvijas ekonomika vēl nav paguvusi nostāties uz kājām pēc Covid-19 pirmā viļņa, bet tagad jāstājas pretī vēl vienai ārkārtējai situācijai gada laikā. Izšķiroša nozīme būs valdības palīdzībai tiem, kas cieš visvairāk, un ir svarīgi izvērtēt agrāko pieredzi. Lai arī politiķi uzskata, ka veiksmīgi tikuši galā ar infekcijas pirmo vilni, skaitļi rāda, ka Latvijas ekonomika cietusi stipri vairāk nekā kaimiņi, stāsta raidījums De facto telekanālā LTV.
2020. gada otrajā ceturksnī, kad stājās spēkā stingrākie ierobežojumi, Lietuvas iekšzemes kopprodukts nokrita par 4,6%, Igaunijā – par 6,2%, Latvijā – par 8,6%. Latvijā vairāk nekā kaimiņiem kritās privātais patēriņš. Latvijas Banka pieļāva, ka vismaz daļēji tas saistīts ar MK vājāko atbalstu mājsaimniecībām.
Septembra sākumā Latvija bija izmaksājusi naudu mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai 0,3% apmērā no IKP, Igaunijā – 0,8%, Lietuvā – 0,9%. Tā vietā lielākas summas tika atvēlētas finanšu instrumentiem uzņēmumiem.
"Tas, kas varbūt to īstermiņa šoku ekonomikai vairāk mīkstina, ir atbalsts mājsaimniecībām. Un te mēs, salīdzinoties ar Baltijas valstīm, redzam, ka mums gan dīkstāves pabalstu izmaksātais apjoms, gan arī citu pabalstu mājsaimniecībām apjoms bija mazāks nekā kaimiņvalstīs," pauž Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Viņš paskaidroja, ka mājsaimniecību ienākumu sarukums nekavējoties ietekmējis ekonomiku, jo samazinājušies to izdevumi.
Fiskālās disciplīnas padome bija pārsteigta par to, cik maz izmaksāts sociālajos pabalstos saistībā ar Covid-19. Dīkstāves pabalstos no plānotajiem 134,6 miljoniem eiro izmaksāja 58,4 miljonus.
Vasarā situācija uzlabojās: IKP kritums 3. ceturksnī pret to pašu periodu pērn Latvijā vairs nebija tik straujš: -3,1%. Tiesa, Lietuvā kritums bija vēl zemāks: -1,7%. Bezdarbs, kas jūnijā pieauga līdz 2016. gada līmenim, gada otrajā pusē pakāpeniski samazinājās. 13,7 tūkstoši, kas reģistrējās bezdarbniekos pavasarī, rudenī ir iekārtojušies darbā, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tieši to pēdējā laikā bieži atkārto "Jaunās Vienotības" politiķi – ka Latvija noturējusi zemu bezdarbu, kas pirmo reizi ilgu gadu laikā bijis zemāks nekā Igaunijā.
Ekonomisti piekrīt, ka bezdarbs ir labs rādītājs, taču ne vienīgais. Krīzes visvairāk skartajās nozarēs – aviācijā, ēdināšanā, izmitināšanā – bija straujš algu kritums. Daudzus atlaistos atpakaļ tā arī nepieņēma.
Piemēram, pasākumu rīkotāji vasarā tā arī nespēja atkopties. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā stāsta, ka, aptaujājot lielākos biļešu tirgotājus, secinājuši, ka šogad pārdoti 20% biļešu no gada normas. Vasarā daļu ierobežojumu atcēla, tomēr pasākumu nebija daudz. Tagad – jauni ierobežojumi. Nozares pārstāvji uzskata, ka valdības atbalsts zaudējumus nesedz.
"Tā sajūta, ka vasarā viss notika, ka vasarā bija pasākumi, tas neatspoguļo realitāti. Jā, bija pasākumi trīsdesmit cilvēkiem, piecdesmit cilvēkiem. Šajā vasarā pasākumi nav bijuši," nosaka asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
"Ir jābūt citiem palīdzības mehānismiem kompānijām, kuru darbība ar Covid-19 ir nevis ierobežota, bet apstādināta. Mūsu kritums jau nav neveiksme biznesā vai nepārdomāti biznesa lēmumi. Nē, mūsu krituma iemesls ir valdības pieņemtie ierobežojumi," uzsvēra Guntis Ērglis-Lācis.
Daudzus ierobežojumus nepavada valsts kompensācijas.
"Šobrīd mēs redzam, ka ir skartas tieši pakalpojuma nozares – sporta norises, kultūras pasākumi, privātie pasākumi. Ir vesels uzņēmumu un mājsaimniecību klāsts, kurus ierobežojumi skar tiešā mērā. Tas, ko mēs varam mācīties no pavasara, šajā situācijā kādam labāk iedot par daudz, neieviešot pārāk stingrus nosacījumus, nekā kādu aizmirst," uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilerts.
Aizvadītajā nedēļā pēc ilga pārtraukuma sapulcējās finanšu ministra Reira vadītā darba grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam. Tā izlēmusi tuvākajās nedēļās atjaunot dīkstāves pabalstus skartajām nozarēm.
Reirs pēc ceturtdienas valdības sēdes apliecināja, ka uzņēmumi varēs pabalstus kombinēt – gan noteikt pilnīgu dīkstāvi, gan samazināt darba apjomu. "Atšķirībā no iepriekšējā perioda, mēs domājam arī par palīdzību uzņēmumiem, jo neviens nav atcēlis komunālos maksājumus, neviens nav atcēlis īres maksas," sacīja finanšu ministrs.
Reirs gan nav gatavs no budžeta pilnībā kompensēt darba nespējas lapas, ko prasa uzņēmēji un Ekonomikas ministrija. Tā vietā tiek piedāvāts no valsts puses apmaksāt pirmo dienu un pēc tam slimošanu no desmitās dienas.
