https://sputniknewslv.com/20220427/tresdala-latvijas-ekonomikas-paliek-ena-21587511.html
Trešdaļa Latvijas ekonomikas paliek "ēnā"
Trešdaļa Latvijas ekonomikas paliek "ēnā"
Sputnik Latvija
Saeimas Nodokļu politikas apakškomisija apsprieda plānu ēnu ekonomikas samazināšanai. Aptuveni dati rāda, ka "ēnā" vēl aizvien ir 25-30% no Latvijas IKP. 27.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-27T21:10+0300
2022-04-27T21:10+0300
2022-04-27T21:10+0300
latvijā
latvija
ekonomika
saeima
nodokļi
krišjānis kariņš
ikp
valsts ieņēmumu dienests
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/08/19107100_0:134:3068:1860_1920x0_80_0_0_a0e510f7ff99d9eda875af3326fe7e65.jpg
RĪGA, 27. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, tomēr, spriežot pēc apakškomisijai iesniegtajiem datiem, panākumi tās apkarošanā, maigi sakot, ir mainīgi. Izstrādātas dažādas metodes ēnu ekonomikas līmeņa novērtēšanai. Viens no valstī populārākajiem pētījumiem, ko ik gadus veic ekonomikas profesors Arnis Sauka, liecina: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā nepārtraukti pieaug kopš 2016. gada. Toreiz tas veidoja 20,7% no IKP, bet 2020. gadā – jau 25,5%. Datus par pērno gadu profesors sola publicēt tuvākā mēneša laikā.Starptautiskā valūtas fonda pētījuma rezultāti ir vēl biedējošāki. Tie rāda: ēnu sektora apjoms Latvijā 2019. gadā sastādija 28,7% ar izaugsmes tendenci pēdējo trīs gadu laikā. Ekonomikas profesora Šneidera pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas līmenis valstī sasniedza 20,9% no IKP, bet 2021. gadā bija vērojams neliels kritums – līdz 20,2%.Šneiders vērtēja, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā nav tik augsts kā kaimiņos – Lietuvā (22,9%) un Igaunijā (23,1%). Savukārt ēnu ekonomikas vidējais līmenis ES pērn sasniedza 17,3%, gadu iepriekš – 17,8%.Profesora Šneidera pētījumi, kas ietver OECD grupas valstis, rāda, ka visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Bulgārijā (32,4% 2021. gadā), Turcijā (30%) un Horvātijā (29%). Viszemākais – Nīderlandē (7,8%), Austrijā (6,9%) un Šveicē (5,8% no IKP).Latvijas Finanšu ministrija, atsaucoties uz profesora Saukas pētījumu, atzīmēja, ka ēnu ekonomikai valstī ir trīs galvenie elementi – "aplokšņu algas" (46,9% 2020. gadā), nedeklarēti ienākumi (29,9%) un oficiāli nenoformētas darba attiecības (23,2%).Ēnu ekonomikas līmeņa samazināšanas plāns 2021.-2022. gg., ko martā apstiprināja valdība, ietver 43 dažādus pasākumus, turklāt galvenie spēki tiks atvēlēti "aplokšņu algu" apkarošanai. Uzdevumi nosprausti gandrīz visiem resoriem, pārsvarā – Finanšu, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām. Protams, lielākā slodze gulstas uz Valsts ieņēmumu dienesta pleciem. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņoja, ka īpaša uzmanība tiks veltīta cīņai ar nedeklarētiem ienākumiem un ar darbaspēku saistītu nodokļu nenomaksāšanu. Interesanti, ka pārējie nodokļi tiek iekasēti visnotaļ efektīvi. Daudzu nodokļu ievākšana par pārsniedz plānu – pērn nodokļu ienākumi ieplānoto 9,667 miljardu eiro vietā sasniedza 10,06 miljardus. Šī gada pirmajā ceturksnī faktiskie ienākumi sasniedza 2,716 miljardus – par 14,5% pārsniedza plānu.Daudzās pozīcijās nodokļu iekasēšana sasniegusi tādu līmeni, ka "ēnu ekonomika" kritusies līdz rādītājiem, ko var jau uzskatīt par konstanti, un samazināt tos vēl vairāk diezin vai būs iespējams. Piemēram, akcīzes nodokļa jomā "ēna" 2021. gadā sarukusi līdz 5,6% no 12,3% (2013. gadā). Pievienotās vērtības nodokļa jomā – 5% agrāko 29,8% vietā (2010. gadā). "Karuseļu shēmas", ar kuru palīdzību 2010. gadu sākumā tika veikta izvairīšanās no PVN nomaksas par desmitiem, iespējams, pat simtiem miljonu eiro, pēc Jaunzemes vārdiem, tagad jau gandrīz nav īstenojamas.Ar darba spēku saistīto nodokļu jomā situācija ir sarežģītāka. "Ēnu daļas" apjoms iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālo iemaksu jomā sastāda 16,8% - vairāk nekā vidēji ES. Nedeklarēto algu īpatsvars sasniedz 17,1% atzīmi un nemazinās.Acīmredzot, runa nav par administrēšanu, bet gan par nelabvēlīgu likumdošanu, kas regulē šo lietišķo attiecību sfēru. Augstās nodokļu likmes krīzes apstākļos liek uzņēmējiem izšķirties par likumpārkāpumiem.
https://sputniknewslv.com/20220305/generalprokurors-iesaka-konfiscet-ipasumu-ja-ipasnieks-nepieradis-ienakumus-20774215.html
https://sputniknewslv.com/20211122/lietuvas-iedzivotajiem-vairs-neizmaksas-algu-skaidra-nauda-19299511.html
https://sputniknewslv.com/20220320/zverigs-kapitalisms-cik-latvija-maksa-tirgus-ekonomika-20994342.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ekonomika, saeima, nodokļi, krišjānis kariņš, ikp, valsts ieņēmumu dienests
latvija, ekonomika, saeima, nodokļi, krišjānis kariņš, ikp, valsts ieņēmumu dienests
Trešdaļa Latvijas ekonomikas paliek "ēnā"
Saeimas Nodokļu politikas apakškomisija apsprieda plānu ēnu ekonomikas samazināšanai. Aptuveni dati rāda, ka "ēnā" vēl aizvien ir 25-30% no Latvijas IKP.
RĪGA, 27. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, tomēr, spriežot pēc apakškomisijai iesniegtajiem datiem, panākumi tās apkarošanā, maigi sakot, ir mainīgi. Izstrādātas dažādas metodes ēnu ekonomikas līmeņa novērtēšanai. Viens no valstī populārākajiem pētījumiem, ko ik gadus veic ekonomikas profesors Arnis Sauka, liecina: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā nepārtraukti pieaug kopš 2016. gada. Toreiz tas veidoja 20,7% no IKP, bet 2020. gadā – jau 25,5%. Datus par pērno gadu profesors sola publicēt tuvākā mēneša laikā.
Starptautiskā valūtas fonda pētījuma rezultāti ir vēl biedējošāki. Tie rāda: ēnu sektora apjoms Latvijā 2019. gadā sastādija 28,7% ar izaugsmes tendenci pēdējo trīs gadu laikā. Ekonomikas profesora Šneidera pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas līmenis valstī sasniedza 20,9% no IKP, bet 2021. gadā bija vērojams neliels kritums – līdz 20,2%.
Šneiders vērtēja, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā nav tik augsts kā kaimiņos – Lietuvā (22,9%) un Igaunijā (23,1%). Savukārt ēnu ekonomikas vidējais līmenis ES pērn sasniedza 17,3%, gadu iepriekš – 17,8%.
Profesora Šneidera pētījumi, kas ietver OECD grupas valstis, rāda, ka visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Bulgārijā (32,4% 2021. gadā), Turcijā (30%) un Horvātijā (29%). Viszemākais – Nīderlandē (7,8%), Austrijā (6,9%) un Šveicē (5,8% no IKP).
Latvijas Finanšu ministrija, atsaucoties uz profesora Saukas pētījumu, atzīmēja, ka ēnu ekonomikai valstī ir trīs galvenie elementi – "aplokšņu algas" (46,9% 2020. gadā), nedeklarēti ienākumi (29,9%) un oficiāli nenoformētas darba attiecības (23,2%).
Ēnu ekonomikas līmeņa samazināšanas plāns 2021.-2022. gg., ko martā apstiprināja valdība, ietver 43 dažādus pasākumus, turklāt galvenie spēki tiks atvēlēti "aplokšņu algu" apkarošanai. Uzdevumi nosprausti gandrīz visiem resoriem, pārsvarā – Finanšu, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām. Protams, lielākā slodze gulstas uz Valsts ieņēmumu dienesta pleciem. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņoja, ka īpaša uzmanība tiks veltīta cīņai ar nedeklarētiem ienākumiem un ar darbaspēku saistītu nodokļu nenomaksāšanu. Interesanti, ka pārējie nodokļi tiek iekasēti visnotaļ efektīvi. Daudzu nodokļu ievākšana par pārsniedz plānu – pērn nodokļu ienākumi ieplānoto 9,667 miljardu eiro vietā sasniedza 10,06 miljardus. Šī gada pirmajā ceturksnī faktiskie ienākumi sasniedza 2,716 miljardus – par 14,5% pārsniedza plānu.
Daudzās pozīcijās nodokļu iekasēšana sasniegusi tādu līmeni, ka "ēnu ekonomika" kritusies līdz rādītājiem, ko var jau uzskatīt par konstanti, un samazināt tos vēl vairāk diezin vai būs iespējams. Piemēram, akcīzes nodokļa jomā "ēna" 2021. gadā sarukusi līdz 5,6% no 12,3% (2013. gadā). Pievienotās vērtības nodokļa jomā – 5% agrāko 29,8% vietā (2010. gadā). "Karuseļu shēmas", ar kuru palīdzību 2010. gadu sākumā tika veikta izvairīšanās no PVN nomaksas par desmitiem, iespējams, pat simtiem miljonu eiro, pēc Jaunzemes vārdiem, tagad jau gandrīz nav īstenojamas.
Ar darba spēku saistīto nodokļu jomā situācija ir sarežģītāka. "Ēnu daļas" apjoms iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālo iemaksu jomā sastāda 16,8% - vairāk nekā vidēji ES. Nedeklarēto algu īpatsvars sasniedz 17,1% atzīmi un nemazinās.
Acīmredzot, runa nav par administrēšanu, bet gan par nelabvēlīgu likumdošanu, kas regulē šo lietišķo attiecību sfēru. Augstās nodokļu likmes krīzes apstākļos liek uzņēmējiem izšķirties par likumpārkāpumiem.
