https://sputniknewslv.com/20220207/kam-ir-izdevigi-saasinat-krievijas-un-latvijas-attiecibas-saruna-ar-prata-speka-lideri-20319900.html
Kam ir izdevīgi saasināt Krievijas un Latvijas attiecības: saruna ar "Prāta Spēka" līderi
Kam ir izdevīgi saasināt Krievijas un Latvijas attiecības: saruna ar "Prāta Spēka" līderi
Sputnik Latvija
Ja uz Ukrainu dosies kaut viens karavīrs no Latvijas – tas varētu nopietni saasināt krievu un latviešu attiecības. Varbūt tieši tas ir vajadzīgs esošajam... 07.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-07T11:12+0200
2022-02-07T11:12+0200
2022-02-07T11:12+0200
latvijā
latvija
ukraina
krievija
konflikts
nato
politika
politiķi
ģeopolitika
ikp
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1324/65/13246527_0:0:3073:1728_1920x0_80_0_0_a0eaa26cb7e8ee6eb6e6e4dec812d39c.jpg
RĪGA, 7. februāris - Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Sabiedriskā organizācija "Prāta Spēks" un tās līderis un politiķis Igors Kuzmuks iebilst pret jebkādu Latvijas klātbūtni Ukrainā, lai arī tā ir NATO dalībvalsts (vismaz būtu vērts organizēt referendumu par šo jautājumu). Ielu protesti Rīgā jau izrādījušies bezjēdzīgi, tāpēc "Prāta Spēks" informē iedzīvotājus ar mediju starpniecību. Arī Sputnik Latvija korespondents sarunājās Igoru Kuzmuku. Lūk, ko viņš pastāstīja:Noziegums pret Latvijas tautuKuzmuks uzskata, ka patlaban oficiālā Latvija ir aptrakusi Krievijas un NATO dalībvalstu attiecību dēļ. Skaidrs, kurā pusē ir Latvija, ņemot vērā seno iesīkstējuši naidu pret austrumu kaimiņu, norāda viņš. Taču tas, ko tagad atļaujas vietējie politiķi, jau pārkāpj jebkādas robežas."Pietiek uzklausīt viņu apgalvojumos: sak, ja būs bruņots konflikts ar Krieviju, tad Latvija, tāpat kā Lietuva, Igaunija un Polija ir gatavas palīdzēt aliansei ar militārās tehnikas un karavīru nogādāšanu uz Ukrainu. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, kā tas notiks ģeogrāfiski, jo Latvija atšķirībā no Polijas nerobežojas ar Ukrainu …" norāda Kuzmuks.Pavisam nesen vietējie mediji stāstīja par to, ka Latvija nosūtīs uz Ukrainu nevis kareivjus, bet gan instruktorus. Taču, ja kaut vienu no viņiem nogalinās (karā tas diemžēl bieži notiek) un atpakaļ atlidos "krava-200", nav grūti iedomāties, kā latviešu mediji un radikālo nacionālistu organizācijas pasniegs šādas ziņas.Tas, protams, vēl vairāk pasliktinās sen jau sabojātās nacionālo diasporu attiecības Latvijā. Ja valdošo partiju mērķis ir vēl vairāk pasliktināt attiecības starp krieviem un latviešiem valstī, tad tas ir noziegums pret savu dzimteni un savu tautu, par ko vajadzētu saukt pie atbildes."Paspēlēt kariņu"Otrkārt, mūsu politiķi, kas karu redzējuši vien amerikāņu komiksos un Holivudas blokbasteros, šķiet, neapzinās, ka Baltijas valstis būtībā atrodas pierobežas militārajā joslā starp Austrumu valstīm un karsti mīlēto NATO, tātad arī cietīs pirmās, tas ir, pirmie raķešu triecieni trāpīs gleznainajās vietās, kur politiķi sabūvējuši sev savrupmājas uz nodokļu maksātāju rēķina.Tas nemaz nav jocīgi atrasties karojošo pušu vidū. Šādā situācijā oficiālajai Latvijai, tāpat kā visai Baltijai, būtu jācenšas nomierināt pretiniekus, nevis saasināt situāciju, brīdina organizācijas "Prāta Spēks" līderis."Nesen nacionālajos medijos izskanēja, ka valdošie politiķi aicina aliansi sūtīt uz Latviju vēl vairāk NATO karavīrus un tehnikas, kas, citiem vārdiem sakot, ir reāls trieciens valsts neatkarībai. Skaidrs taču, kurš te kontrolēs situāciju un režīmu – tie noteikti nebūs latviešu politiķi mīkstos krēslos… Tā sanāk jau tieša Latvijas militārā okupācija ar Ziemeļatlantijas bloka spēkiem," stāsta Kuzmuks.Pēdējo naudu atdodam karamKuzmuks uzskata, ka tagadējie politiķi zaudējuši prātu, jo atbalsta vēl lielākas iemaksas NATO budžetā. Līdz šīm maksāja 2% no IKP (gadā tas ir aptuveni 800 miljoni eiro), tad tagad vēlas tam piešķirt 2,5% no IKP (tas ir, aptuveni 1,2 miljardus eiro).Jā, nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji vispār saprot, kas tas ir – IKP, un par kādām summām ir runa, tāpēc arī nerīko protesta akcijas pie parlamenta un Ministru kabineta.Tagad iedomājieties, ka Latvija par savu dalību NATO vēlas maksāt 1,2 miljardus gadā. Tā ir vienkārši milzīga nauda valstij, kas krīt nabadzībā, kur iznīcināts teju viss bizness, bet cilvēki jau reāli badojas, un prāto, kā no savām niecīgajām algām apmaksāt komunālos pakalpojumus un pabarot ģimenes. Piedevām Latvijas aizsardzības ministri regulāri pērk dārgus militāros krāmus no citām valstīm. Un tas viss notiek laikā, kad daudzu Latvijas iedzīvotāju pensijas nepārsniedz 109 eiro, bet algas ir ap 300 eiro, pauž sašutumu Kuzmuks."Es personīgi nesaprotu, kā uz šo naudu var dzīvot, ja tās trūkst pat komunālo pakalpojumu apmaksai. Bet ierēdņi no ministrijām, kas pieņem lēmumus par Latvijas dalību NATO un tamlīdzīgus, it kā būtu nokāpuši no citas planētas. Tur cilvēki, kas saņem tūkstošiem eiro, plus dažādas subsīdijas un kompensācijas, neizjūt un nesaprot reālo dzīvi valstī, un viņiem, protams, nerūp, ja nabadzīgie nodokļu maksātāji maksās vēl vairāk naudas NATO vajadzībām. Nav grūti uzminēt, kādas būtu atbildes, ja valstī tiktu rīkotas oficiālas un Vislatvijas iedzīvotāju aptaujas un referendums pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kā iemaksu palielināšana NATO. Atgādinu, ka mūsu organizācija aicināja veikt referendumu Latvijā par valsts pievienošanos NATO, bet, protams, valdība tolaik vienkārši nobijās no tāda referenduma, jo lielākā daļa valsts pilsoņu, visticamāk, uzstātos pret šādu dalību un ikgadējiem milzīgiem atskaitījumiem alianses barotavā," pārliecināts Igors Kuzmuks.Pēdējā laikā Rietumi uzstājīgi apsūdz Maskavu – tā it kā gatavojas iebrukumam Ukrainā, - un ar šo ieganstu savelk NATO spēkus pie Krievijas robežām. Aizvadītajā nedēļā Vašingtona noteica paaugstinātas gatavības režīmu 8,5 tūkstošiem kareivju no elitārām desanta vienībām, - tām jābūt gatavām pārvietoties uz Eiropu. Pie tam karavīri, par kuru sūtīšanu nesen informēja Pentagons, nepieder pie viņu skaita.Krievija nemainīgi atspēko visas apsūdzības par gatavošanos uzbrukumiem. Peskovs uzsvēra, ka valsts pārvieto armiju savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem, un tā nevienu neapdraud.Tāpat Maskava paudusi bažas par NATO valstu militārās tehnikas tuvināšanu Krievijas robežām un rietumvalstu instruktoru skaita pieauguma Donbasā. Rietumvalstis turpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai, turklāt piegādā bruņojumu, kas tiek pielietots Donbasā.
https://sputniknewslv.com/20220206/dziedadami-speledami-uz-karinu-nejasim-latviesi-nav-gatavi-karot-20312630.html
https://sputniknewslv.com/20220204/latvija-var-ieviest-pusobligatu-karaklausibu-20285077.html
https://sputniknewslv.com/20220203/latvija-plano-palielinat-aizsardzibas-izdevumus-pret-ko-karos-20268089.html
https://sputniknewslv.com/20220127/pabriks-pieprasa-vel-350-miljonus-eiro-aizsardzibai-20173769.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, ukraina, krievija, konflikts, nato, politika, politiķi, ģeopolitika, ikp, aizsardzība
latvija, ukraina, krievija, konflikts, nato, politika, politiķi, ģeopolitika, ikp, aizsardzība
Kam ir izdevīgi saasināt Krievijas un Latvijas attiecības: saruna ar "Prāta Spēka" līderi
Ja uz Ukrainu dosies kaut viens karavīrs no Latvijas – tas varētu nopietni saasināt krievu un latviešu attiecības. Varbūt tieši tas ir vajadzīgs esošajam valdošajam režīmam Latvijā?
RĪGA, 7. februāris - Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Sabiedriskā organizācija "Prāta Spēks" un tās līderis un politiķis Igors Kuzmuks iebilst pret jebkādu Latvijas klātbūtni Ukrainā, lai arī tā ir NATO dalībvalsts (vismaz būtu vērts organizēt referendumu par šo jautājumu). Ielu protesti Rīgā jau izrādījušies bezjēdzīgi, tāpēc "Prāta Spēks" informē iedzīvotājus ar mediju starpniecību. Arī
Sputnik Latvija korespondents sarunājās Igoru Kuzmuku. Lūk, ko viņš pastāstīja:
Noziegums pret Latvijas tautu
Kuzmuks uzskata, ka patlaban oficiālā Latvija ir aptrakusi Krievijas un NATO dalībvalstu attiecību dēļ. Skaidrs, kurā pusē ir Latvija, ņemot vērā seno iesīkstējuši naidu pret austrumu kaimiņu, norāda viņš. Taču tas, ko tagad atļaujas vietējie politiķi, jau pārkāpj jebkādas robežas.
"Pietiek uzklausīt viņu apgalvojumos: sak, ja būs bruņots konflikts ar Krieviju, tad Latvija, tāpat kā Lietuva, Igaunija un Polija ir gatavas palīdzēt aliansei ar militārās tehnikas un karavīru nogādāšanu uz Ukrainu. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, kā tas notiks ģeogrāfiski, jo Latvija atšķirībā no Polijas nerobežojas ar Ukrainu …" norāda Kuzmuks.
Pavisam nesen vietējie mediji stāstīja par to, ka Latvija nosūtīs uz Ukrainu nevis kareivjus, bet gan instruktorus. Taču, ja kaut vienu no viņiem nogalinās (karā tas diemžēl bieži notiek) un atpakaļ atlidos "krava-200", nav grūti iedomāties, kā latviešu mediji un radikālo nacionālistu organizācijas pasniegs šādas ziņas.
Tas, protams, vēl vairāk pasliktinās sen jau sabojātās nacionālo diasporu attiecības Latvijā. Ja valdošo partiju mērķis ir vēl vairāk pasliktināt attiecības starp krieviem un latviešiem valstī, tad tas ir noziegums pret savu dzimteni un savu tautu, par ko vajadzētu saukt pie atbildes.
Otrkārt, mūsu politiķi, kas karu redzējuši vien amerikāņu komiksos un Holivudas blokbasteros, šķiet, neapzinās, ka Baltijas valstis būtībā atrodas pierobežas militārajā joslā starp Austrumu valstīm un karsti mīlēto NATO, tātad arī cietīs pirmās, tas ir, pirmie raķešu triecieni trāpīs gleznainajās vietās, kur politiķi sabūvējuši sev savrupmājas uz nodokļu maksātāju rēķina.
Tas nemaz nav jocīgi atrasties karojošo pušu vidū. Šādā situācijā oficiālajai Latvijai, tāpat kā visai Baltijai, būtu jācenšas nomierināt pretiniekus, nevis saasināt situāciju, brīdina organizācijas "Prāta Spēks" līderis.
"Nesen nacionālajos medijos izskanēja, ka valdošie politiķi aicina aliansi sūtīt uz Latviju vēl vairāk NATO karavīrus un tehnikas, kas, citiem vārdiem sakot, ir reāls trieciens valsts neatkarībai. Skaidrs taču, kurš te kontrolēs situāciju un režīmu – tie noteikti nebūs latviešu politiķi mīkstos krēslos… Tā sanāk jau tieša Latvijas militārā okupācija ar Ziemeļatlantijas bloka spēkiem," stāsta Kuzmuks.
Pēdējo naudu atdodam karam
Kuzmuks uzskata, ka tagadējie politiķi zaudējuši prātu, jo atbalsta vēl lielākas iemaksas NATO budžetā. Līdz šīm maksāja 2% no IKP (gadā tas ir aptuveni 800 miljoni eiro), tad tagad vēlas tam piešķirt 2,5% no IKP (tas ir, aptuveni 1,2 miljardus eiro).
Jā, nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji vispār saprot, kas tas ir – IKP, un par kādām summām ir runa, tāpēc arī nerīko protesta akcijas pie parlamenta un Ministru kabineta.
Tagad iedomājieties, ka Latvija par savu dalību NATO vēlas maksāt 1,2 miljardus gadā. Tā ir vienkārši milzīga nauda valstij, kas krīt nabadzībā, kur iznīcināts teju viss bizness, bet cilvēki jau reāli badojas, un prāto, kā no savām niecīgajām algām apmaksāt komunālos pakalpojumus un pabarot ģimenes. Piedevām Latvijas aizsardzības ministri regulāri pērk dārgus militāros krāmus no citām valstīm. Un tas viss notiek laikā, kad daudzu Latvijas iedzīvotāju pensijas nepārsniedz 109 eiro, bet algas ir ap 300 eiro, pauž sašutumu Kuzmuks.
"Es personīgi nesaprotu, kā uz šo naudu var dzīvot, ja tās trūkst pat komunālo pakalpojumu apmaksai. Bet ierēdņi no ministrijām, kas pieņem lēmumus par Latvijas dalību NATO un tamlīdzīgus, it kā būtu nokāpuši no citas planētas. Tur cilvēki, kas saņem tūkstošiem eiro, plus dažādas subsīdijas un kompensācijas, neizjūt un nesaprot reālo dzīvi valstī, un viņiem, protams, nerūp, ja nabadzīgie nodokļu maksātāji maksās vēl vairāk naudas NATO vajadzībām. Nav grūti uzminēt, kādas būtu atbildes, ja valstī tiktu rīkotas oficiālas un Vislatvijas iedzīvotāju aptaujas un referendums pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kā iemaksu palielināšana NATO. Atgādinu, ka mūsu organizācija aicināja veikt referendumu Latvijā par valsts pievienošanos NATO, bet, protams, valdība tolaik vienkārši nobijās no tāda referenduma, jo lielākā daļa valsts pilsoņu, visticamāk, uzstātos pret šādu dalību un ikgadējiem milzīgiem atskaitījumiem alianses barotavā," pārliecināts Igors Kuzmuks.
Pēdējā laikā Rietumi uzstājīgi apsūdz Maskavu – tā it kā gatavojas iebrukumam Ukrainā, - un ar šo ieganstu savelk NATO spēkus pie Krievijas robežām. Aizvadītajā nedēļā Vašingtona noteica paaugstinātas gatavības režīmu 8,5 tūkstošiem kareivju no elitārām desanta vienībām, - tām jābūt gatavām pārvietoties uz Eiropu. Pie tam karavīri, par kuru sūtīšanu nesen informēja Pentagons, nepieder pie viņu skaita.
Krievija nemainīgi atspēko visas apsūdzības par gatavošanos uzbrukumiem. Peskovs uzsvēra, ka valsts pārvieto armiju savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem, un tā nevienu neapdraud.
Tāpat Maskava paudusi bažas par NATO valstu militārās tehnikas tuvināšanu Krievijas robežām un rietumvalstu instruktoru skaita pieauguma Donbasā. Rietumvalstis turpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai, turklāt piegādā bruņojumu, kas tiek pielietots Donbasā.
