Simtiem tūkstošu upuru, sagrautas pilsētas un vāji slēpts civiliedzīvotāju naids – Pentagons izved lielāko daļu kontingenta no okupētās Afganistānas un Irākas.

Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pagarināšanas gadījumā Latvijas karavīri pabeigs savu misiju Afganistānā nākamā gada decembra beigās.

Nelegālais imigrants Abduls vēlas pēc iespējas drīzāk atgriezties Afganistānā pie slimas mātes un brūkoša biznesa, taču pandēmijas dēļ deportēt ir ļoti sarežģīti un dārgi.

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Washington Post klāsta, ka informāciju par Krievijas un talibu "sazvērestību" saņēmuši amerikāņu karavīri, kuri nopratinājuši Afganistānā sagūstītos kaujiniekus. "Taliban" sazvērestības faktu noliedz.

Krievijas vēstniecība ASV ieteica varasiestādēm veikt pasākumus starptautisko saistību izpildei Vīnes konvencijas ietvaros.

Smags darbs, trūcīgs uzturs, spīdzināšana – pirms 35 gadiem, 1985. gada 26. aprīlī Afganistānā sagūstītie padomju karavīri organizēja sacelšanos Badaberas nometnē.

Kādēļ Tramps nolēma vienoties ar aizliegto teroristisko organizāciju "Taliban" pēc desmitiem gadiem ilgā kara, kurš būs lielākais zaudētājs šajā darījumā un vai tas atnesīs mieru Afganistānā.

Dokumentu parakstījis Savienoto Valstu īpašais pārstāvis Afganistānā un delegācijas vadītājs pārrunās Zalmajs Halilzads un talibu politiskais līderis mulla Abduls Gani Baradars.