Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu

© Sputnik / Sergey MelkonovОчищенные зёрна пшеницы перегружают из комбайна в кузов трактора
Очищенные зёрна пшеницы перегружают из комбайна в кузов трактора - Sputnik Latvija, 1920, 15.02.2021
Līdz ar Covid-19 pandēmijas atnākšanu ienākumu krišanās nav skārusi visus, tomēr iespēju iztērēt naudu ir mazāk. Ekonomists Mārtiņš Āboliņš pastāstīja, kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Cilvēki, kuru ienākumi koronavīrusa pandēmijas laikā nav kritušies, nevar iztērēt šo naudu par ierastajiem pakalpojumiem, piemēram, restorānam vai ceļojumiem, tāpēc pērk to, ko plānoja iegādāties vēlāk, pastāstīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš intervijā Latvijas radio 4. Pēc viņa domām, tas stimulējis preču eksportu visā pasaulē un nodrošinajis tā izaugsmi Latvijā par spīti valsts IKP kritumam par 3,5% 2020. gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn eksports Latvijā pieaudzis par 1,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu un sasniedzis 13,2. miljardus eiro, bet imports, gluži pretēji, sarucis par 5,3% - līdz 15,08 miljardiem eiro. Āboliņš norādīja, ka eksporta lielākais pieaugums vērojams kokapstrādes un pārtikas produktu jomās, pārsvarā – graudi. Piegādes veicināja laba raža.

Указатель уровня топлива - Sputnik Latvija, 1920, 07.02.2021
Degvielas litra cena Latvijā pārsniegs 1,50 eiro? Kas notiek?

Āboliņš konstatēja, ka globālā ekonomiskā struktūra veidojas tā, ka kopumā bijusi lejupslīde, arī Latvijā, tomēr ļoti nevienmērīga un pārsvarā skārusi pakalpojumu nozares. Viņš atzina, ka slikta situācija ir viesnīcās, restorānos, frizētavās gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs: darbs ir ierobežots, un tas ietekmē ekonomisko aktivitāti.

Vienlaikus no 2020. gada dažādu preču grupu cenas pasaulē, arī naftas un graudu cenas pieauga, bet gada beigās daudzās valstīs, piemēram, ASV, arī Latvijā aktivizējās privātmāju celtniecība. Āboliņš uzskata, ka tā izpaudies Covid-10 nevienlīdzīgais trieciens ekonomikā un cilvēku ienākumos.

Vieni zaudējuši darbu un ienākumus, citiem darba pietiek, ienākumi nav cietuši. Un, tā kā iespēju iztērēt naudu ir mazāk, tie, kam tā ir, it kā pārnes uz šodienu nākotnes preču pieprasījumu, skaidroja ekonomists.

Lieta tāda, ka cilvēki, kuru ienākumi saglabājušies, nevar iztērēt naudu ceļojumiem, restorāniem un citiem pakalpojumiem, tāpēc pērk kaut kādas ilgstošas lietošanas preces, ko parastos apstākļos būtu nopirkuši vēlāk. Piemēram, viņi plānoja nākamgad nopirkt jaunu kumodi, bet pērk tagad, jo var to sev atļauties, neierobežojot citus izdevumus.

Ekonomists uzskata, ka tā ir pagaidu situācija.

Вырубка деревьев - Sputnik Latvija, 1920, 04.02.2021
Operācija ar cirvi, nevis skalpeli: ciktāl Latviju novedīs nodokļu reforma

Eksperts ir pārliecināts, ka tagad cilvēki pārnesuši preču pieprasījumu no nākotnes tagadnē, tomēr pakalpojumu nozares dinamika būs pavisam citāda, kad speciālisti sāks noskaidrot situāciju.

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijas IKP pieaugs par 2,5-3%, turklāt pirmais un otrais pusgads būtiski atšķirsies. Protams, liela nozīme būs ierobežojumu mīkstināšanas tempiem un vakcinācijai.

Āboliņš ir pārliecināts, ka straujāku ekonomikas izaugsmi otrajā gada pusē izdosies ieraudzīt, ja izdosies "atvērt" visu ekonomiku – tāpat kā pagājušā gada vasarā: tiklīdz izdevies atvērt tūrismu un izklaidi, radies pieprasījums, un tas bija labā līmenī. Tomēr biss ir atkarīgs, kā izdosies apkarot koronavīrusu pirmajā pusgadā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала