RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.
Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.
Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.
Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.
Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.
No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.
Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.
Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."
Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.
Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.
To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."
Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.
Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.
Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?
2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.
